Ekonomika

2014. gada oktobrī tika veikti vērienīgi grozījumi būvniecības nozari regulējošajos normatīvajos aktos, pamatīgi apgrūtinot privātīpašnieku dzīvi – saskaņā ar noteikumiem pat iebetonēta soliņa uzstādīšanai savas privātmājas pagalmā bija jāpārvar birokrātiski šķēršļi, turklāt daudzus darbus drīkstēja īstenot tikai sertificēts būvnieks. Sabiedrības spiediena dēļ šī gada jūnijā striktās normas, kas attiecās uz mazo būvdarbu veikšanu privātā teritorijā, ir mainītas, tādējādi privātīpašniekiem atvieglojot saimniekošanu savā īpašumā.

Līdz ar izmaiņām būvniecības normatīvajā
regulējumā 2014. gadā daudziem darbiem, kuru īstenošanai pirms tam
nevajadzēja saņemt atļaujas un saskaņojumus Būvvaldē, nu tās bija
nepieciešamas. Kā atzīst Jelgavas pilsētas Būvvaldē, tādējādi
krietni tika paaugstināts šīs iestādes speciālistu noslogojums, jo,
neraugoties ar administratīvo slogu, būvniecība pilsētā ne mirkli
nav apstājusies. «Izmaiņas noteica, ka visa dokumentācija
jāizstrādā sertificētam speciālistam, arī daļu darbu drīkstēja
veikt tikai sertificēta būvfirma. Rezultātā būvniecības procesu
norise tika ne vien būtiski paildzināta, bet arī sadārdzināta par
vairākiem simtiem vai pat tūkstošiem eiro,» stāsta Jelgavas
Būvvaldes Komunikāciju sektora vadītājs Dainis Petzāls. Šobrīd
spēkā stājušās izmaiņas MK noteikumos Nr.253 «Atsevišķu
inženierbūvju būvnoteikumi», kas būvniecības ierosinātājam pašam
ļauj izstrādāt nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju
atsevišķu labiekārtojuma elementu, žogu būvdarbiem un apliecināt,
ka tā atbilst būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem,
kā arī vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam
vai detālplānojumam.

Vienkāršota pieslēgšanās
kanalizācijai un ūdensvadam

Lai veicinātu vides aizsardzību, nodrošinot
saimniecisko notekūdeņu organizētu savākšanu, kā arī lai
iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt kvalitatīvu dzeramo ūdeni, šajos
noteikumos ir atvieglots regulējums inženiertīklu pievadu
būvniecībai, ja būvniecība neskar citu ārējo inženiertīklu
aizsargjoslas un līdz dzīvojamās ēkas piegulošā zemesgabala robežai
ir izbūvēti ārējo inženiertīklu atzari. «Jelgavas ūdens» tehniskais
direktors Viktors Juhna skaidro, ka turpmāk privātmājas īpašnieks,
līdz kura īpašuma robežai ir izbūvēts ūdensvada un/vai sadzīves
kanalizācijas atzars, komunikāciju pieslēgšanu savam īpašumam var
atkal veikt saimnieciskā kārtībā saskaņā ar atvieglotu procedūru.
Atvieglotā procedūra nosaka, ka nav jāizstrādā apliecinājuma karte
(projekts), savukārt pievadu būvniecību iespējams realizēt saskaņā
ar atbilstoša būvspeciālista un būvkomersanta vai pakalpojuma
sniedzēja izstrādātu inženiertīkla pievada novietojuma plānu, kurā
norādīts inženiertīkla pievada novietojums zemes gabalā. Pirms
pievada izbūves būvniecības ierosinātājam ir jāsaņem tehniskie
noteikumi no «Jelgavas ūdens». Lai tos iegūtu, uzņēmuma Tehniskajā
daļā jāiesniedz nekustamā īpašuma īpašnieka vai tā pilnvarotas
personas aizpildīts iesniegums, zemesgrāmatas apliecības kopija un
zemes robežu plāna kopija. Savukārt saimnieciskā kārtība nozīmē, ka
pieslēgumu var izrakt kaut pats īpašnieks ar lāpstu – šī darba
īstenošanai vairs nav nepieciešama sertificētas būvfirmas
palīdzība. Pēc ūdensvada un sadzīves kanalizācijas pievadu
pieslēguma izbūves būvniecības ierosinātājam jāvēršas SIA «Jelgavas
ūdens», lai noslēgtu līgumu par ūdenssaimniecības pakalpojumu
izmantošanu. Jāuzsver, ka atvieglotie pieslēgšanās noteikumi
būvniecības ierosinātājam dāvās iespēju pieslēgšanās izmaksas
centralizētajai ūdensvada un kanalizācijas sistēmai samazināt
piecas reizes.

