«Veiksmīgam uzņēmējam jāspēj būt lielākajam kritiķim pašam sev, tajā pašā laikā nedrīkst zaudēt motivāciju un ticību idejai. Tas nav vienkārši, tādēļ šim aspektam veltām daudz uzmanības, lai biznesa idejas ne tikai būtu inovatīvas un interesantas pašam sev, bet arī ar biznesa potenciālu,» uzsver Jelgavas Biznesa inkubatora vadītājs Ņikita Kazakevičs, kura uzraudzībā pie savām idejām strādā 35 jauno uzņēmēju komandas.
Biznesa inkubators Jelgavā pēc divu gadu pārtraukuma pilnvērtīgi darbu atsāka šā gada janvārī, piedāvājot iespēju jaunajiem uzņēmējiem attīstīt savas biznesa idejas divos līmeņos: gan pirmsinkubācijas periodā līdz sešiem mēnešiem, kad vēl ir iespēja strādāt pie idejas un biznesa plāna un saņemt konsultatīvo atbalstu, gan kļūstot par inkubatora uzņēmumu tā sauktajā inkubācijas posmā, kad uz atvieglotiem nosacījumiem var izmantot inkubatora sniegtos pakalpojumus līdz pat četru gadu periodam. Biznesa inkubatoru programmu realizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, un tā būs aktīva līdz 2023. gadam.
Kāda šobrīd ir situācija Jelgavas Biznesa inkubatorā – vai vēl ir iespēja pieteikties atbalsta saņemšanai?
Oktobrī uzņemsim jaunus dalībniekus, tādējādi vēl līdz 26. septembrim var pieteikties. Projektus var pieteikt LIAA mājaslapā www.liaa.gov.lv vai Jelgavas Biznesa inkubatorā Peldu ielā 7, Jelgavā, tālrunis 62400909. Gaidīti tiek gan tie, kas vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, gan jau pieredzējuši uzņēmēji, kas vēlas attīstīt kaut ko jaunu.
Šobrīd strādājam ar 24 jauno uzņēmēju komandām pirmsinkubācijā, bet 11 ir inkubācijas uzņēmumi. Atšķirība starp šiem posmiem ir piedāvāto pakalpojumu apjomā. Tiem uzņēmumiem, kurus uzņemam inkubācijā, ir iespēja saņemt līdzfinansējumu līdz pat 50 procentiem dažādu pakalpojumu apmaksai, piemēram, dizaina izstrādei, tirgus izpētei vai produkta prototipa izveidei, tādēļ arī prasības pret šiem uzņēmumiem ir augstākas: ir jābūt biznesa plānam, vēlams arī finanšu apgrozījums. Savukārt pirmsinkubācijas periodā, kur galvenais uzsvars ir konsultatīvais atbalsts, prasības ir zemākas, un šajā stadijā strādājam arī ar fiziskām personām.
Vai ir veiksmes stāsti, kurus izcelt saistībā ar inkubatoru un jaunuzņēmumu darbību Latvijā?
Plaši zināmu veiksmes stāstu Latvijā nav daudz. Redzamākais pēdējā laika gadījums ir jaunuzņēmums «Infogr.am», kas attīstījis infografiku veidošanas platformu un pārdevis to. Diemžēl pārdošanas cena netiek atklāta, tomēr skaidrs, ka runa ir par summu, kas rakstāma vismaz ar septiņiem cipariem. Jāņem vērā, ka uzņēmējdarbības risks jaunuzņēmumu jomā ir ļoti augsts.
Jelgavas inkubatorā ir pārstāvēti vairāki uzņēmumi ar augstu potenciālu. Piemēram, «Self Service Terminals» ir izstrādājis pašapkalpošanās terminālu, kuru drīzumā varēs izmantot kinoteātros un citviet. Ir pozitīvi piemēri arī sadzīves ķīmijas un pārtikas tehnoloģijas jomā. Biznesa idejai obligāti nav jābūt saistītai ar augstajām tehnoloģijām un inovācijām – mēs esam gatavi strādāt arī ar tā sauktajām tradicionālajām biznesa idejām.
Savā ziņā start-up jeb jaunuzņēmumi kļuvuši par modes tendenci biznesa vidē.
Tas ir lielākais biznesa burbulis pēc nekustamā īpašuma krīzes, jo pievienotās vērtības un veiksmes stāstu jaunuzņēmumu nišā ir ļoti maz. Pārāk daudz koncentrējoties uz jaunuzņēmumiem, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā, esam devalvējuši citu uzņēmējdarbības veidu potenciālu. Daudzi dzīvo ilūzijā, ka vienu gadu intensīvi pastrādās, pārdos savu uzņēmumu un būs nodrošinājis sevi visai atlikušajai dzīvei. Tomēr praksē tā nenotiek. Lielākā daļa jaunuzņēmumu tā arī nekad nesāk pelnīt.
Uz kādiem jautājumiem sev jāspēj atbildēt, pirms nākt uz biznesa inkubatoru?
