Eiropas fondu investīciju ieplūšana manāmi uzlabos situāciju būvniecības nozarē 2017. gadā, prognozē Ekonomikas ministrija (EM). Lai gan Jelgavas būvuzņēmēji pēc būvdarbu apjoma krituma pagājušajā gadā šajā sezonā vēl nav sajutuši krasu tā pieaugumu, viņi zina – pārmaiņas nozarē būs straujas un radīs virkni problēmu, par kuru risinājumiem jādomā laicīgi.
Laikā no 2014. līdz 2020. gadam kopējais ES Kohēzijas fonda finansējums būvniecībai ir aptuveni 3,3 miljardi eiro, tomēr nevienmērīgs investīciju sadalījums pa gadiem rada būtiskas svārstības būvdarbu apjomos. «Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks «Jelgavas Vēstnesim» skaidro, ka iepriekšējos divos gados ES fondu apgūšana kavējās, tāpēc straujākas pārmaiņas sagaidāmas šogad. «Investīciju ieplūšana mazliet kavējas arī šogad, bet jau gada beigās un nākamgad redzēsim krietni straujāku ieplūdi, kas noteikti palielinās arī izmaksas,» paredz M.Kazāks. Projektu «sastrēguma» gadījumā būvuzņēmējiem nāksies sastapties ne tikai ar šābrīža likstām – dempingu vai nepamatotām pārsūdzībām iepirkumos –, bet arī risināt problēmjautājumus par kvalificēta darbaspēka trūkumu, sadārdzinājumu un sasteigtu iepirkumu sekām.
Gatavojas būvapjomu kāpumam
SIA «Zemgales būvserviss» vadītājs Zigmārs Vaitaitis stāsta, ka šobrīd ES fondu finansētie projekti Jelgavā ir dokumentācijas sagatavošanas stadijā, taču pārmaiņas jau jūtamas. «Procesu iekustina pasūtītāji, savukārt būvnieki ir būvniecības ieceres ķēdes pēdējais posms, tādēļ izmaiņas jūtam novēloti. Investīciju piesaistīšanai nepieciešams izstrādāt projektu, rīkot iepirkuma konkursu, apstiprināt budžetu – tas ir laikietilpīgs process, kura rezultātus, domāju, jutīsim nākamā gada sezonas sākumā,» paredz Z.Vaitaitis, piebilstot, ka kopējā nozares situācija ir nedaudz uzlabojusies – piemēram, ja pagājušā gada aprīlī uzņēmējam nebija noslēgts neviens nozīmīgs līgums, tad šogad tie jau ir vismaz četri līgumi. Arī būvfirmas «Būvenergo A» tehniskais direktors Jānis Ošāns ievērojis pozitīvas vēsmas nozarē. «Viss notiek diezgan lēni, bet notiek. Pagājušajā gadā bija daudz nelielu projektu – vidēji 40 tūkstošu vērtībā –, taču šogad projekti ir lielāki un vairāk,» stāsta uzņēmējs, atklājot, ka jau šobrīd plānoti divi lieli objekti. «Protams, mēs labprātāk veicam vienu miljonu vērtu projektu gada garumā, nevis strādājam nelielos projektos, mainot objektus ik mēnesi. Pamata dokumentācijas slogs abos gadījumos praktiski ir vienādi liels,» tā J.Ošāns. Savukārt SIA «Rimts» vadītājs Vladimirs Ņikitins vērtē, ka, lai gan investīciju pieplūdums vēl nav apjaušams, ir virkne nozares problēmjautājumu, kas jārisina vēl pirms būvapjomu kāpuma.
