2 °C, 2.6 m/s, 90.3 %

Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

13 fakti par Jelgavu
02/07/2017

1. jūlijā interesentiem bija iespēja doties pastaigā kopā ar gidu vēsturnieku Andri Tomašūnu un noklausīties viņa stāstījumu par trīs Jelgavas salām – Pasta, Pils un Gubernatora salu. Šo iespēju izmantoja apmēram 40 interesentu, tostarp no Rīgas un Liepājas.

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv piedāvā iepazīties ar dažiem
faktiem par Jelgavu, kas izskanēja ekskursijas laikā.

  1. Vēsturiski nosaukums «Mitow» vispirms bija pilij, nevis
    pilsētai. To ēkai deva krustneši 13. gadsimtā. Tolaik pilsēta vēl
    nepastāvēja, jo šajā zemajā un mitrajā vietā (to nozīmē arī
    Jelgavas nosaukums) nebija iespējams pastāvīgi dzīvot.
  2. 1622. gada kara plānā apkārt pilij ūdens nav iezīmēts. Driksa
    ir mākslīgi izrakts kanāls, ko izveidoja hercoga Jēkaba laikā kā
    aizsargsistēmas sastāvdaļu.
  3. Jāņa Čakstes bulvāri agrāk sauca par Upes ielu. Tāds nosaukums
    radās tāpēc, ka agrāk gar ielu līdz tagadējai Driksas tilta vietai
    tecēja Platones upe. Tālāk bija strauts, kas iztecēja no tā sauktā
    Ezera, kas bija Lielupes vecgultnes posms. Šī strauta tecēšanas
    virziens bija pretējs Lielupes tecēšanas virzienam. Būvējot
    dzelzceļu, aizbērta Platones upes vecgultnes daļa, novadot upes
    ieteku Lielupē pirms tagadējā dzelzceļa tilta.
  4. Pasta sala agrāk bija neapdzīvota, tāpēc tai nebija nosaukuma –
    to dēvēja vienkārši par salu. Tomēr Pasta sala Jelgavā bija – tā
    atradās vietā, kura tagad atrodas stāvlaukums ar balto vāzi un
    tējas namiņš. Salas galā bija muitas punkts, kur mija zirgus, un
    pasta ēka. Tagad kādreizējā Pasta sala ir pievienojusies Pils
    salai, kad, izbūvējot Rīgas ielu un tiltu pār Lielupi, tika
    aizbērts viens no kanāliem, kas apjoza pili.
  5. Lielupes kādreizējais nosaukums bija Upe, bet vēlāk tā sāka
    dēvēt par Buļļupi, tā līdz 1768. gadam ietecēja nevis jūrā, bet gan
    Daugavā. Rīgā Lielupes veco ieteku Daugavā joprojām sauc par
    Buļļupi.
  6. Pēc hercoga Jēkaba pavēles ap pili vienas vasaras laikā tika
    izrakti grāvji un uzbūvēti nocietinājumi. Lai to paveiktu, nemitīgi
    strādāja ap 250 cilvēku.
  7. Saliņu pie pils agrāk – 19. gadsimtā – sauca par Gubernatora
    salu. Nosaukumu tā dabūja par godu Kurzemes gubernatoram
    Lilienfeldam, kas agrāk ar sievu un apkalpojošo personālu dzīvoja
    Jelgavas pilī. Tolaik ap pili nebija koku, bija zemes ceļi. Viens
    no gubernatora pirmajiem lēmumiem bija aizliegt pilī turēt
    vistas.
  8. Jau hercogs Bīrons bija iecerējis pie pils dārzu, aiz pils, kur
    tagad atrodas stāvlaukums – barona stila dārzu līdzīgi kā Rundālē.
    Šī iecere netika īstenota. Gubernatora Lilienfelda laikā pie pils
    tika ierīkots parks.
  9. Cara laikā tagadējā Uzvaras iela bija nosaukta gubernatora
    Lilienfelda vārdā.
  10. Agrāk, braucot no Rīgas, pie pils piebraukt nevarēja, jo ap to
    bija kanāli. Varēja nokļūt pāru upei pilsētā, tad jāaiziet uz pils
    saliņu jeb Gubernatora salu, no kuras veda tilts pār kanālu uz
    pili. Tolaik pils bija pakavveida – fasādes, kas atrodas pret
    viesnīcu «Jelgava», nebija. Šo pils korpusu uzbūvēja 20. gadsimta
    30. gados.
  11. Pils nocietinājumiem bija izveidoti 24 bastioni, kuros bija
    uzstādīti lielgabali. To varētu būt bijis ap 50. Par to atgādina
    čuguna lielgabals, kas atrodas Gubernatora saliņā.
  12. Pēc Otrā pasaules kara bija iecere Jelgavas pilī izveidot kara
    skolu, tomēr šī ideja netika īstenota. Pili atjaunoja kā
    Lauksaimniecības akadēmiju, kura pēc kara līdz pils atjaunošanai
    atradās Rīgā.
  13. Pie Jelgavas pils savulaik auga goba, ko bija iestādījis
    Francijas karalis Luijs XVIII. 1968. gadā vētra to nolauza.

Video: Austris Auziņš