Ekonomika

Pēc astoņu gadu prombūtnes Norvēģijā Storhu ģimene Jelgavā atgriezās ar ideju par bērniem draudzīgas vietas radīšanu – šā gada jūlijā Jelgavā durvis vēra bērnu svinību un izklaides centrs «Tuc Tuc».

«Es zinu, cik reizēm mēdz būt grūti atpūsties ar dažāda vecuma
bērniem, tieši tādēļ, apkopojot savu divu bērnu mammas pieredzi,
centrā rūpējos par dažādām aktivitātēm un risinājumiem,» stāsta
centra līdzīpašniece Inese Storha, norādot, ka ideja par centra
izveidi radās Norvēģijā, kur ar vīru aizvadīti pēdējie astoņi
dzīves gadi.

Vēl pirms pieņemts lēmums pamest dzimteni, I.Storha strādāja
Jelgavā, nekustamo īpašumu uzņēmumā, savukārt vīrs Edijs Storhs
bija projektu vadītājs apkures sistēmu un ventilācijas sistēmu
izbūves uzņēmumā. «2008. gadā valstī sākās krīze – kredītus
būvniecībā izsniedza limitēti, un līdz ar krīzi mūsu nekustamo
īpašumu nozarē nācās domāt par alternatīvu peļņas avotu,» atceras
I.Storha, piebilstot, ka vīrs saņēma darba piedāvājumu un pāris
pārcēlās uz dzīvi Alesundā, Norvēģijā. Tur ģimenei piedzima pirmais
bērniņš – nu jau sešus gadu vecais Kevins Patriks. «Pēc katra
atvaļinājuma, ko pavadījām Latvijā, dzirdējām no dēla vienu un to
pašu jautājumu – kādēļ mēs nedzīvojam Latvijā?» tā viņa,
piebilstot, ka arī pati ārzemēs ilgojās pēc kādreiz pierastām un
šķietami ikdienišķām lietām – skaista rudens, vasaras smaržām, kā
arī piesātinātas kultūras dzīves. Papildu satraucošais jautājums
bijis arī bērna izglītība. «Pirmās klases līmenis Norvēģijā ir
aptuveni piecus gadus veca pirmsskolnieka zināšanu līmenī,» skaidro
I.Storha, piebilstot, ka, uzsākot tur skolas gaitas, bērnam nav
jāmāk lasīt un skaitīt. Jāpiebilst, ka ārzemēs jaunā māmiņa
nodarbojās ar rokdarbiem, radot bērnu koka aktivitāšu statīvus un
knupīšu rotas, savukārt vīrs strādāja par santehniķi. Galējais
lēmums atgriezties dzimtenē pieņemts, kad ģimenē pieteicies otrs
bērniņš – mazā Melānija.

 «Te jūtamies kā mājās – blakus ir tuvākie un viss ir tik
pazīstams,» tā I.Storha, norādot, ka ideja par centra izveidi
radusies Norvēģijā, savukārt saprotama likumdošana un dzimtā valoda
ļāva ieceri realizēt Latvijā. Jāpiebilst, ka līdzekļus telpu
remontdarbiem, kā arī mēbeļu iegādei ģimene mērķtiecīgi krāja
ārzemēs, savukārt telpas atrastas pavisam nejauši. «Kad viss bija
tikai idejas līmenī, nejauši pārskatot pilsētas īres piedāvājumus
internetā, pamanīju, ka LLU rīko izsoli telpas īres tiesībām,» tā
viņa, piebilstot, ka izsolē startēja ļoti veiksmīgi, iegūstot
gaišas telpas pilsētas centrā.

«Ievēroju, ka Jelgavā nav daudz vietu, kur mammas ar zīdaiņiem,
kā arī vecākiem bērniem varētu pavadīt laiku telpās,» tā centra
līdzīpašniece. «Jelgavā bērniem ir izklaides iespējas, bet katra no
vietām piedāvā kaut ko savu – kaut kur ir piepūšamās atrakcijas,
kaut kur spēles vecākiem bērniem, bet mums – bērnu laukumiņš
iekštelpās,» norāda viņa, piebilstot, ka piedāvājumi pilsētā
nepārklājas. «Mēs esam mazie uzņēmēji, kuri visu dara no sirds. Tā
arī ir mūsu niša Jelgavā – mājīgums, gaišas telpas un sirsnīga
uzņemšana,» stāsta I.Storha, piebilstot, ka, protams, tas būs arī
viens no ģimenes ienākumu avotiem. Savukārt, runājot par
nākotnes plāniem, I.Storha atzīst: ieceres ir vērienīgas, tomēr
katrai idejai nepieciešamas attiecīgas investīcijas.

Jāpiebilst, ka centrs piedāvā telpu īri ne tikai dažādu svētku
svinībām, bet arī ģimeņu un draugu tikšanās reizēm. «No savas
pieredzes zinu, ka dažkārt grūti satikties ar draugiem ārpus mājas,
jo jādomā, kur atstāt bērnus, savukārt kafejnīcās bieži vien
bērniem nav nodrošināts plašs aktivitāšu loks,» tā viņa, norādot,
ka centrs var būt ērta satikšanās vieta, kur bērniem būs izklaides,
savukārt vecākiem – laiks atpūtai. Jaunā uzņēmēja norāda: tā kā
darba dienu rītos un dienas laikā ir mazāks telpu noslogojums, viņa
uzrunā arī organizatorus, kam ir vajadzība vadīt nodarbības
vecākiem, kuri ņem līdzi bērnus, kā arī dažādus bērnu izglītojošos
vai izklaides pasākumus. Centra telpās pieejama arī sienas tāfele,
lielo mīksto kluču komplekti, kā arī mazuļu sēta, kas ļauj
līdztekus netraucēti rotaļāties pavisam maziem un vecākiem
bērniem.

Foto: Austris Auziņš