«Pirms pieciem gadiem uzsākām jelgavnieka kartes projektu, kura mērķis bija pakāpeniski samazināt skaidras naudas apriti pilsētas autobusos. Šobrīd jau 67 procentos gadījumu autobusu biļete pilsētas maršrutos tiek iegādāta ar bezskaidras naudas norēķinu starpniecību,» uzsver SIA «Jelgavas autobusu parks» (JAP) valdes loceklis Gints Burks, piebilstot, ka projekts ļāvis uzlabot uzņēmuma finanšu rādītājus, neraugoties uz to, ka pēdējo trīs gadu laikā pārvadāto pasažieru skaits samazinās par aptuveni 6 procentiem gadā.
Sarunā ar uzņēmuma vadītāju par to, kā mainījusies JAP saimnieciskā struktūra, un nākotnes izaicinājumiem saistībā ar videi draudzīga transporta izmantošanu pilsētas pārvadājumos.
Kāds autoparks šobrīd ir uzņēmuma rīcībā?
Šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 57 transporta vienības – 45 lielie «AMO Plant» autobusi un 12 «Mercedes-Benz Sprinter» mikroautobusi. Jāuzsver, ka visi JAP autobusi ir sakomplektēti vai pārbūvēti tieši Jelgavā. Ar šo transportu apkalpojam 20 pilsētas maršrutus, kā arī veicam reģionālos pārvadājumus 10 maršrutos uz Rīgu, Bausku, Tukumu, Eleju, Dobeli un Auci. Katru darba dienu pilsētas un reģionālajos maršrutos īstenojam 679 reisus un 11 tūkstošus kilometru.
Jau vairāk nekā sešus gadus izmantojat Jelgavā izvietotajā «AMO Plant» rūpnīcā sakomplektētos autobusus, taču rūpnīca savu darbību ir pārtraukusi. Vai un kā tas ietekmē šo autobusu ekspluatāciju?
Pirmos piecus «AMO Plant» autobusus saņēmām 2010. gada oktobrī. Šobrīd varam teikt, ka esam tos labi iepazinuši. Atbilstoši līguma nosacījumiem autobusus nomājam no dīlera uzņēmuma «Ferrus», kas nodrošina gan apkopes darbus, gan nepieciešamos remontus, tādējādi uzņemoties arī atbildību par to, lai šie autobusi būtu labā tehniskā stāvoklī visu nomas termiņu. Pirmajiem autobusiem nobraukums ir ap 400 tūkstošiem kilometru, un, ņemot vērā intensīvo ekspluatāciju, mūsu apstākļos tie sevi ir labi pierādījuši.
Turpinās darbs pie vienotā satiksmes termināļa izbūves, kas atradīsies pie dzelzceļa stacijas un uz kurieni tiks pārcelta arī pilsētas autoosta. Kā tas ietekmēs pārvadājumus?
Maršrutu tīklā nekādas būtiskas izmaiņas nav plānotas. Jau šobrīd no kopumā 20 pilsētas aktuālajiem autobusu maršrutiem 11 ved gar dzelzceļa staciju. Vēl vērtēsim, vai ir lietderīgi, piemēram, novirzīt 1. maršruta autobusu no līdzšinējā maršruta un mest loku gar dzelzceļa staciju. Tādējādi maršruta izpildes laiks tiks pagarināts par 10–15 minūtēm.
Kā pēdējos gados mainījusies pasažieru plūsma un kuri ir pieprasītākie maršruti?
Pēdējo gadu laikā pasažieru skaits Jelgavā, tāpat kā vidēji valstī, samazinās par aptuveni 6 procentiem gadā. Šo rādītāju ietekmē gan kopējais iedzīvotāju skaita samazinājums, gan iedzīvotāju paradumi. Uzlabojoties infrastruktūras stāvoklim, arvien vairāk cilvēku pārvietojas ar velosipēdiem vai izvēlas iet kājām. Kopumā gan jāatzīst, ka iedzīvotāju pārvietošanās paradumi nav būtiski mainījušies, un populārākie pilsētas maršruti pēc pārvadāto pasažieru skaita ir 1., 4. un 5. autobusa maršruti. Vasaras sezonā īpaši pieprasīti ir arī 7., 14. un 19. maršruta autobusi, kuri apkalpo vasarnīcu rajonus. Tāpat iecienīti ir tā dēvētie riņķveida maršruti, kuriem ir noteikts viens galapunkts – tie ir 15., 22. un 25. maršruta autobusi.
Vai ir plānots ieviest arī kādus jaunus maršrutus?
Samērā bieži saņemam dažādus ierosinājumus par izmaiņām maršrutu plānā, tomēr lielākoties šie priekšlikumi skar ļoti nelielu pasažieru skaitu. Salīdzinoši nesen pēc uzņēmēju lūguma pārplānojām 9. maršruta autobusa kustības grafiku, lai darbinieki no Rubeņu ceļa rajona pulksten 19 varētu nokļūt pilsētas centrā. Uzņēmēja iesniegumā tika norādīts, ka tas ir aktuāli 60 darbiniekiem, tomēr reāli šajā maršrutā ikdienā no Rubeņu ceļa brauca 2–3 pasažieri. Līdzīga situācija ir arī ar vēlajiem reisiem pēc pulksten 20. Mēs esam gatavi nodrošināt šos reisus, tomēr pašvaldībai būtu jāsedz zaudējumi, jo pasažieru skaits ir nepietiekams, lai tie atmaksātos.
Mērķtiecīgi esat virzījušies uz to, lai samazinātu skaidras naudas norēķinus, veicot samaksu par biļetēm autobusos. Kāda šobrīd ir situācija šajā ziņā?