Pāreja uz saimnieciski izdevīgāka piedāvājuma vērtēšanu
Kā būtiskākos nozares klupšanas akmeņus uzņēmējs V.Ņikitins norāda cenu dempingu publiskajos iepirkumos, vērtēšanas kritērijus iepirkumu komisijās un sūdzību iesniegšanas paradumus. «Pēc maniem novērojumiem, daudzi pagājušā un šī gada konkursi noslēdzās ar zemākās cenas piedāvājuma izvēli,» stāsta V.Ņikitins, piebilstot, ka zemākā cena neatbilst reālajām izmaksām. Z.Vaitaitis zemās cenas piedāvājumu skaidro ar sezonalitātes jēdzienu un tirgus situāciju. «Ja uzņēmējs vēlas klusajā sezonā publiskajā iepirkumā iegūt objektu, protams, par savu pakalpojumu nākas piedāvāt nedaudz zemāku cenu, un ķēdes reakcijā tas nozīmē, ka nāksies nedaudz mazāk maksāt strādniekam. Taču būtiski saprast, ka to dara tāpēc, ka nopelnīt mazāk ir labāk, nekā palikt bez objekta, nenopelnot neko. Aktīvajā būvniecības sezonā, protams, šādi jautājumi nerodas,» skaidro Z.Vaitaitis.
Savukārt Latvijas Būvuzņēmēju partnerības (LBP) vadītāja Baiba Fromane informē, ka 1. martā spēkā stājies jaunais Publisko iepirkumu likums, kas iepirkumos veicinās pāreju uz saimnieciski izdevīgāka piedāvājuma vērtēšanu, savukārt zemākās cenas kā vienīgā kritērija piemērošana būs iespējama tikai izņēmuma gadījumos.
Iepirkumu sūdzībām piemēro depozītu sistēmu
«Saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēles stāstu redzējām arī praksē,» saka V.Ņikitins, atgādinot Jelgavas Valsts ģimnāzijas rekonstrukcijas projekta aizkavēšanos pārsūdzības dēļ: «Situācija, kurā atklājās pārsūdzību problēma būvniecības nozarē, pavisam nesen bija ar Jelgavas Valsts ģimnāziju. Iepirkumā uzvarēja uzņēmums, kura piedāvājums bija par miljonu dārgāks nekā cits piedāvājums, taču saimnieciski izdevīgāks. Uzņēmējs, kurš piedāvāja zemāko cenu, iesniedza sūdzību, un tā jebkādu būvdarbu norisi bremzēja pusgada garumā.»
«Jo sarežģītāks ir likums, jo vairāk tam interpretāciju,» secina J.Ošāns, papildinot, ka pārsūdzības iespējamas tieši likuma «robu» dēļ. «Iestājāmies par depozītu sistēmas ieviešanu – tā jau tika iestrādāta jaunajā Publisko iepirkumu likumā, kas spēkā stājās 1. martā,» informē B.Fromane. Depozītu sistēma paredz, ka, apstrīdot publisko iepirkumu rezultātus, valstij jāiemaksā depozīts 0,5 procentu apmērā no līgumcenas ar piebildi, ka tie ir ne vairāk par 15 tūkstošiem eiro būvdarbiem. Nepamatotas sūdzības gadījumā depozīts paliek valstij. «Uzskatām, ka šāda sistēma atturēs no nepamatotu sūdzību iesniegšanas, īpaši jau lielo būvniecības iepirkumu gadījumā, kur ļoti būtiska ir termiņu ievērošana. Aizkavējot iepirkuma procedūru, tiek apdraudēta projekta realizācija gan no ES struktūrfondu līdzekļu apgūšanas aspekta, gan ņemot vērā būvniecības izteikto sezonalitāti,» tā B.Fromane.
Inovatīvi risinājumi godīgai konkurencei iepirkumos
Iepirkumu vērtēšanas sistēmas uzlabošanas nolūkos LBP izdevies panākt Būvkomersantu klasifikācijas noteikumu pieņemšanu. Būvuzņēmumiem tiks piešķirta viena no piecām klasēm, savukārt atkarībā no nodarbināto speciālistu profesionālās darbības jomām un uzņēmuma realizētajiem projektiem tiks atzīta uzņēmuma kompetence konkrētu būvdarbu veidu veikšanā, informē EM. «Tā ne tikai vienkāršos un padarīs objektīvāku pretendentu izvērtēšanas procesu, bet arī atvieglos darbu publisko iepirkumu organizētājiem,» uzsver B.Fromane.
