Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) aizvadīts jauno vides pētnieku forums «Skolēni eksperimentē» – 1.–9. klašu skolēni prezentēja patstāvīgi veiktus pētījumus, pamudinājums kuriem gūts gan no ikdienā sastopamām lietām un parādībām, gan arī domājot par mūsu dzīves kvalitāti plašākā mērogā.
Foruma dalībnieki tika vērtēti divās klašu grupās – 1.–5. klase un 6.–9. klase. Jaunākie skolēni bija izvēlējušies pētīt, piemēram, vārāmās sāls un sodas ietekmi uz augļu uzglabāšanas ilgumu, tāpat viņi bija izmēģinājuši mājas apstākļos audzēt sāls kristālus, izgatavojuši barometru, kā arī no caurulēm un piltuvēm uzmeistarojuši «smadzeņu apmānīšanas iekārtu», nodrošinot to, ka vienā ausī pateiktās skaņas nonāk otrā ausī.
Savukārt vairāku 6. – 9. klašu skolēnu izvēlētās tēmas bija saistītas ar augiem – viņi pētīja gan tomātu diedzēšanu dažādās augsnēs, gan etilēna daudzumu augļos un tā ietekmi uz augļu nogatavošanos. Izrādās, ka visvairāk citu augļu nogatavināšanās procesu paātrina bumbieris – noliekot to, piemēram, blakus zaļam banānam, otrs nogatavosies ātrāk. Tika apskatītas arī tēmas, kas saistītas ar zaļo domāšanu un veselīgu dzīvesveidu – skolēni piedāvāja risinājumus suvenīru un dekoru izgatavošanai no izdegušām spuldzēm.
Jaunāko klašu grupā visaugstāko novērtējumu saņēma Jelgavas 3. sākumskolas 4. klases skolnieks Linards Straume – viņš pētīja augu pielāgošanās spēju mainīgiem apstākļiem. «Mums mājās ir liels naudas koks, un vecāki man ieteica izpētīt, kā to ietekmēs atrašanās dažādos apstākļos. Noskaidroju, ka vislabāk tas aug uz palodzes vai uz balkona, kad ārā ir silts – tāpat vislabāk augu ir novietot austrumu pusē. Rietumu pusē savukārt naudas koks jutās sliktāk. Mēģināju koku novietot arī tajā palodzes pusē, ko iemīļojis mūsu kaķis – tas tika apgāzts neskaitāmas reizes, taču pētījuma gaitā nonācu pie secinājuma, ka šis augs diezgan ātri spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem,» par savu pētījumu stāsta L.Straume. Jaunais pētnieks atklāj, ka šis eksperiments viņam ļoti patika un skolā viņš neko līdzīgu nebija darījis.
Vecāko klašu grupā dabaszinātņu pedagogi visaugstāk novērtēja Jelgavas 6. vidusskolas 6. klases skolnieces Katrīnas Borisovas pētījumu «Augu tigmonastija: vai ir vērts tos aiztikt bez vajadzības», kā arī Jelgavas 1. internātpamatskolas – attīstības centra 9. klases skolēnu Lauras Prazdnicānes un Adriana Kuzņecova darbu «Augstuma noteikšana». «Skolā mācījāmies par trijstūru līdzību, un tas mūs pamudināja izpētīt, kā, izmantojot šīs zināšanas, varētu izmērīt koka augstumu. Pētījuma gaitā izstrādājām vairākas koka mērīšanas metodes, piemēram, mērot to ar spoguļa, ēnas, fotogrāfijas, zīmuļa palīdzību,» stāsta 9. klases skolēni. Viņi atklāj, ka, veicot šādus pētījumus, ir vieglāk izprast likumsakarības un norises reālajā dzīvē. L.Prazdnicāne un A.Kuzņecovs uzskata, ka jauniegūtās zināšanas varētu būt noderīgas jebkurā dzīves situācijā, kad pie rokas nav klasisko mērinstrumentu.
Konkursu, kura mērķis ir sekmēt skolēnu izpratni par vidi un tās problēmām un veicināt interesi par dabas procesu pētīšanu un pētniecisko prasmju attīstīšanu, rīko ZRKAC.
KONKURSA REZULTĀTI: 1.–5. klase
KONKURSA REZULTĀTI: 6.–9. klase
Foto: ZRKAC
2.9 °C,
4 m/s,
99 % 
2.9 °C,
4 m/s,
99 %