«Ledus ir maģisks materiāls – būtībā tas ir ūdens –, un man ir patīkami apzināties, ka mēs neradām pasaulei nevajadzīgas lietas. Ledus skulptūra savā būtībā ir īslaicīgs mākslas darbs – pēc tam tā atkal pārvēršas ūdenī un nenes nekādu kaitējumu videi,» vērtē portugāļu tēlnieks Pedro Mira. Viņš un vēl 29 tēlnieki no desmit valstīm šodien LLU stadiona teritorijā uzsāka darbu pie individuālo ledus skulptūru izveides – tās un grupu skulptūras, darbs pie kurām Pasta salā sāksies jau rīt, būs apskatāmas 20. Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā, kas mūsu pilsētā notiks no 9. līdz 11. februārim.
Šogad pirmo reizi festivālā būs pārstāvēta Ķīna – mākslinieks Tao Sjui atzīst, ka iepriekš neko daudz par Latviju nav zinājis, taču norāda, ka Jelgavā notiekošais Ledus skulptūru festivāls Ķīnā ir zināms profesionālo un pieredzējušo dalībnieku dēļ. «Esmu piedalījies Ledus skulptūru festivālā Francijā un Krievijā, taču Baltijas valstīs esmu pirmo reizi. Manuprāt, Jelgava ir ļoti skaista pilsēta – īpaši man patīk katoļu baznīca,» pirmajos iespaidos par Jelgavu dalās mākslinieks. T.Sjui ir universitātes pasniedzējs – viņš studentiem pasniedz tēlniecību, māca strādāt ar koku, akmeni. «Man patīk strādāt arī ar ledu, jo tas atkarībā no gaismas var būt ļoti mainīgs. Savā skulptūrā vēlos attēlot ko skaistu, tādēļ darbā «Mazulītes sapnis» atveidošu guļošu meiteni, kas sapņo par feju,» par skulptūru stāsta tēlnieks no Ķīnas.
Savukārt Norvēģiju pārstāvošā māksliniece Elīsabete Kristensena savā darbā risina diezgan personisku tēmu – skulptūrā «Atver savu sirdi» tēlniece iemūžina savas bērnības izjūtas. «Bērnībā man bija sirds kaite, kuras dēļ es nevarēju piedalīties daudzās aktivitātēs, piemēram, skriet, jo tas paātrināja sirds darbību. Vecāmāte mani brīdināja, ka arī iemīlēšanās man varētu kaitēt, jo tā liek sirdij pukstēt straujāk. Būdama bērns, es tam patiesi ticēju – ar manu sirdsdarbību bija saistīti gan mani sapņi, gan arī murgi,» savas skulptūras stāstu atklāj E.Kristensena. Tēlniece stāsta, ka pārsvarā strādā ar ledu un sniegu, kaut arī Norvēģijā šādi skulptūru veidi nav pārāk populāri. «Ledus ir burvīgs materiāls – tas sevī apvieno ūdeni un gaisu, un arī mūsu ķermenis lielā mērā sastāv no ūdens – bez ūdens mēs nespētu dzīvot,» vērtē māksliniece.
Mākslinieki pozitīvi vērtē laikapstākļus, sacīdami, ka ledus skulptūru izveidei šobrīd tie ir ideāli.
Pasta salā savukārt nedēļas nogalē uzsākta «Koskenkorva» ledus bāra būvniecība – tradicionāli šis būs viens no apjomīgākajiem Starptautiskā ledus skulptūru festivāla objektiem, un tā vizuālajā noformējumā zīmola «Koskenkorva» koncepcija, kuras pamatā ir zaļā domāšana, savīsies ar šāgada festivāla tēmu «Sapņi». «Ledus bārs tiek veidots kā lauku sēta, kuras centrālie tēli būs divi buļļi ar kroņiem galvā. Šeit varam nolasīt atsauci uz to, ka arī dzīvnieki sapņo būt īpaši vai arī buļļu tēlus uztvert kā vīriešu sapni būt spēcīgiem, vīrišķīgiem,» par ledus bāra noformējumu stāsta tēlniece Inese Valtere, kura šo objektu veido kopā ar Donatu Mockus un Valdi Valteru. Ledus bāra augstākā daļa sasniegs aptuveni 3,5 metrus.
Tāpat I.Valtere un D.Mockus strādā pie divu monumentālu demo skulptūru – «Spoks» un «Sapņi» – izveides. «Skulptūra «Spoks» būs kā atsauce uz murgiem vai ne tik labiem sapņiem – tas būs aptuveni trīs metrus augsts spoka tēls, kurā festivāla apmeklētāji varēs ieiet iekšā. Savukārt skulptūra «Sapņi» būs ar romantisku noskaņu – tā attēlos sapņojošu meiteni,» atklāj I.Valtere.
Jāatgādina, ka no 9. līdz 11. februārim Jelgavā norisināsies 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls, kas šogad notiks trīs vietās – Hercoga Jēkaba laukumā, Jāņa Čakstes bulvārī un Pasta salā.
Foto: Santis Zībergs