Šī gada centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti joprojām tiek analizēti, bet jau šobrīd varam secināt, ka Jelgavas skolās, kurās iespējams iegūt vidējo izglītību, kopējie CE rezultāti ir tikai par 0,11 procentiem zemāki nekā 2015./2016. mācību gadā. Attiecīgi Jelgavas Izglītības pārvalde kopumā mūsu pilsētas absolventu sasniegtos rezultātus vērtē kā labus.
Lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību, skolēnam jākārto trīs obligātie CE – latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā –, kā arī viens izvēles eksāmens. «Centralizētais eksāmens ir gala mērījums, kas atspoguļo, kā skolēns ir apguvis vidējās izglītības saturu, cik gatavs viņš ir turpināt mācības nākotnē un apgūt darba pieredzi, kā arī norāda, kurās darbības jomās konkrētais absolvents spēs sevi vislabāk realizēt. Centralizētais eksāmens vienlaikus kalpo arī kā iestājeksāmens augstskolā,» norāda Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, piebilstot, ka pamatzināšanām mācību priekšmetā, lai sasniegtu vismaz piecu procentu barjeru, jābūt katram absolventam.
Viņa skaidro – eksāmenu rezultāti ik gadu tiek analizēti. Izvērtējot eksāmenu rezultātus, jāņem vērā ne tikai skolēnu iegūtais vērtējums, bet arī audzēkņu skaits katrā skolā, kurā tika kārtots eksāmens. «Mūsu pilsētā ir četras skolas, kurās ir viena 12. klase – 5. vidusskola, 6. vidusskola, 4. vidusskola un Tehnoloģiju vidusskola. Tādējādi arī centralizēto eksāmenu kārtotāju skaits bija līdzīgs. Tāpat eksāmenu rezultātiem šajās skolās jābūt līdzīgiem, tomēr Jelgavas 5. vidusskola, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, šajā gadā uzrādījusi lielāko kāpumu mūsu pilsētas skolu vidū, kas veido 4,06 procentus, turpretī pārējām trim skolām rezultāti ir kritušies. Šis jautājums, kāpēc līdzīgās skolās atšķiras izglītības kvalitāte un kā to uzlabot, mūs nodarbina daudz vairāk nekā kopīgās procentu svārstības,» norāda G.Auza.
Vienīgie nesekmīgie – matemātikā
Matemātikas eksāmens ir viens no svarīgākajiem valsts pārbaudes darbiem, un Latvijā šogad kopumā eksāmenu rezultāti visos obligātajos priekšmetos ir nedaudz zemāki nekā pērn. Jelgavas skolās matemātikas eksāmenā visu vidusskolu absolventi, izņemot Tehnoloģiju vidusskolas, profesionālo vidusskolu un Vakara (maiņu) vidusskolas audzēkņus, uzrādīja labākus rezultātus nekā vidēji valstī.
12 skolēni – trīs Amatu vidusskolā un deviņi Jelgavas tehnikumā – šogad ieguva vērtējumu, kas zemāks par pieciem procentiem. Tas nozīmē, ka šie jaunieši nesaņēma dokumentu par vidējo izglītību un eksāmenu atkārtoti kārtos nākamgad. «Profesionālo skolu audzēkņu eksāmenu rezultāti ir zemāki nekā tie novērojami vispārizglītojošās skolās. Domāju, ka šo faktu ietekmē audzēkņu prasme plānot laiku. Jauniešiem ir jāsadala laiks starp vispārējās izglītības priekšmetu un profesionālo priekšmetu apguvi, turklāt pēdējā kursā, kad otrajā semestrī lielākoties ir prakses, jāspēj sakoncentrēties un sagatavoties eksāmeniem,» vērtē G.Auza. Izglītības pārvaldes vadītāju uztrauc arī cits rādītājs – 193 no 474 skolēniem, kuri kārtoja eksāmenu, procentuālais novērtējums ir līdz 20 procentiem.