Pastāv stereotips, ka galvenais ir biznesa ideja, tomēr praksē esam pārliecinājušies, ka tā nav. Vispirms ir cilvēks, tikai tad – ideja. Daudz būtiskāka ir motivācija strādāt ar sevi, paplašināt redzesloku un izveidot savu komandu, un tad ar lielu varbūtību īstā ideja atnāks pati. Katrā no tikšanās reizēm ar jaunajiem uzņēmējiem ģenerējam desmitiem biznesa ideju, kurām bez konkrēta plāna, zināšanām un komandas ir nulles vērtība. Uzņēmējam ir jābūt mazliet mazohistam un jāspēj kritiski paskatīties uz savu ideju. Nedrīkst dzīvot ilūziju burbulī par to, ka konkrētais produkts ir labs tāpēc, ka tas patīk pašam un saujiņai draugu. Tādēļ reizi pusgadā esam iecerējuši organizēt tikšanos ar pieredzējušiem uzņēmējiem ciklā «Lūst vai plīst», kad runāsim tieši par biznesa neveiksmēm. Arī tā ir vērtīga pieredze.
Sadarbībā ar pašvaldību uzrunājat vecāko klašu skolēnus, mudinot viņus strādāt pie savām biznesa idejām. Kā jūs raksturotu mūsdienu jauniešus – cik gatavi viņi ir mesties biznesā, liekot uz kārts samērā prognozējamu karjeru, strādājot algotu darbu?
Vairākas pilsētas skolas ar labiem rezultātiem ir iesaistījušās «Junior Achievement» skolēnu mācību uzņēmumu programmā, tomēr šai programmai nav loģiska turpinājuma, tādēļ arī organizējam šīs tikšanās, lai motivētu jauniešus turpināt darbu pie savām idejām. Inkubatorā varam nodrošināt atbilstošu vidi un iespēju jauniešiem strādāt līdzšinējā komandā. Tas ir būtiski, jo, uzsākot studijas, mainās apkārtējā vide un prioritātes, tādēļ cenšamies noturēt šos jauniešus kopā, lai darbs turpinātos.
Tiekoties ar jauniešiem, vienmēr jautāju: ar ko jums asociējas uzņēmējdarbība? Biežākās atbildes ir: nauda, risks, atbildība un stress. Šāds salikums nav īpaši motivējošs, jo motivācija veidojas no asociācijām. Vēlamies to mainīt un, daloties pieredzē, parādīt, ka uzņēmējdarbība ir aizraujošs un radošs process, kas ļauj pilnveidoties, justies brīvam un pašpietiekamam.
Kā jūs raksturotu Jelgavas un Latvijas uzņēmējdarbības vidi? Cik tā ir atvērta jaunajiem uzņēmējiem?
Vidi veidojam mēs paši, un nodokļu politikas vai valsts represīvo iestāžu lomu nevajadzētu pārspīlēt. Biznesa sākotnējās attīstības stadijā par šīm lietām neviens nedomā. Tieši otrādi – dažādas atbalsta formas, kā, piemēram, mikrouzņēmuma režīms, reizēm pat kalpo kā papildu barjera, kas ierobežo attīstības iespējas, jo biznesa modelis tiek veidots darbībai šajā nodokļu režīmā, un tas uzliek griestus. No jaunuzņēmumu viedokļa pozitīvākais nodokļu reformas ieguvums būs tas, ka no 2018. gada tiks atcelts peļņas nodoklis reinvestētajai peļņai. Tas ļaus uzņēmumiem straujāk augt, jo jaunie uzņēmumi visu savu peļņu parasti iegulda attīstībā.
Kas ir lielākie izaicinājumi jaunajiem uzņēmumiem?
Tāpat kā daudziem Latvijas uzņēmumiem, arī inkubatorā strādājošajiem lielākais izaicinājums ir kvalificēts darbaspēks – komandas nokomplektēšana. Ir grūti piesaistīt cilvēkus ar atbilstošu kvalifikāciju. Otrs izaicinājums ir investīcijas, bet, labi paveicot mājasdarbu, naudu biznesa attīstībai ir iespējams saņemt kaut vai ar valsts finanšu institūcijas «Altum» atbalstu. Ir arī citi investīciju piesaistes veidi, tomēr tad jābūt spēcīgai komandai, jo dažādi riska fondi vairāk ir gatavi investēt komandā, mazāk – idejā, jo spēcīga komanda var strādāt pie vairākām biznesa idejām vienlaicīgi. Būtiski arī tas, kāds ir biznesa idejas vēriens, vai veiksmes gadījumā biznesa modeli iespējams globalizēt Eiropas un pasaules mērogā.
Kā pieteikties biznesa inkubatorā?
• Konsultācija
• Pieteikuma sagatavošana
• Konsultatīvās komisijas apstiprinājums
Inkubatorā netiek atbalstīti uzņēmumi, kas strādā tādās jomās kā lauksaimniecība, vairumtirdzniecība, zvejniecība, finanšu starpniecība, nekustamā īpašuma attīstība un iznomāšana, azartspēļu organizēšana.
Foto: Austris Auziņš
4.9 °C,
2.8 m/s,
95.2 % 
4.9 °C,
2.8 m/s,
95.2 %