Pilsētā

Pēc pusotra gada Jelgavas iedzīvotājiem īpašā pašvaldības datubāzē būs jāreģistrē individuālās notekūdeņu sistēmas, kas nav pievienotas centralizētajai pilsētas kanalizācijai. Proti, līdz ar jaunajiem MK noteikumiem par decentralizēto sistēmu reģistrēšanu un apsaimniekošanu tiem jelgavniekiem, kuru māja, dzīvoklis vai vasaras namiņš nav pieslēgts centralizētajai kanalizācijas sistēmai, no 2019. gada tas būs jāreģistrē, kā arī noteiktā veidā regulāri jāapsaimnieko. Jaunās valsts prasības būs atbilstošas kanalizācijas veidam, piemēram, krājtvertnes, kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, vai septiķi, kuru kamerās paliek notekūdeņu nogulsnes, būs regulāri jātīra, izmantojot asenizatora pakalpojumus. Savukārt rūpnieciski izgatavotām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par pieciem kubikmetriem diennaktī, regulāri jāveic tehniskā apkope.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī, savukārt
pabeigt reģistra izveidi paredzēts divu gadu laikā – līdz 2021.
gada 31. decembrim.

Ar mērķi nepiesārņot vidi un dzeramo ūdeni

Noteikumus, kas pieņemti šā gada 1. jūlijā, izstrādāja Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Primāri
jaunā kārtība paredz sakārtot sistēmu – ne tikai apzināt, bet arī
kontrolēt decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto
notekūdeņu un dūņu regulāru izvešanu un nodrošināt, ka
centralizētās un decentralizētās kanalizācijas apsaimniekotāji visā
valsts teritorijā ievēro vienlīdzīgas prasības. Galvenais
ierosinājums pārmaiņām ir notekūdeņu postošā ietekme uz vidi,
skaidro VARAM pārstāve Aiga Aizpuriete. Viņa norāda: iedzīvotāji
koncentrējas pilsētās, kur viņu radītie notekūdeņi nelielās un
blīvi apdzīvotās teritorijās rada lielāko ietekmi uz vidi, turklāt
to apstiprina arī pašvaldības, akcentējot, ka pilsētnieku sūdzības
par piesārņojumu, ko izraisa nesakārtotas, smakojošas,
nefunkcionējošas un savlaicīgi neiztukšotas kanalizācijas sistēmas,
tiek saņemtas regulāri.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods
apstiprina, ka daudzviet pilsētā krājbedres un septiķi, iespējams,
nav pienācīgā stāvoklī. «Pilsētā lielākoties ir plūstošās smiltis,
līdz ar to, piemēram, krājbedres ar laiku var saplaisāt, tādējādi
kļūstot nehermētiskas,» tā viņš, skaidrojot, ka līdz ar to
piesārņojums ne tikai nonāk virszemes un pazemes ūdeņos, bet arī
piesārņo dzeramo ūdeni lokālajās ūdensapgādes sistēmās, padarot to
bīstamu veselībai. Tomēr J.Strods norāda, ka reģistra izveide ir
diskutējams jautājums, jo sistēmu uzskaite neatrisinās
problēmu.

Iedzīvotāju pienākums – apsaimniekot

A.Aizpuriete stāsta, ka līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā
iedzīvotājiem būs jāievēro virkne apsaimniekošanas prasību
atbilstoši decentralizētās kanalizācijas veidam. Proti, ja
mājsaimniecībā izmanto septiķi, jārūpējas par to, lai tas būtu
aprīkots ar filtrācijas lauku, apakšzemes filtrējošām drenām,
smilts un grants filtriem, filtrācijas grāvjiem un akām, niedru
laukiem, turklāt tajā uzkrātie nosēdumi regulāri būs jānodod
asenizatoram. Savukārt, ja decentralizētā kanalizācija ierīkota kā
krājbedre, jārūpējas ne tikai par to, lai tā ir hermētiska un
notekūdeņi netiek pazemes ūdeņos, bet arī par tās regulāru
iztukšošanu, lai notekūdeņi neizplūst augsnē.

Jāuzsver, ka apsaimniekošanu nevarēs veikt saviem spēkiem –
noteikumos paredzēts, ka «darbus var veikt atbilstošs komersants,
kas specializējies decentralizēto kanalizācijas sistēmu
projektēšanā, būvniecībā, tirdzniecībā vai apkopē». Turklāt pēc
asenizatora pakalpojuma saņemšanas izsniegto čeku mest ārā
nedrīkstēs – pakalpojuma saņēmējam vismaz divus gadus tas būs
jāglabā kā apliecinošs dokuments, kurā uzrādīta pakalpojuma
sniegšanas adrese, dati par savākto notekūdeņu daudzumu, datums, kā
arī asenizatora rekvizīti. Jāpiebilst, ka iztukšošanas biežums būs
atkarīgs no ūdens patēriņa konkrētajā nekustamajā īpašumā,
decentralizētās kanalizācijas sistēmas iekārtas tilpuma, kā arī
minimālā izvešanas biežuma, ko noteiks pašvaldība.

