Izstādes

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā piektdien atklāja jaunu izstādi, kas iepazīstina ar gleznotāja, strēlnieka un pedagoga Kārļa Baltgaiļa (1893-1979) daiļradi. «Vienmēr, kad runā par Kārli Baltgaili, prātā nāk viņa gleznas ar strēlniekiem. Pārējos viņa darbus mēs mazāk zinām. Tāpēc nolēmām, ka šoreiz izstādē akcentu liksim uz viņa citiem darbiem,» tā muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.

Izstāde eksponēta muzeja 1. stāva Mazajā zālē, un tajā
apskatāmas mākslinieka gleznas, skices, pieraksti, fotogrāfijas,
viņa krāsu palete, pasteļa krītiņi un citas personīgās lietas. Daļa
no tām nākusi no viņa brāļa Jēkaba dēla Pētera Baltgaiļa
kolekcijas. Izstādes atklāšanā klāt bija arī brāļa dēls ar kundzi,
sakot paldies muzeja māksliniekiem Mārītei Leimanei un Uldim
Zuteram, par izstādes iekārtojumu. «Manuprāt, ir sanācis
brīnišķīgi,» tā P.Baltgailis.

Jāpiebilst, ka K.Baltgailis 22 gadus nostrādāja par pedagogu
Jelgavas skolotāju institūtā. «Tāpēc Jelgavai ir pienākums viņu
atcerēties. Šoreiz neņēmām strēlnieku gleznas no citiem muzejiem,
bet gan iztikām ar savējām, un vēl klāt paņēmām Baltgaiļu ģimenes
mantojumu un darbu no Viestura Amata kolekcijas,» stāsta M.Kaupere,
atzīmējot, ka K.Baltgailis visu mūžu krāja materiālus par latviešu
māksliniekiem, ar domu, ka reiz izdos latviešu mākslinieku
enciklopēdiju. Diemžēl tas neizdevās, taču izstādē var apskatīt
daļu no viņa savāktajiem materiāliem.

Jāpiebilst, ka, lai ielūkotos dziļāk mākslinieka personībā un
daiļradē, pēc izstādes atklāšanas muzejā notika mākslas
vēsturnieces Annas Pūteles, kura izstrādājusi maģistra darbu par
K.Baltgaili, priekšlasījums, iepazīstinot ar mākslinieka devumu
latviešu glezniecībā, un, atverot jaunas lappuses gleznotāja un
pedagoga dzīvē.

Foto: Santis Zībergs