Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi jaunas nodokļu politikas pamatnostādnes. Lai gan ekspertu vidū vēl norit asas diskusijas par to ieviešanu praksē jau no 2018. gada, portāla www.jelgavasvestnesis.lv aptaujātie uzņēmēji un ekonomisti jauno piedāvājumu vērtē atzinīgi, bet lielākās bažas tiek paustas par atbilstošiem kompensācijas mehānismiem pašvaldībām, kuru budžetu reforma varētu ietekmēt visvairāk.
Piedāvāto nodokļu politikas izmaiņu loks ir visai plašs, tomēr uzsvars likts uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu. Viens no pamata piedāvājumiem ir minimālās algas paaugstināšana no 380 līdz 430 eiro. FM aprēķini liecina, ka minimālās algas saņēmēju bez apgādībā esošām personām ienākumi pieaugtu par 79,20 eiro pēc nodokļu nomaksas mēnesī. LLU Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Inguna Leibus uzsver, ka minimālās algas palielinājums nozīmē ne tikai lielāku summu algas dienā, bet arī lielāku sociālo nodrošinājumu. «Šobrīd minimālā alga ir pārāk zema un veicina to, ka uzņēmējiem trūkst darbinieku, bet cilvēki nav gatavi strādāt par tik zemu atalgojumu,» secina profesore.
Ienākumus minimālās algas apmērā 2016. gadā Jelgavā saņēma 819 nodarbinātie, taču 2017. gada janvārī minimālās algas saņēmēju skaits saruka līdz 637, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Progresīvs ienākuma nodoklis
Nākamais reformas ierosinājums paredz diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu no 0 līdz 300 eiro. Proti, neapliekamais minimums netiktu piemērots atalgojumam no 1350 eiro «uz papīra», bet 300 eiro neapliekamais minimums būtu pie minimālās algas, informē FM. I.Leibus skaidro, ka šāds progresīvs ienākuma nodoklis nodrošinātu to, ka mazāka atalgojuma saņēmēji maksātu mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). «Līdz ar to lielākā daļa darba ņēmēju būs ieinteresēti saņemt darba samaksu legāli, lai katru mēnesi varētu izmantot visu tiem pienākošos neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamām personām,» tā I.Leibus.
Taču jāņem vērā, ka piedāvātās nodokļu politikas reformas rezultātā salīdzinoši mazāku algas pieaugumu piedzīvotu cilvēki ar apgādībā esošām personām, visbiežāk – ģimenes ar bērniem. To veicina faktors, ka atvieglojums par apgādājamo FM piedāvājumā netiek mainīts, un, samazinot nodokļa likmi, tas dod mazāku efektu. «Ja līdz šim katrs apgādājamais izmaksājamo algu «uz rokas» palielināja par 40,25 eiro mēnesī, tad turpmāk tie būtu 35 eiro. Sevišķi to izjustu cilvēki ar nelieliem ienākumiem, jo viņiem būtiski tiktu palielināts neapliekamais minimums (līdz 300 eiro), bet atvieglojumi par apgādību (175 eiro) netiktu palielināti,» secina I.Leibus. Profesore problēmas risinājumam piedāvā palielināt atvieglojumus par apgādību, piemēram, līdz 200 eiro, un neapliekamo minimumu celt lēnāk vai noteikt vienādu neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādību.
«Swedbank» ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka, saglabājot iecerēto progresivitāti, reforma mazinātu arī ienākumu nevienlīdzību. ««Aplokšņu algas» varētu samazināties, jo uzņēmumi būtu motivēti pāriet «baltajā» ekonomikā un maksāt algas oficiāli,» piebilst A.Buceniece. Pagaidām netiek skaidrots, vai visu neapliekamo minimumu plānots atgūt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, kā tas ir par 2016. gada ienākumiem, taču I.Leibus uzsver, ka šajā gadījumā rīcība nebūtu pareiza, jo darba ņēmējs ar nelielu algu katru mēnesi subsidētu valsti. Kopsummā pie maksimālā neapliekamā minimuma tie būtu 720 eiro gadā, kurus varētu atgūt tikai nākamajā gadā.