Savukārt Finanšu ministrija šobrīd gatavo likumprojektu, kas paredz jau no šī gada beigām ieviest elektronisko darba laika uzskaiti noteikta apjoma būvobjektos. Tas liegs negodprātīgiem uzņēmējiem slēpt reāli nostrādātās darba ņēmēju stundas. Plānots, ka tā būs jāievieš būvdarbiem virs viena miljona eiro. V.Ņikitins pauž atbalstu inovatīviem risinājumiem, lai gan piebilst, ka šajā gadījumā būtu derīgi sākumā izvērtēt sistēmas izmaksas un spriest par praktisko elektroniskās sistēmas ieviešanu, ņemot vērā, ka objektos nav pieejams internets.
Ēnu ekonomiku apkaros pēc ziemeļvalstu sistēmas
B.Fromane atklāj, ka padomā jau ir risinājums, kas uzņēmējiem nodrošinātu godīgāku konkurenci, bet darba ņēmējiem – sociālās garantijas. Šis risinājums ir ģenerālvienošanās noslēgšana par minimālo algu visām profesijām. Tie būtu pieci dažādi līmeņi atbilstoši darbinieku profesionālajai kvalifikācijai – no vienkāršu darbu veicējiem līdz vadītājiem. «Tieši šāda pieeja ir palīdzējusi nonākt pie godīgas konkurences nosacījumiem būvniecības nozarē ziemeļvalstīs un citur Eiropā. Šādas sistēmas ieviešana atstās pozitīvu efektu uz pilnīgi visiem būvniecības sektorā iesaistītajiem,» skaidro B.Fromane.
Specifiskiem darbiem «ģenerāļi» piesaista apakšuzņēmumus
Vēl viena būtiska nozares situācija, kas pievērš būvniecības jomas speciālistu uzmanību, ir ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmumu mijiedarbība. J.Ošāns norāda uz nekorektu lielo uzņēmumu rīcību, no apakšuzņēmējiem prasot kvalitatīva darba izpildi par minimālām izmaksām, kad mazākajiem jāpiekrīt, jo iespēju iegūt objektus citādāk viņiem nav. Z.Vaitaitis stāsta, ka ar šādu praksi pēdējā laikā gan nav saskāries. «Ir reizes, kad arī mēs piesaistām apakšuzņēmējus kādu specifisku darbu īstenošanai. Tā pagājušajā gadā veicām apdares darbus Jelgavas 5. vidusskolā – puse bija ārdarbi, otra puse – ventilācijas izbūve. Par darbu, ko veica mūsu piesaistītais uzņēmums, arī godprātīgi samaksājām,» pieredzē dalās Z.Vaitaitis, piebilstot, ka ir novērojis: pēdējo gadu laikā pēkšņo un neilgi eksistējošo būvkomersantu kļuvis daudz mazāk. «Iespējams, tas ir likumdošanas uzlabošanās dēļ, jo šobrīd spēkā ir likums par to, ka būvspeciālists vienlaikus nevar būt darba tiesiskajās attiecībās ar vairāk nekā diviem citiem reģistrā esošiem būvkomersantiem,» tā viņš.
Klusajā sezonā strādā «kodols», sezonā ņem papildspēkus
J.Ošāns stāsta, ka šobrīd uzņēmumā strādā aptuveni 15 kvalificēti darbinieki, kuri ir uzņēmuma kodols un ar darbu ir nodrošināti visu gadu, taču pārējie darbinieki pievienojas sezonāli. Pēc šāda modeļa strādā arī SIA «Rimts». V.Ņikitins stāsta, ka uzņēmumā sezonas laikā tiek nodarbināti aptuveni 60 cilvēki, bet ziemas periodā paliek vien 20. «Sezonas beigās šķiramies no aptuveni 40 darbiniekiem, un jāatzīst, ka nākamajā sezonā atgriežas ceturtā daļa,» stāsta V.Ņikitins, skaidrojot, ka celtniecībā Jelgavas kontekstā strādnieki rotē un katru gadu darbagaitas lielākoties atsāk jau iepriekšējos gados nodarbinātie strādnieki.
