Pilsētā

Šodien Sabiedrības integrācijas pārvaldē Skolotāju ielā notika slāvu svētku Masļeņicas svinības, kuru laikā jelgavnieki ar dziesmām, dejām, āra aktivitātēm un salmu lelles dedzināšanu simboliski pavadīja ziemu.

Masļeņicas svinības sākās Sabiedrības integrācijas pārvaldes
zālē, kur pasākuma mazākie apmeklētāji, izzinot Masļeņicas
tradīcijas, piedalījās dažnedažādās aktivitātēs ar teātra studijas
«Poteha» pārstāvjiem. «Masļeņica ir ziemas pavadīšanas un pavasara
sagaidīšanas svētki, kurus slāvu tauta atzīmē nedēļas garumā. Katra
nedēļas diena svētku laikā jāpavada īpaši,» teic «Poteha» vadītājs
Vladimirs Astapenko, skaidrojot, ka šodien ir noslēdzošā svētku
diena jeb «Piedošanas svētdiena», kurā pieņemts lūgt piedošanu
visiem radiniekiem un draugiem, kā arī, pavadot ziemu līdz
nākamajam gadam, dedzināt salmu lelli. «Meita šodien man jau lūdza
piedošanu un nav svarīgi atminēties vai piebilst par ko tieši. Tādā
veidā viena otrai sūtījām labas domas,» teic jelgavniece Svetlana
Korsakova.

Sekot Masļeņicas svētku tradīcijām pasākuma apmeklētāji bija
aicināti otrā pasākuma daļā, kas norisinājās pie Sabiedrības
integrācijas pārvaldes ēkas. Tur ģimenes piedalījās dažādās āra
aktivitātēs – skrēja stafeti sasietām kājām, pina bizes, sacentās
ragaviņu vilkšanā, lidoja uz slotas, meta salmu maisus, lēca ar
lecamauklu, pārbaudīja spēkus, metot sniega bumbas, kā arī mēģināja
noturēt līdzsvaru uz vienas kājas. Tāpat pasākuma izskaņā
klātesošie bija aicināti darināt lellītes jeb talismanu, kas
aizsargā no visa ļaunā. «Bērnībā svinēju Masļeņicu Ņižņijnovgorodā,
Krievijā. Mums ģimenē ir seši bērni un pankūku cepšana svētku
nedēļā notika stundām. Šo tradīciju cept un svinēt, ieviesu arī
savā ģimenē un šodien svētkus aizvadu ar meitu un mazmeitiņu,»
stāsta Inna Boževska, uzsverot, ka tradīcijas stiprina ģimeni.
Savukārt meita Aleksandra papildina: «Atceros kā bērnībā baidījos
no tās saģērbtās salmu lelles.»

Savukārt jelgavniece Alla Pankava stāsta, ka Masļeņica gadu
gaitā kļuvusi par tradīciju ilgām stvētdienas brokastīm ģimenes
lokā. «Bērni jau ir izauguši un veidojuši savas ģimenes, bet
Masļeņicas svētdienā viņi brauc ciemos jau no paša rīta, jo zina –
varēs notiesāt pankūkas ar dažādiem ievārījuma veidiem,» teic
jelgavniece. Tāpat āra aktivitātes atzinīgi novērtēja arī jaunākie
jelgavnieki. «Es nekad nebiju dzirdējis par Masļeņicu,» stāsta 11
gadus vecais jelganieks Ervīns Dzērve, skaidrojot, ka, staigājoties
ar vecākiem, redzēja, ka notiek svinības un lēma iesaistīties. «Mēs
ar tēti piedalījāmies visās stafetes un, saņemot visus zīmodziņus,
dabūjām arī pankūku un siltu tēju – man patika,» vērtē pusis.
Savukārt ģimenes mamma Elva stāsta, ka pasākuma gaitā uzzināja par
īpašām Masļeņicas tradīcijām. Piemēram, ka pirmā Masļeņicas diena
ir «Sagaidīšana» – šajā dienā jācep pankūkas, kā arī no salmiem un
citiem pieejamiem dabas materiāliem jāveido Masļeņicas lelle.
Savkārt pēc tam seko otrā jeb «Saspēles diena», kurā visi dejo un
piedalās rotaļās, bet trešā Masļeņicas svētku diena saukta par
«Kārumnieci» un šajā dienā znots iet ciemos pie sievasmātes uz
pankūkām, kuras pats cepis. Ceturtdien ir «Svinēšana» jeb «Plašā
ceturtdiena, bet piektdien un sestdien sievasmāte iet pie znota un
vedekla pie vīra mātes.»

Pasākuma kulminācijā, atvadoties no visa ļaunā, kas noticis gada
gaitā, tika aizdegta Masļenicas lelle.  

Foto: Santis Zībergs

Video: Māris Martinsons