Nodokļu reforma piedāvā samazināt arī IIN likmi no līdzšinējiem 23 uz 20 procentiem ieņēmumiem, kas nepārsniedz 45 000 eiro gadā, liecina FM sniegtā informācija. Faktiski IIN likmes samazināšana nozīmē samazinātu nodokli mazāku algu saņēmējiem, vienlaikus nepaaugstinot tos lielāku ienākumu gadījumā, kur saglabājas līdzšinējā likme. «Mēs nedrīkstam domāt tikai par nodokļu samazināšanu darbiniekiem ar maziem ienākumiem – darbaspēka nodokļi jāmazina arī labi atalgotiem speciālistiem. Latvijā jāveicina to nozaru attīstība, kas var dot lielāku pievienoto vērtību,» uzskata I.Leibus. Profesore brīdina, ka, ieviešot izmaiņas, būs arī virkne ienākumu, kam nodokļi būtiski palielināsies, jo šobrīd IIN ir vairākas likmes. «Nodokļu maksājumi dubultosies tiem, kas šobrīd maksā 10 procentu nodokli par ienākumiem no kapitāla, piemēram, par dividendēm, ienākumiem no procentiem par naudas noguldījumiem, ienākumiem no īres vai nomas, kokmateriālu vai cirsmas pārdošanas gadījumā. Nodokļi palielināsies arī, gūstot ienākumus no kapitāla pieauguma, piemēram, no vērtspapīru vai nekustamā īpašuma pārdošanas, jo 15 procentu vietā būs jāmaksā 20 vai pat 23 procentu nodoklis. Ieguvums no likmes vienādošanas visiem ienākuma veidiem ir vienkāršāka nodokļu piemērošana un administrēšana, kā arī nodokļu sloga pārnešana no algas uz kapitāla nodokļiem, kas līdz šim Latvijā ir bijuši mazāki nekā kaimiņvalstīs,» uzsver I.Leibus.
Nav skaidri kompensācijas mehānismi pašvaldībām
Gan darba devēju organizācijas, gan arodbiedrības paudušas atbalstu piedāvātajām reformām, tomēr līdz šim trūcis skaidrojuma, kā tiks kompensēti ieņēmumi no IIN pašvaldībām. Aptuveni 60 procenti no Jelgavas pilsētas pašvaldības budžeta veido tieši ieņēmumi no IIN, kas pēc reformas ieviešanas ievērojami saruktu. Pašvaldību budžetā šobrīd nonāk 80 procenti no iekasētā IIN.
«Mēs atbalstām paredzamās pārmaiņas, jo situācija valstī nodokļu reformai ir nobriedusi. Neapšaubāmi, IIN ir galvenais ienākums pašvaldību budžetā – katrs no mums grib, lai pilsētā turpinātu darboties visas izglītības iestādes, sociālo atbalstu iedzīvotājiem varētu sniegt līdzšinējā apjomā, ielas tiktu rekonstruētas, infrastruktūra uzturēta, un tā varētu turpināt. Tāpēc mums kā pašvaldībai ir svarīgi gūt apstiprinājumu tam, ka IIN samazinājums pašvaldībām tiks kompensēts. Šobrīd nodokļu reformas virzītājs – Finanšu ministrija – ir solījis, ka pašvaldības ieņēmumu samazinājums varētu tikt kompensēts no ienākumiem, ko valsts budžets iekasētu no ēnu ekonomikas apkarošanas un citiem resursiem,» uzsver Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne.
Algas lielumu ne vienmēr ietekmē nodokļu slogs
Ziedu veikala īpašniece Viktorija Pavlova uzskata, ka, raugoties no darba devēja viedokļa, celt darbiniekam atalgojumu iespējams gadījumā, ja attiecīgi pieaug uzņēmuma apgrozījums. «No kā maksāt lielāku algu, ja apgrozījums nepieaug? Protams, tajā, ka ir grūtības izmaksāt pat minimālo algu, vainīgs nav nodokļu slogs, drīzāk tirgus situācija, kurā lielveikalu monopols nospiež mazos uzņēmējus. Manuprāt, valstij ir jāveicina un jāaizsargā mazie uzņēmēji, taču šobrīd izskatās, ka darba algas sociālā nodokļa slogs mazos uzņēmumus novedīs pie lēmuma samazināt darbinieku skaitu vai nodrošināt vien nepilnu slodzi,» satraucas uzņēmēja.
Ekonomiste A.Buceniece atzīst, ka Latvijas demogrāfiskā situācija ar sarūkošu darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu un emigrāciju nozīmē, ka darba devējiem būs arvien sarežģītāk atrast darbiniekus, tāpēc algas turpinās augt. «Ar minimālās algas paaugstināšanu vai bez, taču uzņēmumiem ir jārēķinās, ka darbaspēka algošana kļūs dārgāka. Tāpēc uzņēmumu pastāvēšanai un konkurētspējai ļoti būtiski šobrīd ir koncentrēties uz produktivitātes celšanu,» secina ekonomiste. I.Leibus norāda, ka atbilstoši algas pieaugumam palielinātos arī darba devēja sociālās apdrošināšanas izmaksas. «Ja minimālo algu ceļ par 50 eiro (no 380 līdz 430 eiro), tad darba devēja izmaksas palielinās par vairāk nekā 60 eiro, bet darbiniekam izmaksājamā alga pēc nodokļu ieturēšanas palielinās par nepilniem 36 eiro. Tāpēc, manuprāt, svarīgi ir saglabāt mikrouzņēmumu nodokli, jo tas ir risinājums pavisam maziem uzņēmumiem,» vērtē I.Leibus.