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtām – regulāras tehniskās
apkopes

Īpašumos, kuros ierīkotas lokālās notekūdeņu attīrīšanas
iekārtas, jārēķinās arī stingrākām prasībām – iekārtām regulāri
vajadzēs veikt tehniskās apkopes, pārliecinoties, ka tās izmantotas
atbilstoši ražotāja norādēm tehniskajā pasē. Jāpiebilst, ka šādas
«tehniskās apskates» būs jāiziet, ņemot vērā iekārtas ražotāja
noteikto laika posmu. Savukārt, ja īpašnieka rīcībā nav rūpnieciski
izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas dokumentācijas,
slēdziens par iekārtas tehnisko stāvokli un norādījumi
ekspluatācijai būs jāvaicā komersantam, kurš specializējies šajā
jomā. Slēdziens būs jānodrošina līdz 2020. gada 1. janvārim, un
gadījumā, ja iekārtas tehniskais stāvoklis neatbildīs prasībām,
līdz 2021. gada 31. decembrim iedzīvotājiem par pašu līdzekļiem būs
jāveic sistēmas pārbūve vai jaunas decentralizētās kanalizācijas
sistēmas izbūve, paredz jaunie MK noteikumi.

Kanalizāciju reģistrēs pašvaldības datubāzē

«Pieņemtie MK noteikumi paredz, ka pašvaldībām ir jāuzņemas
reģistra izveide,» stāsta J.Strods, norādot: nevar nepiekrist
pamata idejai mazināt neatbilstoši funkcionējušu kanalizāciju
sistēmu postošo ietekmi uz vidi, tomēr jāatzīst, ka reģistra
ieviešana un uzturēšana ir nopietns papildu finanšu slogs pilsētas
pašvaldībai, jo katra reģistra izveide un uzturēšana ir ne tikai
birokrātisks, bet arī dārgs process. «Latvijas Pašvaldību savienībā
jaunie noteikumi jau tika iztirzāti, un pašvaldības neatbalstīja
šādu noteikumu pieņemšanu, taču tagad tie ir pieņemti valdībā un
pašvaldībai būs jāpilda. Tāpēc nākamā gada laikā pilsētā
izstrādāsim attiecīgus saistošos noteikumus, labākos risinājumus
meklējot sadarbībā ar citām lielākajām Latvijas pilsētām,» tā
priekšsēdētāja vietnieks, uzsverot: jaunajos noteikumos būs
iekļauti kritēriji, kas paredzēs, kādu teritoriju īpašniekiem ir
jāreģistrē kanalizācijas sistēmas, datumu, līdz kuram sistēma ir
jāreģistrē, atbilstošus decentralizēto kanalizācijas sistēmu
veidus, reģistrācijas iesnieguma formu, kā arī adresi, kur
iesniegums jāiesniedz. Noteikumos paredzēts, ka iedzīvotājam šādā
iesniegumā būs jānorāda kanalizācijas sistēmas atrašanās vietas
adrese, īpašnieka dati, kā arī kanalizācijas veids. Jāpiebilst, ka
datubāzē īpašuma decentralizēto kanalizācijas sistēmu vajadzēs
reģistrēt vienu reizi, izņemot gadījumus, ja īpašumam mainās
saimnieks.

Lai gan minētie noteikumi nenosaka soda apmēru, jāņem vērā, ka
dome var apstiprināt saistošos noteikumus un atbilstoši likumam par
noteikumu neievērošanu piemērot naudas sodu: fiziskām personām –
līdz 350 eiro, bet juridiskām personām – līdz 1400 eiro, norāda
A.Aizpuriete.

Stingrākas prasības arī pilsētas
asenizatoriem

J.Strods stāsta, ka līdz ar jaunajiem noteikumiem stingrākas
prasības būs arī asenizācijas pakalpojuma sniedzējiem. Pašvaldības
saistošie noteikumi paredzēs, ka komersantiem ne tikai
jāreģistrējas domē un jāatbilst virknei prasību, bet arī jānoslēdz
līgums ar speciāli izveidoto notekūdeņu un nosēdumu pieņemšanas
vietu. Mūsu pilsētā šāda vieta ir Lapskalna ielā, SIA «Jelgavas
ūdens» notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā. «Jelgavas
ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna stāsta, ka šobrīd līgums
par notekūdeņu pieņemšanu noslēgts ar četriem uzņēmumiem. Nākotnē
ar mērķi nepieļaut iespēju, ka uzņēmēji ekonomijas nolūkos nolej
notekūdeņus tiem neparedzētās vietās, sadarbības līgumā plānots
ieviest prasību par asenizācijas auto aprīkošanu ar navigācijas
sistēmu. «Tādā veidā varēsim pārliecināties, kur asenizators
notekūdeņus ir uzņēmis un kur novadījis,» tā viņš. Jāpiebilst, ka
asenizatoriem līdz kārtējā gada 1. martam reģistra uzturētājam
papildus būs jāiesniedz informācija par notekūdeņu un nosēdumu
apjomu, kas iepriekšējā gadā savākts, transportēts un novadīts no
asenizatora apkalpotajām decentralizētajām kanalizācijas
sistēmām.

