«Tajos laikos jau neviens neteica, uz kurieni mūs ved. Sākumā tā bija Pērnava, tad – Rīga, no kurienes ešelonā devāmies uz Černobiļu. Ierodoties pilsētā, pavērās skats kā uz mēness – tajā nebija iedzīvotāju, tikai seku likvidatori. Noskaņojums uz vietas bija samērā nomācošs, un daudzi ar to nespēja tikt galā, izdarot pašnāvības,» baiso 1986. gada Černobiļas atomelektrostacijas (AES) katastrofas seku novēršanas laiku atceras jelgavnieks Ingus Zēģelis. Viņu milicija uz katastrofas vietu nogādāja rokudzelžos. Šodien Jelgavas novada domē notika katastrofas 31. gadadienas atceres pasākums.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš klātesošos aicināja kritiski izvērtēt apkārt notiekošos procesus. «Šodien mēs atkal tiekamies, lai pieminētu šo traģisko notikumu. Ir svarīgi, lai mēs ne tikai to atcerētos, bet arī izdarītu secinājumus. Avārijas ir notikušas un arī notiks nākotnē, tādēļ svarīgi, lai precīzi tiktu noteikts to cēlonis. Tas var būt gan cilvēka faktors, gan tehnoloģiska rakstura kļūda, tāpat tas var būt ārēji izraisīts. Mūsdienās šādi notikumi notiek mums apkārt, tādēļ mums jābūt zinošiem un jāspēj stāvēt pretī šādām lietām,» tā A.Rāviņš.
Katastrofas seku likvidatorus klātienē uzrunāja arī Ukrainas 1. sekretārs Ruslans Cekovs: «1986. gada 26. aprīlī, kad notika liela mēroga katastrofa, PSRS vadība attiecās no starptautiskās palīdzības, taču, pateicoties daudzu padomju valstu speciālistiem, izdevās šo nelaimi ierobežot. Tajās dienās varonīgi, riskējot ar savām dzīvībām, savus pienākumus veica arī daudzi latvieši. Ukraina augstu novērtē, bet tajā pašā laikā līdzjūtīgi atzīst, ka tajā laikā šajos darbos piedalījās apmēram 600 tūkstoši cilvēku, no kuriem daudzi jau vairs nav starp mums. Pagājušajā gadā notika ļoti svarīgs notikums – tika pabeigta jaunā sarkofāga uzstādīšana, kas mūs no kaitīgā starojuma pasargās vēl vismaz 100 gadus. Bet tas ir tikai viens no veicamo darbu etapiem, lai nodrošinātu Černobiļas AES drošību un samazinātu tās ietekmi uz apkārtējo vidi. Cienījamie katastrofas seku likvidatori, Ukrainas tauta nekad neaizmirsīs par jūsu varoņdarbu un ir dziļi pateicīga par to.»
Jelgavnieks Arnis Anhalts Černobiļā nepavadīja norīkotās 180 dienas, jo viņu uz Latviju atpakaļ nosūtīja virsnieks no Lietuvas. «Sākumā darīju visus netīros darbus, taču, tā kā biju ķīmiķis izlūks, tiku norīkots mērīt radiāciju. Tur kopumā pavadīju 57 dienas,» atmiņās dalās vīrietis.
Jāatzīmē, ka šobrīd Jelgavas pilsētā dzīvo 81 cilvēks, kas piedalījies AES avārijas seku novēršanas darbos.
Foto: Austris Auziņš
1.4 °C,
2.6 m/s,
90.1 % 
1.4 °C,
2.6 m/s,
90.1 %