Būvniekus algo dažādi
J.Ošāns, daloties pieredzē par uzņēmuma darbību, stāsta, ka darbinieku atalgojums ir nemainīgs visa gada garumā. «Visu gadu maksājam vienādi – arī ziemas mēnešos strādniekiem un viņu ģimenēm taču jāveic komunālie maksājumi un jāiztiek,» skaidro J.Ošāns, piebilstot, ka vidējā būvnieka alga ir atbilstoša valsts vidējai algai nozarē – aptuveni 750 eiro. Savukārt Z.Vaitaitis atklāj, ka viņa uzņēmumā klusajā sezonā jeb nelielo objektu periodā «ierindas» strādnieku alga ir robežās no 400 līdz 500 eiro, taču sezonā, kas ilgst no maija līdz pat janvārim, tā palielinās vismaz divtik. Viņš skaidro, ka darba algas apmērs nav atkarīgs no līguma summas, bet gan no darba veida. «Ņemot vērā, ka Latvijas tirgus ir mazs, katrā objektā, pielāgojoties konkrētās situācijas darbiem, tiek pielāgotas arī algas,» stāsta Z.Vaitaitis, piebilstot, ka tādā lielvalstī kā Vācija var strādāt viena veida darbu, taču mūsu tirgus situācijā darbiniekiem jābūt plašāka spektra speciālistiem.
Nākotnes likstas – darbaspēka trūkums un sasteigti iepirkumi
B.Fromane skaidro, ka pagājušajā gadā, kad notika ES struktūrfondu finansējuma kavēšanās, nozares kritums bija 20 procenti, kas ir pamatīgs lejupslīdes rādītājs nozarei, kurā nodarbināti 70 tūkstoši cilvēku. «Daļa no nozarē nodarbinātajiem bijuši spiesti meklēt darbu ārpus Latvijas vai arī pārkvalificēties darbam citās nozarēs, līdz ar to būvniecības uzņēmumi jau labu laiku ir izjutuši kvalificētu darbinieku, sevišķi inženieru, trūkumu,» atklāj B.Fromane.
«Būvenergo A» tehniskais direktors apstiprina, ka uzņēmums izjūt kvalificētu speciālistu trūkumu, īpaši darbos, kas saistīti ar ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu izbūvi. «Pagājušajā gadā redzējām, kā tika likvidēti daudzi būvniecības uzņēmumi. Daļa darbinieku naski izmantoja bezdarbnieka pabalstu, bet tas, kur palikuši pārējie nozares speciālisti, skaidrs nav,» tā J.Ošāns, piebilstot, ka investīciju ieplūšanas gadījumā viņš nozarē paredz kritisku darbaspēka trūkumu un sadārdzinājumu. «Darbaspēka trūkums noteikti izraisīs algu pieaugumu, bet – cik tas ir pamatoti, ņemot vērā, ka produktivitāte paliks nemainīga?» jautā J.Ošāns, lēšot, ka cilvēku trūkuma gadījumā būvnieku alga palielināsies aptuveni par 20 procentiem, kā tas jau bijis 2015. gadā. «Izteiktu darbaspēka trūkumu uzņēmumi varētu sākt izjust nākamā gada vidū, kad vienlaikus tiks īstenoti ne tikai ES struktūrfondu projekti, bet arī daudzi citi vērienīgi projekti kā, piemēram, «Rail Baltica», lielveikala «Akropole» būvniecība un Mežaparka estrādes rekonstrukcija,» stāsta B.Fromane, vērtējot, ka īstermiņā šī problēma būs jārisina, gan pārkvalificējot un apmācot vietējos darbiniekus, gan importējot darbaspēku no Baltkrievijas un Ukrainas. Runājot par sasteigtiem iepirkumiem, LBP jau veica pārrunas ar EM un Finanšu ministriju, aicinot vērienīgo objektu būvniecību plānot daudz vienmērīgāk nekā līdz šim.
V.Ņikitins skaidro, ka perspektīvā būtiski aprēķināt savus spēkus, pareizi motivēt savus darbiniekus un uzņemties tik daudz darba, cik reāli būs iespējams paveikt. Savukārt Z.Vaitaitis atzīst, ka «nozarē šobrīd ir labvēlīga situācija izaugsmei un uzņēmuma attīstībai, galvenais to prasmīgi izmantot savu mērķu īstenošanai».