Izglītība

«Pēdējo divu mācību gadu laikā studentu skaits ir stabilizējies, un šogad mācības uzsāk 4293 studenti, tostarp 83 no ārvalstīm. Līdz ar to varam teikt, ka studentu skaits vairs nesamazinās, un mums ir iespēja efektīvāk plānot savu darbu,» saka LLU rektore Irina Pilvere.

Sarunā ar LLU rektori – plašāk par to, kā mainījies pieprasījums
studiju programmām un kā prognozēt, kādas profesijas būs
pieprasītas pēc pieciem vai desmit gadiem.

Pirms trīs gadiem, stājoties LLU rektores amatā, solījāt
padarīt efektīvāku universitātes pārvaldi. Ko no iecerētā izdevies
paveikt?

Esam mainījuši pieeju un vairāk strādājam uz rezultātu gan
zinātnes, gan studiju, gan universitātes saimniecības jomā. Ir
mainīta atalgojuma politika, un pašlaik vidējā pamatalga
pasniedzējiem ir mazliet virs vidējās algas valstī, kas šobrīd ir
927 eiro mēnesī. Te gan jāuzsver, ka esam izveidojuši motivācijas
sistēmu, kas par kvalitatīvi paveiktu darbu ļauj nopelnīt
ievērojami vairāk. Finansējums zinātniskajai darbībai kopš 2014.
gada ir audzis trīs reizes, un šobrīd šim mērķim, pateicoties mūsu
mācībspēku aktīvajai zinātniskajai darbībai, varam atvēlēt 973
tūkstošus eiro.

Tāpat ir pārskatīta pieeja infrastruktūras izmantošanā, jo
universitātei dažādās Latvijas vietās pieder ap 170 īpašumu.
Pakāpeniski atsakāmies no ēkām un īpašumiem, ko neizmantojam savu
funkciju veikšanai. Rudenī izsolē piedāvāsim iegādāties ēku Lielajā
ielā 19a, kur šobrīd saimnieko «Kreklukrogs», kā arī ēku Helmaņa
ielā 1, kur atrodas veikals «Otto». Esam atbrīvojuši 3. dienesta
viesnīcu Driksas ielā, ko nodosim VAS «Valsts nekustamie īpašumi».
Daļēji atbrīvota arī 7. dienesta viesnīca Lielajā ielā 17. Par šīs
ēkas turpmāko izmantošanu lēmums gan vēl nav pieņemts.

Cik konkurētspējīga no atalgojuma politikas viedokļa
šobrīd ir universitāte?

Krīzes laikā finansējums universitātei tika samazināts uz pusi,
tādēļ bija nepieciešams laiks, lai atgūtos. Šobrīd no bedres esam
ārā un pakāpeniski varam celt atalgojumu. Tāpat kā skolu
pedagogiem, arī universitāšu pasniedzējiem pēc noteikta grafika
tiek paaugstināts pamatatalgojums, savukārt pārējais lielā mērā ir
atkarīgs no motivācijas un prasmes strādāt ar dažādiem pētījumiem
un zinātniskajiem projektiem. Vadošie pētnieki pie pamatalgas
nopelna līdz pat 500 eiro. Tāpat papildus var nopelnīt, strādājot
dažādos zinātniskajos projektos. Jāatzīst, ka mums ir grūti
konkurēt ar atalgojumu, piesaistot ārvalstu pasniedzējus, bet
citādi – vismaz pieprasītākajos studiju virzienos – saviem
darbiniekiem spējam nodrošināt labus darba apstākļus. Par to
liecina kaut vai tas, ka šajā mācību gadā darbu universitātē uzsāk
35 jauni pasniedzēji. Daudzās vakances lielā mērā saistītas ar
paaudžu nomaiņu.

Iepriekšējā ES plānošanas periodā universitāte
piesaistīja ap 20 miljoniem eiro studiju un zinātnes
infrastruktūras attīstībai – cik lielas investīcijas plānotas šajā
periodā?

Kopējais investīciju apjoms varētu būt pat lielāks, jo zinātnes
infrastruktūras attīstībai vien plānoti 17 miljoni eiro. Par šiem
līdzekļiem tiks modernizēts pētniecībai nepieciešamais laboratoriju
aprīkojums, kā arī veikta pils aulas, Zelta un Sudraba zāles
rekonstrukcija. Savukārt četri miljoni eiro paredzēti studiju,
tostarp fakultāšu ēku un studentu kopmītņu, infrastruktūras
uzlabošanai. Tiks realizēti arī vairāki energoefektivitātes
projekti, piemēram, 1. un 9. dienesta viesnīcā darbi jau sākušies.
Savukārt nākamgad energoefektivitātes projekti tiks realizēti
Tehniskās fakultātes līdz šim nerenovētajā korpusā, vienā no
Veterinārmedicīnas fakultātes korpusiem, kā arī 6. un 2. dienesta
viesnīcā. Turpinās arī pērn uzsāktais pils fasādes restaurācijas un
logu nomaiņas projekts, kura kopējās izmaksas ir 6,7 miljoni eiro.
Šie darbi turpināsies līdz 2020. gadam, jo pils mūsu celtniekiem ir
izaicinājums. Savas korekcijas projekta realizācijā ievieš gan
metru biezās sienas, gan dažādas atkāpes no sākotnēji plānotā.

