«Atceros, ka tad, kad biju pavisam maza, uz dārziņiem veda tikai tāda laipiņa. Bet, kad man bija kādi gadi desmit, tad sāka celt šo betona gājēju tiltiņu pār Svētes upi, pa kuru tagad gar Zanderu kapiem visi iet uz «Ziedoņa» dārziņu masīvu – ar autobusu aizbrauc līdz 5. līnijai un tad mēro ceļu ar kājām. Nu man jau ir 47 gadi, un, cik atceros, tad pēc uzcelšanas tiltiņš nekādus remontdarbus nav piedzīvojis. Tagad tas jau ir ļoti bēdīgā stāvoklī un pa to pārvietoties jau kļūst bīstami. Tāpat tur praktiski nekad neviens nepļauj zāli – tā tur ir pāraugusi, un vasarā tik vien ir kā gājēju iemīta taciņa garā zālē. Varbūt kāds beidzot varētu pievērst uzmanību šai nomaļajai vietai. Zināms jau, ka mazdārziņus biežāk kopj gados veci cilvēki, kuriem kļūst arvien grūtāk un bīstamāk pārvietoties pa šādām aizaugušām takām un bīstamiem tiltiņiem,» jautā jelgavniece.
Jelgavas pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība» informē, ka tās īpašumā ir tikai taciņa uz dārziņiem un līdz Jāņiem iestāde organizēja zāles nopļaušanu gar taciņu. Taču, kā izrādās, tilts pār Svētes upi nav pašvaldības īpašums, jo LLU dārzkopības kooperatīvās sabiedrības «Ziedonis» teritorija atrodas Jelgavas novadā.
Jelgavas novada Īpašuma pārvaldes būvinženieris Edgars Jumītis savukārt, pārbaudot dokumentāciju, skaidro, ka arī Jelgavas novada īpašumu bilancē šī tilta nav. «Tas pat nevarētu atrasties mūsu īpašumā, jo no vienas puses tam pieguļ Jelgavas pilsētas zeme, bet no otras – privātīpašums.» E.Jumītis pieļauj, ka šis tilts varētu būt arī bezsaimnieka, jo šādu gadījumu mūsu valstī nav mazums. «Iespējams, ka vēl padomju laikos to izbūvējusi dārzkopības sabiedrība, bet, laikiem mainoties, tilta apsaimniekošanu tā arī neviens nav uzņēmies, un juridiski šis jautājums tā arī nav atrisināts,» spriež E.Jumītis.
Līdz šim vēl darbojas arī pati LLU dārzkopības kooperatīvā sabiedrība «Ziedonis», un tās valdes priekšsēdētājs Juris Žodziņš «Jelgavas Vēstnesim» stāsta, ka savulaik – astoņdesmitajos gados – šo tiltu cēlusi Ozolnieku PMK brigāde. «Tolaik jau nebija privātīpašnieku un arī dārzkopības kooperatīvam nekādu tiesību kaut ko būvēt nebija. Pieļauju, ka tiltiņš tiešām šobrīd varētu būt bez saimnieka.»
Līdzīgi kā tiltiņš, bez saimnieka ir arī «Ziedonī» esošie elektrotīkli, kas, kā izrādās, ir vienīgais, kas šobrīd kopā vēl satur kooperatīvo sabiedrību. «Patiesībā sabiedrība kā tāda jau vairs nepastāv un neko nelemj – visi dārzi pieder privātīpašniekiem. Tieši tāpēc mēs jau ilgstoši cenšamies kopīgi atrisināt jautājumu par elektrotīkliem «Ziedonī»,» saka J.Žodziņš. Šobrīd šķiet, ka risinājums jau ir pavisam tuvu – izdevies panākt vienošanos ar «Latvenergo» un «Sadales tīklu», kuri ir gatavi slēgt atsevišķus līgumus ar zemju privātīpašniekiem. «Līdz ar to ceram, ka šovasar mums tiks nomainīti elektrotīkli, kas katram dārza īpašniekam izmaksās ap 500 eiro, un pēc tam jau katram īpašniekam būs arī savas saistības ar elektrības piegādātāju. Līdz ar to «Ziedoņa» pastāvēšanai vairs nebūs nozīmes – vērsīsimies Uzņēmumu reģistrā, lai sabiedrība tiktu likvidēta. Pieļauju, ka likvidēšanas balli varētu svinēt jau šoruden,» spriež J.Žodziņš.
Foto: Austris Auziņš
0.6 °C,
3.6 m/s,
94.5 % 
0.6 °C,
3.6 m/s,
94.5 %