Jāatgādina, ka Jelgavā jau bija ieviesta
atvieglota pieslēgšanās kārtība ūdensvadam un kanalizācijai, un, kā
norāda V.Juhna, tā veicināja īpašumu pieslēgšanu centralizētajiem
tīkliem. «Kopš 2014. gada nogales, kad būvniecības normatīvi liedza
iet šo atviegloto ceļu, aktivitāte mazinājās,» uzsver V.Juhna. «Pēc
tīklu paplašināšanas projekta trešās kārtas gada laikā pieslēgšanos
veica 50 procenti māju, kam bija pieejama atvieglotā kārtība.
Savukārt pēc tīklu paplašināšanas projekta ceturtās kārtas gada
laikā īpašumu pieslēgšanu centralizētajiem tīkliem īstenoja vien 25
procenti māju, jo tām nebija pieejama šī atvieglotā kārtība,»
norāda «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors, aicinot Jelgavas
iedzīvotājus izmantot iespēju un pieslēgt ūdeni un kanalizāciju.
Arī šobrīd pilsētā notiek kanalizācijas un ūdensvada tīklu izbūves
darbi, realizējot projekta piekto kārtu.

Žogu var būvēt pats

Saskaņā ar 2014. gada izmaiņām arī žoga
uzlikšanai ap privātmāju bija nepieciešama topogrāfijas izstrāde,
ko veica sertificēts mērnieks, skice, ko izveidoja sertificēts
arhitekts vai inženieris, kā arī bija jāvēršas pēc pakalpojumiem
pie sertificēta būvnieka, kas praktiski izvietoja žogu. Šobrīd
persona pati var projektēt un uzstādīt žogu, tādējādi ietaupot
dažus simtus eiro, tomēr, kā atzīst D.Petzāls, praktiski to nemaz
nav iespējams tik vienkārši īstenot. «Pagājušajā nedēļā uz Būvvaldi
zvanīja kāda projektētāja un jautāja, kā rīkoties. Pie viņas bija
vērsies klients, kurš vēlas ap māju uzbūvēt žogu. Saskaņā ar jauno
regulējumu viņš var iztikt bet projektētājas pakalpojumiem – pats
uzzīmēt skici un aizpildīt Būvvaldē iesniedzamo apliecinājumu. Taču
pēc nedēļas šis pats cilvēks atkārtoti vērsies pie projektētājas,
jo nav pratis aizpildīt veidlapu,» stāsta Būvvaldes
speciālists.

Tāpat žoga izvietošanai joprojām nepieciešams
topogrāfiskais plāns vai situācijas plāns. «Tas ir vajadzīgs, lai
pārliecinātos, ka žogs atrodas konkrētajā īpašumā, nešķērso
sarkanās līnijas un rakšanas darbu laikā neskars
inženierkomunikācijas, kas ir drošības jautājums,» skaidro
D.Petzāls. Būvvaldes praksē eksistē gadījumi, kad cilvēks ir
iegādājies māju un vēlējies pārbūvēt žogu, taču Būvvaldē secināts,
ka iepriekšējais īpašnieks žogu ir uzlicis patvaļīgi un tas atrodas
piecus metrus aiz īpašuma robežas – jau ielas trasē.

D.Petzāls pirms žoga uzstādīšanas iesaka
vērsties Būvvaldē. Ja iestādē būs pieejama ģeotelpiskā informācija
par attiecīgās teritorijas topogrāfisko infrastruktūru, cilvēks to
varēs saņemt. Tas gan ir maksas pakalpojums. Ja Būvvaldē
informācija par šo teritoriju nebūs pieejama, personai vajadzēs
vērsties pie sertificēta mērnieka pēc topogrāfijas izstrādes. «Mums
ir pieejami dati par lielāko pilsētas daļu,» norāda D.Petzāls.
Jāpiebilst, ka pie mērnieka topogrāfijas izstrāde izmaksā dažus
simtus eiro.

Viņš uzsver, ka apbūvi Jelgavā regulē arī
Jelgavas pašvaldības saistošie noteikumi Nr.09-11 «Teritorijas
izmantošanas un apbūves noteikumi». Saskaņā ar tiem žoga, kas
atrodas ielas malā, trase un vizuālais risinājums jāsaskaņo
Būvvaldē, un tas ir spēkā arī šobrīd. Saistošajos noteikumos ir
atrunāts arī maksimālais pieļaujamais žoga augstums – 1,50 metri.
D.Petzāls atgādina – ja būvdarbi paredzēti uz ielas, nepieciešama
rakšanas darbu atļauja, ko izsniedz pašvaldības iestāde
«Pilsētsaimniecība».

Mastam dokumentus
nevajag

Šobrīd arvien lielāku popularitāti iemanto
karoga masta izvietošana pie privātmājas. Līdz šim likumdošana
noteica, ka karoga masta uzstādīšanai nepieciešams paskaidrojuma
raksts, bet nekādi citi ierobežojumi nebija izvirzīti. Patlaban ir
ieviesta masta augstumu gradācija: līdz 18 metriem; no 18 līdz 100
metriem; augstāk par 100 metriem. Neatkarīgi no plānotās atrašanās
vietas karoga masta, kura augstums sniedzas līdz 18 metriem,
būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama, taču, ja karoga
masts pārsniedz 18 metrus, būvdarbu veikšanai ir vajadzīgs
paskaidrojuma raksts.