Viens no izsacītajiem viedokļiem skan šādi – matemātikas eksāmens bijis grūtāks nekā pērn. Tā uzskata arī Jelgavas 5. vidusskolas matemātikas skolotāja Nataļja Iļjina. «Eksāmens sastāv no trīs daļām. Pirmajā ietilpst tests, otrajā ir zināšanu izmantošanas pārbaude jeb teksta uzdevumi, savukārt trešajā daļā tiek noteikta audzēkņu radošā pieeja nestandarta situācijās jeb tā dēvētie cietie rieksti, kas atbilst 9 un 10 baļļu vērtējumam. Šī gada eksāmenā trešajā daļā bija iekļauti neordināri uzdevumi, kādi līdz šim nav redzēti eksāmenu darbos un skolās, visticamāk, nav risināti. Skolēns par trīs trešās daļas uzdevumiem varēja iegūt 15 no maksimāli iespējamajiem 80 punktiem, un tas ir daudz,» norāda skolotāja, piebilstot, ka arī pirmajā daļā divi trīs uzdevumi bijuši diezgan grūti. Neskatoties uz to, tieši 5. vidusskola sasniegusi labākos rezultātus matemātikas eksāmenā pilsētā – 67,59 procenti, kas ir gandrīz divas reizes augstāks rādītājs nekā vidēji valstī. «Mūsu skolā ir matemātikas novirziens, un 12. klasei matemātika ir sešas stundas nedēļā – par vienu vairāk nekā noteikts programmā. Visu pēdējo gadu vienu stundu nedēļā risinājām paaugstinātas sarežģītības olimpiādes līmeņa uzdevumus, kādi var tikt iekļauti eksāmena trešajā daļā. Skolēni iemācījās nebaidīties no šādiem uzdevumiem un meklēt iespējas, kā uzsākt to risināšanu,» tā N.Iļjina. Viņa piebilst, ka neviens no 5. vidusskolas absolventiem eksāmena trešajā daļā nesaņēma nulle punktus. Savukārt pieciem Jelgavas skolēniem matemātikas eksāmenā izdevies iegūt 91–100 procentu vērtējumu, bet vislabāko rezultātu – 98 procentus – sasniedza 5. vidusskolas absolvente Viktorija Smetskaja, kura aizraujas arī ar programmēšanu un robotiku.
Eksāmens visiem vienāds
Latviešu valodas eksāmenā valsts vidējo rezultātu sasniegt neizdevās 5. un 6. vidusskolas, profesionālo vidusskolu un Vakara (maiņu) vidusskolas jauniešiem. Šajā eksāmenā visi skolēni ieguvuši sekmīgu vērtējumu, tomēr nevienam no viņiem nav izdevies sasniegt vērtējumu 91–100 procentu robežās. Izglītības pārvaldes vadītāja skaidro, ka visi skolēni, neatkarīgi no tā, vai viņi mācās mazākumtautību skolā, vai arī latviešu skolā, kārto satura ziņā vienādu eksāmenu. «Mūsu abu mazākumtautību skolu skolēniem tas ir pietiekami grūts uzdevums, taču konkrēto skolu audzēkņi veiksmīgi tikuši ar to galā – skolēniem piešķirtais procentuālais vērtējums nav zemāks par 21 procentu,» norāda G.Auza.
Angļu valodu prot ļoti labi
Tā kā skolēniem obligāti jākārto eksāmens svešvalodā, lielākā daļa audzēkņu kārtoja angļu valodas eksāmenu. Visu vidusskolu absolventi, izņemot 6. vidusskolas, profesionālo un Vakara (maiņu) vidusskolas audzēkņus, uzrādīja labākus rezultātus nekā vidēji valstī. Izglītības pārvaldes vadītāja min, ka angļu valodas eksāmenu rezultāti pilsētā ir stabili un norāda uz augošu sasniegumu dinamiku, kas apliecina faktu, ka mūsu jaunieši labi pārzina angļu valodu un spēs šo valodu izmantot mācībās un darbā. «Viņu individuālās izaugsmes iespējas nebūs ierobežotas angļu valodas nezināšanas dēļ,» tā G.Auza.
