Pilsētā

Šodien ar lekciju par romu tautas vēsturi un kultūru, kā arī traģiskajiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā, kurā Eiropā kopumā tika nogalināti aptuveni divi miljoni romu, Sabiedrības integrācijas pārvaldē atklāta izstāde «Romu holokausts Latvijā (1941 – 1945)» – tā informatīvās planšetēs atspoguļo no dokumentiem un aculiecinieku stāstiem iegūtus faktus par romu holokausta norisi Latvijā.

Starptautiskās romu apvienības prezidents Normunds Rudevičs
pastāstīja, ka romu izplatība visā pasaulē notika 15. gadsimtā, kad
viņi nonāca arī tagadējā Latvijas teritorijā. Pirmie Latvijā ienāca
tā saucamie Vidzemes čigāni, tiem sekoja Kurzemes un Latgales
čigāni. «Kaut arī Latvija ir neliela valsts, tomēr ir izveidojušies
trīs nedaudz atšķirīgi čigānu valodas dialekti, bet interesanti, ka
mūsu lingvistiskās saknes ir ļoti tuvas un mēs spējam viegli
saprasties ar romiem no visas pasaules,» vērtē Starptautiskās romu
apvienības prezidents.

Romu holokausts Latvijā līdz šim nebija pētīts, bet, kad to
oficiāli atzina Eiropā, tā izpētei vairāk sāka pievērsties arī
Latvijā. «Par romu holokaustu plašāk sāka runāt vien 2012. gadā,
kad Vācijas kanclere Angela Merkele Berlīnē atklāja romu holokausta
memoriālu. Romu tautai bija nepieciešami aptuveni 70 gadi, lai
sāktu runāt par šiem drūmajiem notikumiem,» tā N.Rudevičs. Līdz šim
kopumā izpētīti 45 000 dokumentu un pieradīta ap 3000 romu
noslepkavošana vairākos Latvijas apriņķos, bet aculiecinieku stāsti
norāda uz apmēram 8000 romu genocīda upuriem Otrā pasaules kara
periodā. Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas Ārkārtas
komisijas izmeklēšanas dokumenti liecina, ka 1942. gada 27. un 28.
maijā arestēja un 13 kilometrus no Jelgavas Ērmiķu priedēs nošāva
280 romus. Ir arī liecības, ka 1943. gada rudenī Siermuižas
koncentrācijas nometnē bija ieslodzīti 250 romi – tos nošāva mežā
desmit kilometrus aiz Jelgavas.

Romu holokausta jeb Samudaripen izpēte nav bijusi viegla, jo
arhīvos nav daudz konsekventu datu, trūkst arī personu apliecinošu
dokumentu, jo daudziem romiem to nemaz nebija. «Liela daļa romu
tika zvērīgi noslepkavoti, to pat nedokumentējot,» pastāstīja romu
apvienības prezidents. Viņš akcentēja, ka holokaustā tika ne vien
nogalināti cilvēki, bet iedragāta arī romu kultūra, un šodien viens
no galvenajiem uzdevumiem ir tās saglabāšana. «Liels vecāka
gadagājuma romu skaits kara laikā tika iznīcināts, un ar katru gadu
sarūk arī romu holokausta liecinieku skaits. Mums nav grāmatu par
romu kultūru – mēs to nododam no mutes mutē, un, ja liela daļa mūsu
priekšteču gājuši bojā – tā ir nozīmīga plaisa mūsu tradīciju
attīstībā,» tā N.Rudevičs. Viņš papildināja, ka pēckara romu
paaudzei trūkst savu senču dzīvesziņas, kas zaudēta līdz ar
nežēlīgo holokaustu. Jo īpaši viņš pieminēja Latvijā dzimušu romu
gleznotāju Kārli Rudeviču. «Viņš bija pirmais romu tautības
pārstāvis, kas romu dvēseli atspoguļoja gleznās. Tās ir ne vien
vērtīgs mākslas mantojums, bet arī vēstures izziņas avots – tās
iemūžina romu tautas attīstību no senākajām civilizācijām līdz
mūsdienām,» sacīja N.Rudevičs.

Latvijā bija arī romu glābēji, piemēram, Talsos romus izglāba
apriņķa vecākais Kārlis Krūmiņš, kurš novērsa 200 romu slepkavību,
bet Sabiles pilsētas galva Mārtiņš Bērziņš no noslepkavošanas
izglāba 300 romus.

N.Rudevičs minēja dažus romu tautai nozīmīgākos gadskaitļus –
1971. gadā Londonā notika pirmais Vispasaules romu kongress, 1991.
gadā Aušvicā tika aizvadīta pirmā romu holokaustam veltītā
konference, bet 1993. gadā Aušvicā notika atceres ceremonija romu
upuriem. Latvijā pirmais nozīmīgais romu holokaustam veltītais
pasākums aizvadīts 2015. gadā, kad Latvijas Universitātes
Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta izstāde «Romu holokausts
Latvijā (1941 – 1945)». Nu tā ir atceļojusi uz Jelgavu, un
Sabiedrības integrācijas pārvaldē būs apskatāma trīs nedēļas.

Foto: Austris Auziņš