Izmantojot redzes un kustību traucējumu simulatorus, vairākiem ražošanas uzņēmumiem bija iespēja notestēt, vai viņu produkti ir pieejami cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem. «Ja pudelīšu produkta atvēršana un lietošana nesagādāja grūtības, jo pudelītes aprīkotas ar dozatoru, tad vājredzīgie klienti uz iepakojuma minēto informāciju varētu saskatīt ar grūtībām. Tā ir viela pārdomām, un esam nonākuši pie atziņas, ka situāciju varētu labot, uz iepakojuma informāciju nodrošinot arī Braila rakstā,» atzīst kosmētikas ražotāja «Anne export» pārstāve Latvijā Liene Veismane.
Iespēja testēt produktus ar speciāliem simulācijas cimdiem, kas ierobežo roku kustības, un redzi ierobežojošām brillēm uzņēmumiem tika dota Jelgavas Biznesa inkubatorā rīkotā seminārā «Sociālā uzņēmējdarbība. Sociāli atbildīgs uzņēmējs». «Aktualizējām ne tikai sociālās uzņēmējdarbības, bet arī sociālās atbildības tēmu. Viens no šobrīd aktuāliem jautājumiem ir produktu pieejamība iedzīvotājiem ar dažādiem ierobežojumiem, turklāt tā nav tikai sociālā atbildība, bet arī pragmatiska pieeja. Proti, balstoties uz pētījumu datiem, 15 procentiem pircēju ir kaut kāda veida ierobežojumi, piemēram, redzes, kustību un citi. Uzņēmējam šie 15 procenti ir potenciālā mērķauditorija, kuru sasniedzot varētu kāpināt pārdošanas kapacitāti,» skaidro Jelgavas Biznesa inkubatora vadītājs Ņikita Kazakevičs, uzsverot, ka mūsdienās produkta iepakojums ir tikpat svarīgs kā pats produkts. «Iepakojums ir vizītkarte un, balstoties uz to, kā tas tiek pasniegts, pircējs izvēlēsies vai neizvēlēsies to nopirkt veikalā,» spriež Ņ.Kazakevičs.
Uzņēmēji iespēju notestēt produktu pieejamību cilvēkiem ar ierobežojumiem vērtē atzinīgi, un tas viņiem licis arī aizdomāties par savas produkcijas iepakojumu. «Nonācām pie atziņas, ka produkta nosaukums un pielietojums uz produkta etiķetes atspoguļots gana saprotami un saredzami arī vājredzīgiem cilvēkiem, savukārt papildu informācija uz etiķetes, kur atbilstoši valsts likumdošanai tiek mazākā fontā minētas produkta sastāvdaļas, lietošana, praktiski nav salasāma,» vērtē ekoloģisko tīrīšanas līdzekļu ražotāja «Purenn» pārstāve Jana Danieka. Viņa stāsta, ka seminārā apvienība «Apeirons» piedāvāja arī situācijas risinājumu – uz produkta iepakojuma ieviest QR kodu. Ar tā palīdzību vājredzīgie, noskenējot to ar aplikāciju savā viedierīcē, iegūs attiecīgo informāciju savā mobilajā telefonā un varēs to ne tikai redzēt lielākā fontā, bet arī noklausīties balss ierakstā. «Mēs esam sociāli atbildīgs uzņēmums un vēlamies, lai mūsu produkts būtu pieejams un ērti lietojams visiem interesentiem,» teic «Purenn» valdes loceklis Kristaps Kančs, uzsverot, ka, izstrādājot nākamo produktu, pievērsīs tam papildu uzmanību.
Uzņēmumi, kuri testēja savus produktus, saņēma ieteikumus, kā uzlabot produktu dizainu un iepakojumu. Piemēram, veidot produkta iepakojumu vieglāk atveramu, stikla pudelīšu vietā dot priekšroku vieglākiem materiāliem, kā arī pārdomāt produkta logo, lai skaidri būtu saredzams ne tikai nosaukums, bet arī saprotams produkta pielietojums un pievienotā vērtība.
Foto: Jelgavas Biznesa inkubators
17.5 °C,
1.4 m/s,
96.5 % 
17.5 °C,
1.4 m/s,
96.5 %