Izstādes

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē līdz 30. augustam apskatāma Jelgavas mākslinieku plenēra izstāde «Tepat Platonē». Izstādē apskatāmi 15 autoru 28 darbi. «Šī izstāde ir nozīmīga, jo darbi tapuši plenērā Ģederta Eliasa dzimtajās mājās «Zīlēni» Jelgavas novada Platones pagastā, gatavojoties mākslinieka 130. jubilejai,» norāda Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis.

Viņš stāsta, ka plenērs norisinājās trīs dienas, no kurām pirmā
bija vējaina, otrā – karsta, bet trešā – lietaina. Neskatoties uz
to, tapuši daudzi skaisti darbi. «Plenērā tapušajos darbos ir
četras galvenās tēmas: pašas «Zīlēnu» mājas, dižosis, kas aug pie
mājas, Zemgales lauki un Platones upe ar ūdens krātuvi pie Platones
ciema,» izstādē apskatāmo ieskicē M.Brancis.

Plenērā ar Jelgavas novada pašvaldības un Platones pagasta
pārvaldes finansiālu atbalstu piedalījās gan Jelgavas gleznotāji,
piemēram, Uldis Zuters, Ritma Lagzdiņa, Ludmila Grīnberga, Inita
Vilks, Kaspars Iljins, Arnis Ozols, Guntis Švītiņš, gan mākslinieki
no citām pilsētām. «Plenērs ir mans vismīļākais žanrs, kādā strādāt
– lielākā daļa manu darbu ir tapuši tieši plenēros. Man kontakts ar
dabu ir nepieciešams,» stāsta mākslinieks U.Zuters, piebilstot:
parasti gan plenērs ilgst apmēram nedēļu, vairāk ļaujot izbaudīt
radošo atmosfēru, tomēr, redzot, ka citi strādā, arī pašam vieglāk
saņemties. «Pat tad, ja vienu un to pašu objektu glezno vairāki
mākslinieki, tāda sacensību gara kā sportā nav. Darbus var tikai
salīdzināt, iepazīstot katra mākslinieka individuālo skatījumu,»
vērtē U.Zuters, piebilstot, ka priekšroku dod vienmuļākai
strādāšanai, nevis blīvi sēdot līdzās cits citam. Viņš ir gandarīts
par iespēju piedalīties plenērā. «Tā kā es strādāju Ģederta Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, mums «Zīlēni» ir gandrīz kā
filiāle, bet mans lielākais atklājums šajā plenērā bija Platones
upe,» teic mākslinieks.

Plenēru kā darba formu uzteic arī Jelgavas Mākslinieku biedrības
māksliniece Linda Freiberga, norādot, ka laiku pa laikam tas ir
nepieciešams, jo ļoti mobilizē – īsā laikā ir jāuztaisa pabeigts
darbs. Linda ar ģimeni dzīvo Platones pagastā, bet plenērs ļāva
viņai paskatīties uz šo vietu citām acīm un vēl vairāk iemīlēt
Zemgali. «Ja iet pa taisno, tad dzīvojam apmēram divus kilometrus
no «Zīlēniem», bet nebiju īsti apjautusi, ka atrodamies tik tuvu
Ģederta Eliasa dzimtas mājām,» norāda L.Freiberga. Pirmais viņas
uzmanību piesaistīja labības lauks – šī glezna ir iekļauta izstādē.
«Patiesībā man bija mazliet bail ķerties tam klāt, jo ir grūti
panāk, lai gleznā labības lauks būtu tāds, kā tas ir dabā. It kā
vienmērīgs laukums, bet tas satur tik daudz informācijas,» stāsta
māksliniece. Vēl viņas uzmanību piesaistīja ūdens un dižosis, bet
to viņa nepaguva uzgleznot. «Domāju, ka es tur vēl atgriezīšos, lai
uzgleznotu osi,» teic Linda, kura jau izpētījusi: kokam var pieiet
arī no otras – viņas māju – puses. Māksliniece arī norāda: plenērs
licis viņai vēl vairāk iemīlēt vietu, ko viņa sauc par savām mājām,
un labāk sajust Zemgales skaistumu.

Jāpiebilst, ka gleznotāju plenērs Ģ.Eliasa dzimtas mājās notika
pirmo reizi. Pateicībā par atbalstu un laipno uzņemšanu, M.Brancis
Platones pagasta pārvaldes vadītājam Vladislavam Pogožeļskim
uzdāvināja plenēra dalībnieces Ligitas Caunes zīmētos
«Zīlēnus».

Izstāde Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē
būs apskatāma līdz 30. augustam. Apmeklēt izstādi iespējams,
iegādājoties vienoto torņa ieejas biļeti izstāžu zāles un skatu
laukuma apskatei. Pieaugušajiem tā maksā 1 eiro, skolēniem,
studentiem un pensionāriem – 0,50 eiro, savukārt pirmsskolas vecuma
bērniem ieeja – bez maksas. 9. septembrī, kad tiks svinēta Ģ.Eliasa
130. jubileja, plenēra laikā tapušie  darbi būs apskatāmi
«Zīlēnos», bet pēc tam tos plānots izstādīt Platones pagasta
Lielvircavas muižā.

Foto: Austris Auziņš