Vērtējot finanšu situāciju mājsaimniecībās 2017. gadā, Zemgales iedzīvotāji «Swedbank» Finanšu institūta veiktajā pētījumā «Ģimenes budžeta pārskats» uzrādījuši pozitīvāko noskaņojumu. Zemgalē ar finanšu situāciju apmierināto iedzīvotāju skaits ir visaugstākais valstī – 34 procenti. Eksperti uzsver, ka 2017. gads Zemgales iedzīvotājiem ir nesis drošības sajūtu par savām finansēm. Ir vērojama atalgojuma paaugstināšanās, pieaug tendence veidot uzkrājumus, iedzīvotāji arvien rūpīgāk un pārdomātāk plāno ilgtermiņa izdevumus.
Otrie, ar savu finanšu situāciju apmierinātākie ir rīdzinieki (32 procenti), kam seko Vidzemē dzīvojošie (29 procenti). Finanšu situācija uzlabojusies arī 27 procentiem kurzemnieku un nedaudz mazāk – 26 procentiem, iedzīvotāju Latgalē. Salīdzinājumā ar 2016. gadu, pērn vispozitīvāk noskaņotie bija vidzemnieki (36 procenti).
Kā galvenos aspektus ar negatīvu ietekmi uz ģimenes budžetu Zemgales iedzīvotāji min pārtikas izmaksas (76 procenti), ikmēneša izdevumus par transportu (65 procenti) un mājokli (64 procenti). Katra otrā mājsaimniecība (53 procenti) norāda arī uz izmaiņām likumdošanā, kā rezultātā pieauguši ģimenes regulārie izdevumi. Vienlaikus 44 procenti iedzīvotāju labvēlīgi ietekmējis kopējo ienākumu pieaugums. Bez izmaiņām saglabājies pašvaldību pabalstu apmērs un to pieejamība – tā norāda 61 procents Zemgales iedzīvotāju, līdzīgi, domājot par mājsaimniecības kopējo parādu līmeni, to kā nemainīgu min teju puse (48 procenti) Zemgalē dzīvojošo.
«Šis gads Zemgales iedzīvotājiem ir nesis drošības sajūtu par savām finansēm. Ir vērojama atalgojuma paaugstināšanās, līdz ar to iedzīvotāji jūtas pārliecinātāki par savu maciņa saturu. Arvien pieaug tendence veidot uzkrājumus un iegādāties apdrošināšanu, tāpat Zemgales iedzīvotāji krietni rūpīgāk un pārdomātāk plāno ilgtermiņa izdevumus, piemēram, iegādājoties nekustamo īpašumu. Arī iedzīvotāju prasības ir augušas un, tērējot tie skrupulozāk izvērtē ieguldījuma apjoma attiecību pret saņemto kvalitāti,» atzīst «Swedbank» Jelgavas finanšu centra vadītājs Gints Matisons.
Trešdaļa jeb 32 procenti Zemgales iedzīvotāju norādījuši, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībās nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, savukārt, prognozējot finanšu izmaiņas nākamo 12 mēnešu laikā, vienlīdz liels skaits (20 procenti) ir to iedzīvotāju, kas Jauno gadu sagaida ar bažām par situācijas pasliktināšanos un to, kuri sagaida situācijas uzlabošanos. Kopumā valstī optimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki – vairāk nekā puse (57 procenti) jauniešu vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem ir pārliecināti, ka turpmākajos 12 mēnešos viņu finansiālā situācija turpinās uzlaboties, savukārt pesimisms par nākotni salīdzinoši strauji aug iedzīvotāju vidū pēc 44 gadu vecuma.
«Kopējā ekonomiskā situācija valstī un arī uzņēmējdarbībā ir uzlabojusies – to izjūt reģioni ar augstāko ekonomisko aktivitāti, savukārt Latgalē, kur vairākus gadus un arī pašlaik ir lielākais bezdarbs, iedzīvotāji daudz vairāk jūtas nobažījušies par esošo un turpmāko finanšu stabilitāti. Likumsakarīgs šķiet mājsaimniecību vērtējums par pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu spēcīgo negatīvo ietekmi uz ģimenes budžetu, jo šīs ir trīs galvenās izmaksu pozīcijas, kam Latvijas iedzīvotāji tērē lauvas tiesu ikmēneša ienākumu,» atzīst «Swedbank» Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Apskatot iedzīvotāju noskaņojumu reģionos un Rīgā, redzams, ka pozitīvas izmaiņas mājsaimniecības finanšu budžetā visvairāk paredz Zemgalē dzīvojošie (34 procenti). Vidzemniekiem līdzīgu pozitīvu maciņa pieaugumu sagaida arī Rīgas un Kurzemes mājsaimniecības (vidēji norāda 30 procenti iedzīvotāju). Ievērojami mazāku finanšu situācijas uzlabošanos paredz Latgalē – tur pozitīvs skats nākotnē ir nedaudz mazāk kā piektajai daļai (18 procenti) iedzīvotāju. Likumsakarīgi, tur 36 procenti iedzīvotāju Jauno gadu sagaida ar vislielākajām bažām.
Jāpiebilst, ka pētījumu par 2017. gada nozīmīgākajiem finanšu notikumiem mājsaimniecībās un prognozēm par 2018. gadu novembrī veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās. Datus un aprēķinus par izmaiņām 2017. un 2018. gadā sagatavoja «Swedbank» Finanšu institūts.
Foto: no JV arhīva
5.1 °C,
2.7 m/s,
95.2 % 
5.1 °C,
2.7 m/s,
95.2 %