Kāda ir bijusi studējošo skaita dinamika pēdējos gados,
un vai ir pamats cerēt uz studentu skaita pieaugumu
nākotnē?

Šajā mācību gadā studijas uzsāka 4293 studenti, un tas ir
mazliet vairāk nekā aizvadītajā mācību gadā, kad mums bija 4223
studenti. Pēc prognozēm, vietējo studentu skaits pārskatāmā nākotnē
nepalielināsies, tādēļ, ja vēlamies piesaistīt vairāk studējošo,
jāskatās ārpus valsts robežām. Šajā ziņā mums ir labas iestrādes,
un šogad mācības LLU uzsāk arī 83 ārvalstu studenti, bet vēl 47
ārvalstu studentu pieteikumi tiek izskatīti. Lielākais pieprasījums
ir veterinārmedicīnas, ekonomikas, datorzinātnes un pārtikas
zinātnes studiju programmās, un visplašāk pārstāvētās valstis ir
Indija ar 21 studentu un Vācija ar 10 studentiem. Jāpiebilst, ka
Uzņēmējdarbības un vadībzinātnes institūtā kā vieslektors šogad
strādās arī pasniedzējs no Šrilankas.

Vispārējās izglītības reformu ēnā ir palikušas augstākās
izglītības jomā plānotās izmaiņas – ar ko šajā ziņā jārēķinās
LLU?

No universitātēm tiek prasīts zinātniskais darbs. Tā ir
pievienotā vērtība, ko varam dot tautsaimniecībai, tādēļ esam
paaugstinājuši prasības zinātniskajai darbībai. Šobrīd zinātniskajā
darbā iesaistīti 207 pētnieki, ir noslēgti 16 līgumi ar uzņēmumiem
par konkrētu zinātnisko pētījumu veikšanu tādās nozarēs kā pārtikas
pārstrāde, mežkopība un kokapstrāde, lauksaimniecība. Tādā veidā
tiek iedzīvināta zināšanu pārnese no universitātes uz ražošanu.
Redzamākie piemēri šajā ziņā ir pārtikas tehnoloģijas jomā, kur
mums izveidojusies veiksmīga sadarbība gan ar uzņēmējiem, gan ar
valsts bruņotajiem spēkiem. 

Ienākumi no IT nozares eksporta šobrīd tautsaimniecībā
jau pārsnieguši ienākumus no dzelzceļa kravu pārvadājumiem, tāpat
starp eksporta līderiem ir koksnes, koka izstrādājumu un atsevišķas
lauksaimniecības nozares. Tās ir jomas, kurās speciālistus gatavo
arī LLU, tomēr potenciālie studenti rindā nestāv.

Ir atsevišķi studiju virzieni, kuros pieprasījums dažādu iemeslu
dēļ samazinās. Tautsaimniecības pieprasījums nav viendabīgs, un
universitātei jāspēj paredzēt, kādi speciālisti būs nepieciešami
pēc pieciem vai desmit gadiem. Šajā ziņā der ieklausīties ilggadējā
«Latvijas finiera» vadītāja Jura Biķa vārdos – viņš uzsvēra, ka
Meža fakultāte nozari ar tehniskajiem inženieriem jau ir apgādājusi
un viņiem šobrīd vairāk vajadzīgi inženieri ar uzņēmēja domāšanu,
proti, fakultātei vairāk jāorientējas uz tādu uzņēmēju
sagatavošanu, kuri strādās kokapstrādes nozarē un paši veidos darba
vietas. Tāpat tas ir lauksaimniecībā, kur, saimniecībām kļūstot
lielākām un modernākām, pieprasījums pēc speciālistiem samazinās.
Pieņemot šo izaicinājumu, esam uzsākuši darbu pie starptautiskas
agrobiznesa studiju programmas izveides. Mācības šajā programmā
notiks trīs blokos: pie mums Jelgavā, Tartu Universitātē Igaunijā
un Aleksandra Stulginska universitātē Kauņā, Lietuvā.

Kā vērtējat pašreizējos vidusskolēnus – potenciālos
universitātes studentus?

Jaunieši ir ļoti dažādi. Katra universitāte vēlas, lai studenti
ir labi sagatavoti un motivēti mācīties, tomēr ne vienmēr tas
piepildās. Tādēļ arī mēs savas laboratorijas un studiju
infrastruktūru piedāvājam izmantot pilsētas skolēniem, lai viņi
labāk saprastu, kas ir universitāte un ko te dara. Mums ir laba
sadarbība ar Tehnoloģiju vidusskolu, arī no citām skolām bērni kopā
ar pedagogiem nāk un iepazīst, kas un kā notiek universitātē, lai
brīdī, kad jāizvēlas, kur studēt, būtu priekšstats par to, ko varam
piedāvāt. Tāpat pilsētas pedagogus aicinām uz pasākumiem, lai
vairāk iepazīstinātu ar mūsu iespējām. Šo darbības virzienu
vēlamies paplašināt. 

Foto: Austris Auziņš