«Mēs šobrīd Latvijā varētu piedāvāt darbu ap 50 kravas auto šoferiem, ja vien būtu, kas strādā. Algas dēļ vēl neviens no mums nav aizgājis – šoferi saņem sākot no 1850 eiro uz rokas, taču mums ir arī noteiktas prasības, viena no galvenajām – jāprot svešvalodas, jo pārvadājumi notiek tikai Eiropā, un darba specifika, kas ne visus apmierina,» atzīst kravas pārvadājuma firmas «World of Heisterkamp» pārstāve Daiga Rone.
Šodien Jelgavas tehnikumā ikvienam darba meklētājam bija iespēja iesaistīties ikgadējā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Vakanču gadatirgū, kur uzņēmumi piedāvāja vairāk nekā 360 brīvas darbavietas. Pārsvarā gan piedāvājumā bija mazkvalificētas darba vietas kā pārdevēji un dažādi palīgstrādnieki ražotnēs, taču varēja atrast arī specifiskākas un labāk apmaksātas vakances – piemēram, «Cross Timber Systems» grūtības ir atrast koka materiālu apstrādātāju, kam nepieciešamas galdnieka iemaņas. «Mūsu uzņēmumā sākotnējā alga uz rokas šādam speciālistam pirmos trīs mēnešus būtu ap 700 eiro, kas pēc tam pieaug, taču, piemēram, cilvēks, kurš uz šo vakanci pieteicās, atzina, ka par šādu algu nav gatavs strādāt – iepriekšējā uzņēmumā viņš esot pelnījis 1500 eiro uz rokas,» saka uzņēmuma pārstāve Agnese Plaude.
Savukārt turpat līdzās uzņēmums «Lumahs» meklēja galdnieku, kam solīja bruto algu no 500 līdz 700 eiro un uzņēmuma pārstāve Inga Šika atzina, ka šodien dažs labs darba meklētāju iesniegtais CV ir tā vērts, lai potenciālo darbinieku aicinātu uz pārrunām. «Mēs paplašināmies, un šis Vakanču gadatirgus ir īsti vietā – mums šī diena bija produktīva un es ceru, ka atradīsim sev nepieciešamos darbiniekus.»
Šodien Vakanču gadatirgū pārsvarā darba meklētāji bija cilvēki vecumā virs 40-50 gadiem un viņu galvenā vēlme bija atrast oficiālu darbu, lai varētu droši nostrādāt atlikušos gadus līdz pensijai. Savukārt darba devēju vakances mazkvalificētam darba spēkam pārsvarā bija fizisks darbs, kas ne visiem pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir pa spēkam. «Es savā vecumā jau vairs nevaru sapņot par algu – šodien, meklējot darbu, mans vienīgais noteikums ir, lai tas nebūtu fiziski smags. Strādāju par apkopēju 4 stāvu ēkā, ar pilnu spaini katru dienu augšā, lejā. Sapratu, ka 58 gadu vecumā tas vairs nav paveicams,» atzīst Olga, kura šodien bija noskatījusi iespēju kļūt par jaunās šokolādes rūpnīcas darbinieku.
Darba meklētajam Gundara gan alga ir noteicošais un viņš saka, ka būtu gatavs strādāt par algu no 1800 uz rokas. «Te šodien tādu piedāvājumu nav! Tālbraucēju šoferis man neder veselības dēļ.»
Nu jau ceturto gadu NVA šādā pasākumā cenšas savest kopā darba devējus un darba ņēmējus un, kā uzsver NVA, «ar katru gadu pēc pasākuma ir jūtama atgriezeniskā saikne, kad darba devēji atzīst, ka ir atraduši sev nepieciešamos darbiniekus».
Foto: Austris Auziņš