Izglītība

«Domāju, ka visdrīzāk automatizācija varētu skart ražošanas nozari, kā arī roboti varētu aizvietot, piemēram, veikalu kasierus. Manuprāt, tas ir normāli un palīdzētu novērst dažādas neuzmanības kļūdas, ko pieļauj cilvēks,» vērtē 11. klases skolēns Rūdolfs, komentējot domnīcas «Certus» «Twitter» kontā publicētu sarakstu ar profesijām, kurām ir augsts automatizācijas risks, un tām, kuras šim riskam pakļautas vismazāk. Jelgavas skolēnu nākotnes profesijas izvēli šie dati neietekmē, tomēr viņi atzīst – tas, ka dažādās publiskās sfērās parādītos roboti, būtu mulsinoši un sākumā noteikti raisītu neuzticēšanos.

«Es savu nākotni vēlētos saistīt ar dizaina
jomu, un domāju, ka šajā nozarē svarīgs ir cilvēks – viņš tomēr
labāk par robotu var izdomāt dažādus dizaina risinājumus,» stāsta
8. klases skolniece Valērija. Viņa uzskata, ka automatizācija
varētu daudziem atņemt darba vietas, bet atzīst, ka pašai būtu
grūti uzticēties robotiem. Valērijai piekrīt arī skolasbiedrene
Liza, sacīdama, ka labāks darbaspēks tomēr ir cilvēki.

«Ar laiku tas, ka pie vilciena stūres sēž
robots, droši vien šķistu normāli, jo viss attīstās, iet uz
priekšu, taču sākumā droši vien būtu grūti uzticēties šādam
risinājumam,» vērtē 12. klases skolnieces Kristīne un Ance.
Vidusskolnieces gan vēl nav izvēlējušās savu profesiju, taču
Kristīne vēlētos strādāt medicīnas, bet Ance – kultūras nozarē.
«Šajās jomās noteikti svarīgs ir cilvēciskais faktors, tādēļ tām
nevarētu būt augsts automatizācijas risks,» vērtē 12. klases
skolnieces.

Balstoties uz «Certus» datiem, augstākais
automatizācijas risks ir bibliotekāriem un apdrošināšanas aģentiem,
bet zemākais, piemēram, ārstiem, horeogrāfiem. Tāpat profesiju ar
augstu automatizācijas risku vidū ir grāmatveži, kasieri, modeļi,
sekretāri, vilciena vadītāji, nekustamo īpašumu aģenti, tiesneši.
Savukārt mazāka ir iespējamība, ka roboti
varētu aizvietot horeogrāfus, sociālos darbiniekus, psihologus,
ārstus, skolotājus, inženierus, garīdzniekus, arhitektus,
advokātus.

Foto: electronicdesign.com