Norēķināties par autobusa biļeti ar jelgavnieka karti ir iespējams no 2012. gada oktobra. Kā pirmā tika ieviesta skolēnu karte, pakāpeniski tika paplašinātas iespējas bezskaidras naudas norēķiniem, un šobrīd līdztekus iedzīvotāja kartei par braucienu ir iespējams samaksāt arī ar «VISA» un «Master Card» norēķinu kartēm vai JAP e-karti. Projekts izrādījās veiksmīgs, jo šobrīd iespēju samaksāt par biļeti elektroniski izmanto 67 procenti pasažieru. Ieguvēja ir arī pašvaldība, jo apmaksa par tiem iedzīvotājiem, kuriem pienākas pašvaldības atvieglojumi un kuri izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus, tiek veikta pēc faktisko braucienu skaita, nevis pēc formulas, kā tas bija iepriekš. Tādējādi uz šī ietaupījuma rēķina radās iespēja paplašināt to iedzīvotāju loku, kas var izmantot pilsētas sabiedrisko transportu ar atvieglojumiem.
Ņemot vērā, ka būtiski pieaudzis bezskaidras naudas norēķinu apjoms, autobusos joprojām samērā bieži ir sastopama kontrole. Kādi ir šīs kontroles veicēju pienākumi?
Jebkurš process ir jāpārrauga, un kontroles galvenais uzdevums ir pārliecināties, vai faktiskais pasažieru skaits autobusā atbilst izsniegto derīgo biļešu skaitam. Esam vērtējuši iespēju aprīkot autobusus ar elektroniskajām pasažieru uzskaites sistēmām, kas ļautu atteikties no fiziskās kontroles nepieciešamības, taču tas ir samērā dārgs pasākums. Viena autobusa aprīkošana ar šādu sistēmu maksā no 5 līdz 8 tūkstošiem eiro. Jārēķinās arī ar izdevumiem šīs sistēmas uzturēšanā, jo tas ir darbs ar lielu datu apjomu, tādēļ šobrīd efektīvāk ir izmantot fizisko kontroli.
No šī gada autobusu mazgāšana pēc ilgāka pārtraukuma tiek veikta JAP teritorijā?
Kopš marta autobusu mazgāšanas pakalpojumus mums iepirkuma rezultātā nodrošina SIA «JBR Group». JAP teritorijā atradās veca mazgātavas ēka, kas netika izmantota, tādēļ piedāvājām šim uzņēmumam nomāt telpas un veikt autobusu mazgāšanu ar savu aprīkojumu turpat uzņēmuma teritorijā. SIA «JBR Group» piekrita šim risinājumam. Līdz ar to mēs esam atraduši konkrētās ēkas izmantošanas iespējas, samazinājuši tehniskā nobraukuma izmaksas, veicot pārbraucienus uz līdzšinējo autobusu mazgāšanas vietu Aviācijas ielā, kā arī samazinājuši izmaksas par autobusu mazgāšanu.
Kas pilsētā ir atbildīgs par autobusu pieturvietu uzturēšanu kārtībā?
Par autobusu pieturvietu uzturēšanu pilsētas teritorijā atbild pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība», bet ārpus pilsētas teritorijas – attiecīgais ceļa īpašnieks. Esam lūguši savus autobusu vadītājus sekot līdzi situācijai pieturvietās un informēt, ja kaut kas nav kārtībā. Arī iedzīvotājus šādās situācijās aicinām ziņot Jelgavas Pašvaldības operatīvās informācijas centram pa bezmaksas tālruni 8787.
Šogad plānots atjaunot asfalta segumu Akadēmijas ielas posmā no Raiņa ielas līdz Lielajai ielai, kā arī pārcelt autobusu pieturvietu «Banka» tuvāk Zemgales apgabaltiesas ēkai. Kā tas ietekmēs pasažierus?
Ieceri par pieturvietas pārcelšanu atbalstām, jo Akadēmijas un Lielās ielas krustojumā nav iespējams izbūvēt autobusu pieturvietas kabatu. Šī iemesla dēļ veidojas satiksmes sabiezinājumi, tāpat ir sarežģīti veikt labo pagriezienu uz tiltu. Tādējādi satiksmes dalībniekiem nākas saskarties ar nevajadzīgām stresa situācijām. Jaunā pieturvieta atradīsies aptuveni 200 metrus tālāk, kas nav īpaši liels attālums.
Kādā stadijā šobrīd ir iecere par elektroautobusu izmantošanu pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos?
Strādājam pie projekta, lai piesaistītu ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 85 procentu apmērā četru elektroautobusu iegādei, kas varētu apkalpot pilsētas maršrutus. Projektu plānojam iesniegt oktobrī. Ņemot vērā, ka elektroautobusu tehnoloģijas strauji attīstās, mums jāizšķiras par to, kādus autobusus vēlamies iegādāties – lēnās uzlādes ar liela izmēra akumulatoriem, kas ar vienu uzlādes reizi spēj veikt 200 un vairāk kilometru, vai arī ātrās uzlādes autobusus, kas vienas uzlādes rezultātā spēj nobraukt aptuveni 100 kilometru distanci. Šobrīd veicam aprēķinus, kāda tipa autobusi būtu piemērotāki mūsu maršrutu tīklam. Eiropā šobrīd 60 pilsētās tiek izmantoti 27 dažādu ražotāju elektroautobusi. Attiecīgi izvēle un piedāvājums ir gana plašs.
Kad pilsētas ielās varētu sastapties ar pirmajiem elektroautobusiem?
Ne ātrāk kā 2019. gada otrajā pusē, jo, atšķirībā no ierastajiem dīzeļdzinēju autobusiem, elektroautobusu komplektācijai nepieciešams ilgāks laiks. Jārēķinās arī ar projekta izvērtēšanas periodu un iepirkuma procedūru.
Foto: Austris Auziņš