Šogad 115 skolēni kārtoja eksāmenu krievu valodā, bet četri – vācu valodā. «Šajā gadā neviens skolēns nekārtoja eksāmenu franču valodā, lai gan vairākās skolās – Spīdolas ģimnāzijā, Valsts ģimnāzijā un 5. vidusskolā – skolēniem ir iespēja šo valodu apgūt ārpus mācību stundām,» norāda Izglītības pārvaldes vadītāja. Viņa uzskata, ka pilsētas skolām jāpiesaista pedagogi un jāpiedāvā skolēniem iespēja apgūt vairākas svešvalodas. Viņasprāt, perspektīva būtu ziemeļvalstu valodu apguve. Tāpat arī lielākam jauniešu skaitam būtu jāapgūst franču valoda, jo tā ir viena no ES darba valodām.
Fiziku kārto vairāk
Skolēni kārto eksāmenu arī fizikā, ķīmijā, bioloģijā. Fizikas eksāmena kārtotāju skaits palielinās, bioloģijas eksāmena kārtotāju skaits samazinās, bet ķīmijas eksāmena kārtotāju skaits kopumā ir stabils. G.Auza uzskata, ka tas ir saistīts ar jauniešu izvēlēto studiju programmu un nākotnes profesiju. Šo eksāmenu izvēle atspoguļo pašvaldības attieksmi pret inženierzinātnēm, kas ir viena no mūsu pilsētas attīstības prioritārajām jomām. Šos eksāmenus pārsvarā kārto skolēni, kuri vēlas kļūt par medicīnas speciālistiem, farmācijas nozares pārstāvjiem, studēt inženierzinātnes un tehniskās zinātnes. «Liela daļa jauniešu jau 10. klasē zina jomu, kurā vēlas sevi pilnveidot, mērķtiecīgi izvēloties arī izglītības programmas. Jāņem vērā, ka eksistē izglītības programmas, kurās nav paredzēts apgūt fiziku vai ķīmiju kā atsevišķus mācību priekšmetus, bet gan dabaszinības,» vērtē G.Auza.
Viņa neslēpj, ka pilsētā jau ilgstoši trūkst fizikas skolotāju, lai gan pašvaldība ir piešķīrusi papildu finansējumu fizikas pedagogu algošanai. Viņasprāt, šī situācija skaidrojama ar to, ka Latvijas augstskolas nesagatavo pietiekamu skaitu fizikas un matemātikas skolotāju. Nākamajā mācību gadā, pateicoties projektam «Iespējamā misija», Jelgavas Valsts ģimnāzijā par fizikas skolotāju strādās tās absolvents Kārlis Daģis. Izglītības pārvaldes vadītāja uzskata, ka šī programma ir teju vienīgais veids, kā iespējams piesaistīt tik ļoti nepieciešamos dabaszinību pedagogus. «Jaunieši, kuri ieguvuši izglītību dabas zinātnēs, izvēlas strādāt privātajā sektorā, kur tiek nodrošināts augstāks atalgojums nekā skolā. Diemžēl arī «Iespējamās misijas» skolotāji pēc projekta noslēguma visbiežāk atgriežas savā nozarē, nevis turpina darbu skolā,» piebilst G.Auza.
Profesionālajās skolās izvēlas vēsturi
Šogad 243 skolēni kārtoja izvēles eksāmenu vēsturē, turklāt vislielākais audzēkņu skaits, kas to izvēlējās kārtot, pārstāvēja tieši profesionālās skolas. Iespējams, šis fakts skaidrojams ar to, ka jaunieši vēstures eksāmenu uzskata par salīdzinoši vieglu. Taču Izglītības pārvaldes vadītāja uzsver – vēstures eksāmens nebūt nav vienkāršs, jo nepieciešamas ne vien zināšanas par Latvijas un pasaules vēstures notikumiem, bet arī izpratne par vēsturisko notikumu cēloņiem, sabiedriskajiem procesiem, jāzina jēdzienu skaidrojumi un jāprot strādāt ar vēstures avotiem.
Jāpiebilst, ka skolēni izvēles eksāmenus kārto arī citos priekšmetos – šogad absolventi kārtoja eksāmenu ekonomikā, dabaszinātnēs, latviešu literatūrā, tehniskajā grafikā, informātikā, ģeogrāfijā un kulturoloģijā. Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste izglītības jautājumos Lilija Stepanova skaidro, ka saskaņā ar MK noteikumiem eksāmenu drīkst kārtot priekšmetā, kas saskaņā ar programmu apgūts vismaz 105 mācību stundas.
Foto: no JV arhīva