Situācija jāapjauš laicīgi

V.Juhna norāda, ka par decentralizēto sistēmu stāvokli pilsētā
grūti spriest, jo liela nozīme ir tam, cik kvalitatīvi darbi veikti
lokālo notekūdeņu sistēmu būvniecības procesā. Mājsaimniecībās,
kuras pieslēgtas centrālai ūdensapgādes sistēmai, par notekūdeņu
daudzumu var spriest pēc izmantotā ūdens daudzuma. Šīm vienībām
vajadzētu būt teju vienlīdzīgām arī gadījumā, ja netiek izmantota
pilsētas kanalizācijas sistēma, pretējā gadījumā var secināt, ka
daļa notekūdeņu izplūst pazemes ūdeņos. Savukārt, piemēram,
krājtvertnes hermētiskumu var pārbaudīt, to pilnībā izsūknējot un
piepildot ar ūdeni – tādā veidā varēs redzēt, vai ūdens aizplūst no
tvertnes. «Šādas pārbaudes jebkurā gadījumā ir apjomīgs un
komplicēts process,» tā viņš, norādot: iedzīvotājiem vajadzētu sāk
apjaust savas decentralizētās sistēmas tehnisko stāvokli jau tagad,
lai nepieciešamības gadījumā varētu to laicīgi savest kārtībā.

«Jelgavas ūdens» tehniskais direktors uzsver – iedzīvotājiem
šobrīd ir būtiski izvērtēt situāciju: piemēram, ja mājsaimniecībā
ir vidēji liels ūdens patēriņš un līdz ar to arī notekūdeņu
izvešana nepieciešama bieži, finansiāli izdevīgāk ir pieslēgt
centralizēto kanalizāciju, ja tā pieejama, jo izdevumi par izbūvi
ar laiku atmaksāsies. Savukārt gadījumā, ja notekūdeņu daudzums ir
minimāls, turklāt kanalizācijas tīkli nav pieejami, izdevīgāka būs
decentralizētās kanalizācijas sistēmas ierīkošana. V.Juhna uzsver,
ka šobrīd iedzīvotāji ir aktivizējušies centrālās kanalizācijas
pieslēgšanai, jo spēkā stājās atvieglotas prasības būvniecības
procesā, turklāt arī pilsētas pašvaldība nodrošina finansējumu 50
procentu apmērā no pievadu izbūves izmaksām.

Arvien biežāk izvēlas centralizēto
kanalizāciju

Jelgavas Būvvaldes Komunikāciju sektora vadītājs Dainis Petzāls
atzīst: «Vairums jelgavnieku, kuru īpašumi nav pieslēgti pilsētas
kanalizācijas sistēmai, izvēlas ierīkot bioloģiskās attīrīšanas
iekārtas, kā arī hermētiskās krājakas. Septiķis tiek izmantots
reti.» Savukārt jaunbūves gan biežāk izvēlas pieslēgt
centralizētajai kanalizācijai, ja teritorijā ir attiecīgi pievadi.
«Jelgavas ūdens» Projekta īstenošanas grupas vadītāja Ieva Strode
apstiprina, ka šādu iespēju izmantojuši 80 procenti pilsētas
iedzīvotāju, šobrīd iespēja pieslēgt savu īpašumu ir vēl deviņiem
procentiem, bet tuvākajā nākotnē kanalizācijas tīklu izbūves
rezultātā, pēc projekta 5. kārtas realizācijas, šāda iespēja būs
vēl septiņiem procentiem iedzīvotāju. Tādējādi ārpus aglomerācijas
zonas Jelgavas pilsētas teritorijā, kur izbūvēt pievadus pašlaik
nav ekonomiski izdevīgi, paliks vien četri procenti iedzīvotāju.
Viņa uzsver, ka šogad jūnijā apstiprinātie MK noteikumi «Atsevišķu
inženierbūvju būvnoteikumi», kuri paredz atvieglotu pieslēgšanās
kārtību, būvniecības ierosinātājam jau dod iespēju pieslēgšanās
centralizētajai ūdensvada un kanalizācijas sistēmai izmaksas
samazināt aptuveni piecreiz. 

Šobrīd pilsētā turpinās kanalizācijas tīklu izbūves darbi,
realizējot projekta 5. kārtu, savukārt izmantot iespēju un pieslēgt
savu īpašumu pievadiem aicināti arī tie namu saimnieki, kuru ielās
pilsētas kanalizācija jau izbūvēta iepriekš un kuri nav tik aktīvi
šo iespēju izmantojuši.

Foto: Austris Auziņš