«Lai sasniegtu augstu rezultātu jebkurā profesijā, mācoties jāpavada vismaz desmit tūkstoši stundu,» par universālu veiksmes atslēgu stāsta sarunu cikla «Cepums ar slavenību» viesis – grupas «The Sound Poets» solists Jānis Aišpurs, iepazīstinot ar savu pieredzes stāstu un iedvesmojot jauniešus nākotnes profesijas izvēlē Karjeras nedēļas gaitā.
Šovakar, 9. oktobrī, mūziķis Jānis Aišpurs no «The Sound Poets» ievadīja sarunu cikla «Cepums ar slavenību» 5. sezonu. Tradicionāli tikšanās ar jauniešiem norisinājās kafejnīcā «Silva». Zīmīgi, ka papildu dalībai mācību ekskursijās un saistītām nodarbēm, kas norisinās Karjeras nedēļas gaitā, skolēni varēja smelties iedvesmu no sarunas ar mākslinieku.
Kā stāsta Jānis, mūzika ienāca viņa dzīvē nejauši. Sākumskolā viņš pieteicās klavierspēles mācībām, savukārt vēlāk turpināja mācības mūzikas skolā. «Kārtojot iestājeksāmenu mūzikas skolā, saņēmu komentārus par to, ka man ir līki un strupi pirksti,» atceras mūziķis, norādot, ka klavierspēles klasē viņu neuzņēma, tomēr izskanēja piedāvājums mācīties spēlēt vijoli; turpmākie septiņi gadi aizvadīti cenšoties to pieņemt. «Mūzikas skolā mācījos daudzus priekšmetus. Lai gan pamatā bija jāapgūst tieši vijole, nevis man tuvās klavieres, tagad saprotu, ka visi – arī garlaicīgākie priekšmeti – mūzikas skolā paplašināja manu redzesloku un uztveri,» tā mūziķis, norādot, ka tikai vēlāk nāca atklāsme arī par to, cik labus pedagogus viņš sastapis un cik nozīmīgs bija skolotāju ieguldījums viņa dzīvē. «Jauniešu dzīvē skolotājs ir otrā persona uzreiz aiz vecākiem – viņš rāda apvāršņus,» spriež Jānis, piebilstot: «Sapratu, ka mūzika ir kas vairāk par notīm un bezgalīgiem treniņiem – tas ir izteiksmes līdzeklis, īpaša valoda.» Papildus pamata prasmēm viņš iemācījies nospēlēt skaņdarbu, patstāvīgi piemeklējot notis. Pabeidzot mūzikas skolu, puisis iestājās skolas korī. «Gāju, jo tur bija daudz meiteņu,» viņš smejas, piebilstot, ka arī šāda pieredze bija vērtīga, jo nācies saprast, ka muzicēt kolektīvā nav viegli – tā ir nepārtraukta komunikācija ar apkārtējiem. Jau dažus gadus vēlāk, atkal nejaušības pēc, Jānis sāka dziedāt Māra Sirmā korī «Kamēr». «Šajā dzīves posmā sapratu, ka talants nav būtisks, ja tu neieguldies,» stāsta mākslinieks, atklājot: kordiriģenta M.Sirmā vadībā ikviens kora dalībnieks strādāja ar sevi, mācījās, tādēļ bija sasniegti arī augsti kopīgie profesionālie mērķi – sākumā Latvijā, vēlāk arī pasaules līmenī.
Jānis neslēpj, ka mūziku ilgu laiku uztvēris kā hobiju. «Vienmēr domāju – muzicēt ir forši, bet naudu pelna citās profesijās – ekonomisti, baņķieri un juristi,» tā mākslinieks, piebilstot, ka guva pieredzi dažādos amatos. Viņa CV ir ieraksti par darbu reklāmas aģentūrā, bankā, kā arī sabiedrisko attiecību nodaļā kāda uzņēmumā. «Dzīvē atkal visu izšķīra nejaušība,» atklāj Jānis, skaidrojot, ka pēc nelielas uzstāšanās kādā darba pasākumā bankā viņš saņēma sadarbības piedāvājumu no producenta, kā rezultātā radās grupa «Smaragda pilsētas burvji», savukārt pirmā dziesma atskaņota radio un guvusi atzinību. Jāuzsver, ka līdz ar grupas izveidi un pirmo slavu nāca arī pirmā vilšanās. «Piedalījāmies kādā televīzijas raidījumā, un mana pašpārliecinātība par sevi izgaisa pāris minūšu laikā,» tā mūziķis, norādot, ka piedzīvojis ļoti neveiksmīgu uzstāšanos. «Smaga kritika. Bija divi varianti – salūzt vai izvērtēt, kādēļ es kļūdījos un kā vairs šādu kļūdu nepieļaut,» tā Jānis, piebilstot, ka šajā dzīves periodā viņš saprata, ka ir jāatmet liekās nodarbes un jāvelta laiks mācībām. «Es atvadījos no citiem hobijiem un pievērsos mācībām ar vokālo pedagogu,» viņš turpina, iesakot jauniešiem: «Kamēr esat jauni – dariet, mēģiniet! Atrodiet to, kas sirdij tuvāks, un atvadieties no pārējiem laika zagļiem.»
Mākslinieks norāda, ka aptuveni 28 gadu vecumā viņš nolēma, ka pievērsīsies mūzikai jaunā līmenī. «Tas nebija viegls lēmums, jo esmu vīrietis, kuram bija un ir jāuztur ģimene, tomēr mēģināju un aizgāju no darba bankā,» stāsta Jānis, skaidrojot, ka pamata rūpes sagādāja finansiālais ieguldījums, jo, tāpat kā jebkurā biznesā, arī mūziķa karjerā sākumā ir jāiegulda. «Jebkurā biznesā starta posmā tu investē, ieguldi visu nopelnīto, un tikai pēc laika sāc just atgriezenisko saikni,» tā Jānis, piebilstot: lai sponsorētu savu daiļradi, nācās apgūt grafisko animāciju. «Kad tu saproti, ka tādā veidā var labi nopelnīt un darīt to, kas patīk – muzicēt –, tu ej un mācies,» stāsta Jānis, atgādinot jauniešiem, ka svarīgākais ir mācēt būt efektīvam – darīt cītīgi un neuzņemties par daudz. Rezumējot savu pieredzes stāstu, mākslinieks uzsvēra: «Kādā pētījumā teikts – lai sasniegtu augstu rezultātu, jāmācās vismaz desmit tūkstošiem stundu. Es mācos joprojām. Dariet arī jūs!»
Sarunu ciklu «Cepums ar slavenību» organizē biedrība «Kultūras un mākslas centrs «Nātre»» sadarbībā ar kafejnīcu «Silva».
Foto: Austris Auziņš