«EKO Baltia» grupas PET pudeļu pārstrādes rūpnīcas AS «PET Baltija» direktors Kaspars Fogelmanis stāsta, ka minimālās darba algas paaugstināšana neatstātu būtisku ietekmi uz uzņēmuma darbību. «Jau šobrīd saviem darbiniekiem maksājam konkurētspējīgas algas – vidējais atalgojums mūsu uzņēmumā krietni pārsniedz minimālās algas slieksni un arī nozarē vidējo,» tā K.Fogelmanis. Identisku vērtējumu izteikuši arī ražošanas uzņēmumu SIA «Marks M» vadītājs Juris Griķis un SIA «Evopipes» valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins, gan piebilstot, ka būtiski, lai darba devēji uz nodokļu rēķina palielinātu darbinieku atalgojumu «uz rokas». «Ja darba devējs ir noslēdzis darba līgumu, kurā atrunāta alga pēc nodokļu nomaksas, tad darbinieks no plānotajiem IIN nodokļu samazinājumiem neko neiegūs – iegūs darba devējs,» brīdina E.Viļķins.
Stimuls investēt
SIA «Marks M» vadītājs J.Griķis reformu, kas paredz 0 procentu likmi reinvestētai peļņai un 20 procentu likmi peļņas sadales brīdī, vērtē pozitīvi. «Arī tagad investējam uzņēmuma attīstībā, taču ar 0 procentu likmi tas būs vēl patīkamāk,» tā J.Griķis. AS «PET Baltija» direktors K.Fogelmanis atklāj, ka pastāvīgi veiktās investīcijas attīstībā un inovācijās ir viens no galvenajiem attīstības virzītājspēkiem. «Kaut arī mūsu gadījumā nodokļu politika reinvestētajai peļņai nav izšķirošais faktors investīcijām, 0 procentu likme reinvestētajai peļņai kalpos kā pozitīvs stimuls,» tā K.Fogelmanis. Savukārt E.Viļķins uzsver, ka Latvijas uzņēmēju stāvoklis globālās konkurences apstākļos ir sarežģīts. «Rietumu uzņēmēji tirgū jūtas stabilāk, jo tiem ir gadiem ilgi krāts apgrozāmais kapitāls un līdz ar to zemāka ražošanas pašizmaksa. Latvijas uzņēmējiem ir vien 10 – 25 gadu kapitāla uzkrāšanas vēsture, tādēļ šobrīd būtiski audzēt uzņēmuma kapitālu un apgrozāmos līdzekļus. Reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli sakārtos biznesa vidi. Peļņas rādītāji uzņēmumiem kļūs patiesāki, jo, pieļauju, pašreiz virkne uzņēmumu tos mākslīgi samazina,» secina E.Viļķins.
Tiks saglabāts arī mikrouzņēmumu nodokļa režīms
Piedāvātā reforma rosina saglabāt arī mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 tūkstošiem eiro līdz 40 tūkstošiem eiro gadā, MUN dividendēm piemērojot 20 procentu IIN likmi, liecina FM sniegtā informācija. «Swedbank» ekonomiste skaidro, ka uzņēmumiem, kuru apgrozījums izrādīsies lielāks par noteikto 40 tūkstošu eiro slieksni, būtu jāizvēlas cita nodokļu nomaksas forma. «Šobrīd šī režīma lietotāju skaits ir pārāk liels,» secina A.Buceniece.
Būtiski atzīmēt, ka šī gada 1. martā Jelgavā reģistrēto MUN maksātāju skaits sasniedzis 1155, liecina VID sniegtie dati. Mikrouzņēmuma vadītāja Anna Šarna atzīst: «Ja reforma tiks pieņemta, skaitļošu un vērtēšu, cik izdevīga vai neizdevīga man ir MUN maksāšanas kārtība. Iespējams, nāksies atteikties no MUN uzņēmumu ienākuma nodokļa labā.» Profesore I.Leibus pieļaujamā apgrozījuma samazinājumu vērtē pozitīvi, jo tas mazinātu vēlmi izmantot MUN režīmu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas.
I.Leibus spriež, ka «līdz ar apgrozījuma sliekšņa samazināšanu vajadzētu samazināt arī pieļaujamo darbinieku skaitu – tie varētu būt īpašnieks un ne vairāk kā divi algoti darbinieki. Ja samazina tikai pieļaujamo apgrozījumu, saglabājot iespēju nodarbināt piecus cilvēkus, vēl būtiskāk samazināsies šo darbinieku sociālā apdrošināšana, jo tā ir atkarīga no uzņēmuma apgrozījuma».