Šodien Zemgales Olimpiskajā centrā (ZOC) atklātas Zemgales Uzņēmēju dienas – gan šodien, gan rīt jelgavnieki aicināti iepazīt ap 200 uzņēmumu ražoto produkciju un piedāvātos pakalpojumus.
Atklājot Uzņēmēju dienas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis uzsvēra, ka šī diena ir svētki, kad uzņēmēji var parādīt sava darba augļus jeb «ko ražojam un piedāvājam saviem pircējiem». Atklāšanā piedalījās arī satiksmes ministrs Uldis Augulis un Jelgavas mērs Andris Rāviņš.
Divas dienas ZOC ir iespēja novērtēt ne tikai lielāku un mazāku Zemgales uzņēmumu piedāvājumu, bet arī iepazīt skolēnu mācību firmas, kas arī prezentē savus ražojumus, tāpat rīt gaidāma plaša kultūras programma visas dienas garumā.
Izstādē pārstāvēti tādi lielie Jelgavas uzņēmumi kā «Evopipes», «Fortum», «Universāls LTD», «PET Baltija» un citi.
«Lūk, šis ir materiāls, ko izmanto automobiļu sēdekļu pildīšanai, un tas ir iegūts no mūsu pārstrādātajām plastmasas pudelēm. Cilvēki reizēm neaizdomājas, kā vēl var izmantot izlietotos plastmasas iepakojumus. Mēs pārstrādājam ne tikai pašas pudeles, bet arī to korķīšus un pat etiķetes, un katrs veido savu izejmateriālu, lai taptu jauns produkts, – tieši atkritumu šķirošanas nozīmīgumu gribam vēlreiz uzsvērt,» saka «Eco Baltia» grupas, kurā ietilpst arī Jelgavas uzņēmums «PET Baltija», personāla vadītāja Jolanta Jansone.
Šogad izstādē zem vienota nosaukuma «Zemgales koka parks» apvienojušies vairāki Jelgavas un apkārtnes kokapstrādes uzņēmumi – sākot ar tādiem lieliem uzņēmumiem kā «Cross Timber Systems» un «Zemgales tehnoloģiskais centrs», kuru specifika ir koka māju būvniecība, līdz maziem un jauniem uzņēmumiem, piemēram, «Ervimar», «Eco Pack» un citiem.
«Pagājušajā gadā izstādē piedalījāmies pirmo reizi – dalījām savus bukletiņus, bet jau ātri vien sapratām, ka tas nestrādā, tāpēc šoreiz esam izstādē jau ar savu ražoto produkciju – finiera mēbelēm. Cilvēkiem tomēr labāk patīk aptaustīt, sajust klātienē. Šoreiz atvedām līdzi kumodi un plauktu skapi, lai būtu lielāks priekšstats, ko mēs spējam,» saka kokapstrādes uzņēmuma «Ervimar» valdes loceklis Ervins Kovaļevskis. «Koks ir mana un kolēģa aizraušanās, sirdsdarbs – tas nav mūsu pamatdarbs, bet no kaut kā jau viss vienmēr sākas, un iespējams, ka arī šis ir labs sākums tam, lai uzņēmums kļūtu ne tikai kā papildu nodarbošanās.»
Izstādē plaši pārstāvētas arī izglītības iestādes. Piemēram, Amatu vidusskola un Jelgavas tehnikums ne tikai reklamē specialitātes, ko var apgūt katrā no profesionālajām skolām, bet arī aktīvi sevi prezentē. Tā Jelgavas tehnikuma pasniedzēji radījuši pirmo koka velosipēdu pieaugušajiem. «90 kilogramus smags cilvēks ar to droši var braukt,» saka Jelgavas tehnikuma direktores vietnieks Uldis Sokolovs, piebilstot, ka iepriekš šādi velosipēdi nav manīti ne Latvijā, ne Baltijā. «Ar kaut ko jau cilvēku uzmanība ir jāpiesaista. Šis ir pirmais, bet taps vēl – šobrīd jau koka velosipēdus rada arī mūsu audzēkņi, un plašāku publiku ar tiem mēģināsim pārsteigt Jelgavas pilsētas svētku gājiena laikā,» atklāj U.Sokolovs. Savukārt Amatu vidusskola abas dienas piedāvā modes skati, turpat top frizūras un grims, bet konditori un pavāri izstādes āra zonā apmeklētājiem piedāvā degustēt pašu ceptas pankūkas, burgerus un maizītes.
Jau otro gadu Zemgales Uzņēmēju dienās notika arī Latvijas novadu tautastērpu skate, kas uzsākta, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus tam šogad Uzņēmēju dienās apskatāma arī jelgavnieces Ilzes Strēles fotoizstāde «Mans tautastērps». Viņa veido grāmatu, kurā iecerējusi iekļaut simts modeļus – reālus cilvēkus savos tautastērpos, un izstādē apskatāma daļa no grāmatai domātajām fotogrāfijām. «Tautas tērpā nevar būt nekā nepareiza – senos laikos nebija divu vienādu tautastērpu: ja dzija nokrāsojās šādi, tad šādi arī sanāca brunči, kuros sievietes rotājās. Manuprāt, svarīgākais nav tautastērpa autentiskums, bet gan tas, kā mēs katra izjūtam savu tautastērpu,» spriež I.Brice.
Savukārt Jelgavas uzņēmuma «Austras raksti» finanšu vadītājs Edgars Mālkalns atzīst, ka uzņēmuma specifika ir radīt tieši autentiskus latviešu tautastērpus. «Esam salīdzinoši jauns uzņēmums – darbu sākām 2015. gadā, un jelgavnieki pagaidām par mums var uzzināt sociālajos tīklos vai dažādos tirdziņus, kur piedāvājam savu produkciju. Patiesībā mēs esam gatavi radīt autentisku jebkura novada latviešu tautastērpu – viss atkarīgs no pasūtītāja vēlmēm,» saka E.Mālkalns. Viņš atklāj, ka tautastērpa izmaksas gan nav mazas – tās var būt no 500 līdz 1000 eiro. «Viss atkarīgs no tērpa greznuma: kādam tās ir dārgas rotas, bet citam – smalki izšuvumi, kas būtiski paaugstina tautastērpa izmaksas.» Vienlaikus izstādē uzņēmums arī cer atrast sadarbības partnerus. «Jau jūtam, ka pasūtījumu ir vairāk nekā mūsu darbaroku, tāpēc esam gatavi sadarbībai ar izšuvējiem, audējiem, šuvējām.»
Šodien Uzņēmēju dienas apmeklētājus gaida līdz pulksten 18, bet izstāde būs atvērta no pulksten 10 līdz 17.
Foto: Austris Auziņš