Līdz 8. oktobrim Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma lietuviešu mākslas zinātnieces Ģ.Eliasa dzīvesbiedres Halinas Kairūkštītes-Jacinienes zīmējumu izstāde – ekspozīcija apkopo tušas, zīmuļa, sangīnas tehnikā radītus darbus, kas tapuši 20. gadsimta sākumā.
H.Kairūkštītes-Jacinienes zīmējumi sniedz unikālu iespēju iepazīt Halinu kā mākslinieci, par kuras zīmējumiem līdz šim ne Latvijā, ne Lietuvā nekas nebija zināms. «Šajā izstādē H.Kairūkštīti-Jacinieni iepazīstam kā labu zīmētāju. Studējot mākslas vēsturi Minhenē un Cīrihē 20. gadsimta 20. gadu sākumā, Halina ir daudz zīmējusi portretus. Viņa ir bijusi laba cilvēku pazinēja, jo viņas zīmētajos portretos lieliski atklājas cilvēka raksturs,» atklāj Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
Mākslinieces zīmējumi Latvijā nokļuva, kad Halina pārcēlās dzīvot pie Ģ.Eliasa, savukārt Jelgavas muzejā tie nonāca kopā ar mākslinieka mantojumu. «H.Kairūkštītes-Jacinienes darbu skaits tuvojas diviem simtiem – viņas kolekcijā atrodas arī lietuviešu grafiķa Vlada Didžioka zīmēts Halinas portrets, Ģ.Eliasa kolekcijā glabājas lietuviešu mākslinieka Leonarda Kazoka gleznots Halinas portrets.
Lietuviešu mākslas zinātniece (zinātņu doktore) H.Kairūkštīte-Jaciniene (1896 – 1984) 1932. gadā kopā ar lietuviešu mākslinieku grupu ieradās Rīgā uz Latvijas Mākslas akadēmijas desmit gadu jubilejas svinībām, kurās iepazinās ar gleznotāju Ģ.Eliasu, un abu starpā uzplauka mīlestība. 1933. gada sākumā viņi apprecējās, un pēc laulībām Halina pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Kopdzīves sākumā viņi sarunājās franču valodā, bet drīz vien Halina iemācījās latviešu valodu. Paralēli darbam Latvijas Mākslas akadēmijā no 1927. līdz 1940. gadam Ģ.Eliass strādāja Latviešu konversācijas vārdnīcā par Mākslas nodaļas redaktoru un uzaicināja darbā arī dzīvesbiedri. Halina publikācijas rakstīja latviešu valodā, informē Jelgavas muzejā.
Foto: Austris Auziņš