Būvvaldes vadītājas vietniece Zeltīte Bīmane
vērtē, ka šī norma ir nesamērīga, jo privātmājas karoga masta
vidējais augstums ir apmēram seši līdz astoņi metri, ja ēkai ir
divi stāvi. «Jo masts ir augstāks, ja svarīgāk ir pareizi noteikt
tā atrašanās vietu, jo masts vējā var šūpoties, nolūzt. Tāpat arī
karoga izmēram jābūt proporcionālam masta augstumam,» viņa
skaidro.

Lai gan šobrīd karoga masta uzstādīšana nav
jāsaskaņo Būvvaldē, tās speciālisti šo ieceri iesaka saskaņot ar
kaimiņiem, ja karogs atradīsies tuvāk par trīs metriem no
zemesgabala robežas.

Risina vienā projektā

Būtiski, ka jaunais regulējums papildināts ar
iespēju privātajā ārtelpā bez būvniecības dokumentācijas
saskaņošanas būvēt arī atsevišķus labiekārtojuma elementus,
piemēram, soliņus, celiņus, vaļēju terasi, kas nav saistīta ar ēku,
bērnu rotaļu ierīces, dārza kamīnus, atsevišķas laternas un
apgaismes ķermeņus. Kā stāsta D.Petzāls, ceļot jaunu māju, parasti
žoga un labiekārtojuma elementu izvietojums ir iestrādāts pašā
mājas projektā un saskaņots Būvvaldē kompleksi, nevis katrs
elements atsevišķi. Viņš uzsver, ka šāda prakse ir vērtējama
pozitīvi, jo vienlaikus tiek pārbaudīts, vai izraudzītā vieta ir
piemērota konkrētās ieceres īstenošanai, piemēram, vai, izvietojot
žoga stabus, netiks pārcirsts optiskais kabelis, vai zem strūklakas
neatrodas elektrības vadi un tamlīdzīgi.

Kapakmeni var uzlikt bez
atļaujas

2014. gada būvniecības normu grozījumi
noteica, ka Būvvaldē jāsaskaņo pat kapavietu labiekārtošana –
pieminekļa, soliņa, nožogojuma uzstādīšana. Savukārt šobrīd šī
prasība ir atcelta. Būvvaldē gan atzīst, ka līdz šim nevienas
individuālas kapavietas labiekārtošana nav saskaņota.

Jelgavā kapsētas apsaimnieko pašvaldības
iestāde «Pilsētsaimniecība». «Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem
noteikumiem kapavietas uzturētājam ir pienākums noslēgt ar kapsētu
apsaimniekotāju kapavietas uzturēšanas līgumu un saņemt atļauju
kapavietas aprīkojuma izvietošanai. Praksē kapavietas uzturēšanas
līgums jānoslēdz «Pilsētsaimniecībā», bet dabā konkrētā vieta tiek
apsekota kopā ar kapsētas pārzini, kas strādā no otrdienas līdz
sestdienai,» skaidro iestādes vadītāja vietniece Sandra Liepiņa.
Viņa norāda, ka Jelgavas kapsētās ne agrāk, ne arī šobrīd neviens
nav izvietojis nesamērīgi augstu pieminekli, nožogojumu vai citus
neatbilstošus un nepieņemamus elementus.

Vienīgais, ja plānots rakt dziļāk par 30
centimetriem, nepieciešama rakšanas atļauja, bet, kā norāda
«Pilsētsaimniecībā», standarta kapakmens uzstādīšanai tas nav
nepieciešams.

Ar tirdzniecības atļauju par
maz

Izmaiņas MK noteikumos skar arī sezonālo
uzņēmējdarbību. Šobrīd, ja uzņēmums ir saņēmis pašvaldības atļauju
publiska pasākuma rīkošanai vai ielu tirdzniecībai, nav
nepieciešama papildu atļauja no Būvvaldes, lai novietotu pirmās vai
otrās grupas inženierbūvi, piemēram, nojumi, bufeti. Tomēr Jelgavas
Būvvaldes vadītājas vietniece Z.Bīmane uzsver, ka šādu objektu
atrašanās vieta un vizuālais izskats arī turpmāk būs jāsaskaņo
Būvvaldē, kā to paredz pašvaldības saistošie noteikumi, lai
izvairītos no patvaļības. Saskaņā ar šiem noteikumiem Būvvaldē
jāsaskaņo sezonas objektu – kiosku, nojumju, stendu, paviljonu,
dzīvojamo vagonu, treileru un citu – izvietošana neatkarīgi no
zemes īpašuma piederības.

Jelgavā tirdzniecības atļauju publiskā vietā
izsniedz Pašvaldības īpašumu pārvalde. Tirdzniecības atļaujas
pašvaldības iekārtotās ielu tirdzniecības vietās izsniedz iestāde
«Pilsētsaimniecība». Jāpiebilst, ka mūsu pilsētā šādas
uzņēmējdarbības formas nav īpaši izplatītas. Tiesa, šovasar viens
komersants izrādījis interesi tirgot bezalkoholiskos dzērienus
Hercoga Jēkaba laukumā, un vasaras siltākajās dienās šeit jau
varēja manīt nelielus dzērienu ratiņus.

Foto: Austris Auziņš