Ekonomika

«Jā, mēs varam!» – ar šādu saukli 22. un 23. februārī Jelgavā aizvadīts Starptautiskais mašīnbūves un metālapstrādes biznesa forums, kuru organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Jelgavas pašvaldību, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociāciju un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla organizāciju Latvijā. Jelgavas tehnikumā forums pulcēja 270 dalībniekus no 13 valstīm, lai kopīgi iezīmētu nozares lomu tautsaimniecības attīstībā un veidotu jaunus biznesa kontaktus.

Foruma atklāšanas uzrunā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris
Rāviņš akcentēja, ka metālapstrādes un mašīnbūves nozare ir viena
no pilsētas prioritātēm. «Kopējais apstrādes rūpniecībā strādājošo
pilsētas uzņēmumu apgrozījums ir 136 miljoni eiro, un lielāko daļu
no tā veido tieši metālapstrādes uzņēmumi. Kopš 2008. gada Jelgavas
uzņēmumu eksporta apjoms ir dubultojies – šobrīd aptuveni 70
procenti no pilsētā saražotā tiek pārdots ārpus valsts robežām.
Būtiskākie pašvaldības ekonomiskie izaicinājumi ir saistīti ar
nepieciešamību veicināt ražojošu uzņēmumu attīstību un investīciju
piesaisti, uzlabojot uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamo
tehnisko infrastruktūru industriālajās teritorijās un sakārtojot
degradētās teritorijas,» tā domes priekšsēdētājs, uzsverot, ka
ikviens ražotājs pilsētā ir gaidīts un pašvaldība ir gatava sniegt
nepieciešamo atbalstu infrastruktūras, izglītības un citos būtiskos
jautājumos.

Forumā tika runāts par tādām ražošanas nozarei būtiskām tēmām kā
labvēlīgā ekonomiskā situācija pasaulē, digitalizācija un
automatizācija, jaunu sadarbības partneru piesaiste un to, cik
atbilstošs ir izglītības jomas piedāvājums nozarei.

Pasaulē ir ekonomiskā buma laiks

«Jelgava ir īstā vieta metālapstrādei – te ir tradīcijas,
kvalificēti profesionāļi un Latvijas Lauksaimniecības universitāte,
turklāt te dzimuši vairāki augsto tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram,
«UAV Factory», kurš šobrīd ir uzstādījis pasaules rekordu,
bezpilotu lidaparātiem bez apstājas atrodoties gaisā 52 stundas,»
savā uzrunā pilsētas lomu uzsvēra LIAA direktors Andris Ozols.
Jārēķinās gan, ka lielākās ieguvējas šobrīd ir tās teritorijas,
kuras spēj veidot noteiktus ražošanas klasterus – uzņēmumi
papildina cits citu, gan sniedzot pakalpojumus, gan kopīgi risinot
problēmjautājumus.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka kā
būtiskāko metālapstrādes nozares izaicinājumu atzīmēja darbaspēka
trūkumu un straujo algu pieaugumu. Kā risinājums tam tiek piedāvāts
pārskatīt imigrācijas politiku augsti kvalificētu profesionāļu
piesaistei, ražošanas produktivitātes kāpināšana, investīciju un
eksporta veicināšana. Gan jāpiebilst, ka eksporta jomā Latvijas
uzņēmumi jau ir sasnieguši ļoti labus rādītājus, proti, pēdējo
astoņu gadu laikā kopējais eksporta apjoms ir dubultojies.

«Starptautiskā vērtējumā Latvija izskatās ļoti labi. Ir vērojama
pietiekami strauja izaugsme, turklāt izaugsme ir arī galvenajos
eksporta tirgos – Skandināvijā, Vācijā un citās ES valstīs.
Uzņēmēju optimisms Vācijā pat ir sasniedzis vēsturiski augstāko
līmeni. Kopā ar salīdzinoši zemo valsts un mājsaimniecību parādu
līmeni Latvija uz daudzu citu valstu fona izskatās pievilcīgi.
Tieši milzīgais parādu apjoms šobrīd tiek uzskatīts par nozīmīgāko
draudu pasaules ekonomikā. Piemēram, Zviedrijā mājsaimniecību
aizņēmumi veido 108 procentus no kopējiem ieņēmumiem, bet Latvijā
tie ir tikai 37 procenti. ASV valdības parāds ir 105 procenti no
IKP, kamēr Latvijā tie ir 40 procenti. Tā ir priekšrocība, kas
jāizmanto,» norādīja zviedru ekonomists un biznesa žurnālists
Henriks Mitelmans, pasaulē atzītas grāmatas par globālajām
tendencēm ekonomikā autors. Viņš uzsvēra, ka šobrīd pasaulē ir
ekonomiskā buma laiks un tā ir iespēja visam Baltijas reģionam.
Daudzu Rietumeiropas valstu un Skandināvijas ekonomika ir tuvu
savam maksimumam: «Salīdzinoši nesen kādā Zviedrijas vadošajā
izdevumā lasītākā ziņa bija par suņu jogu – cilvēkiem tas šķita
būtiski, bet es to varu izskaidrot tikai ar to, ka ekonomika ir
pārāk uzkarsusi. Tā ir iespēja Latvijai un pārējām Baltijas
valstīm. Līdz šim neapgūtais tirgus ir Āzija, kur šobrīd ekonomiskā
izaugsme pārspēj visas prognozes. Jārēķinās gan ar to, ka
ekonomiskās izaugsmes laikā ražotājiem nebūs iespēju pacelt savas
produkcijas cenu, jo inflācija šajā jomā ir mirusi. Dārgāko ķēdes
posmu ražošanas ciklā digitalizēs vai aizstās ar robotiem, un
šobrīd neviens vairs nevar atļauties būt dārgs.»

Šo tendenci apstiprināja arī Vācijas konsultāciju uzņēmuma
«Kleinmann&Consultants» valdes priekšsēdētājs Peters Kleinmans,
norādot, ka ražošanas nozarē uzņēmumiem sava produktivitāte ik gadu
jākāpina par 6–8 procentiem. «Katrs ražotājs šobrīd saskaras ar tā
saukto produktivitātes izaicinājumu, jo jāspēj izdzīvot situācijā,
kad ražošanas izmaksas pieaug, bet produkcijas cenas nemainās vai
samazinās. Tas ir globālās konkurences izaicinājums: uzvar tas,
kurš spēj piedāvāt kvalitāti un efektivitāti. Pēc pētījumu
rezultātiem, 51 procents patērētāju visu mūžu brauc ar viena
ražotāja auto, tādēļ ka viņus apmierina piedāvātā kvalitāte.
Atkāpes no kvalitātes prasībām nav pieļaujamas – tas ražotājam
izmaksās dārgi. Autobūves kompānijas ir aprēķinājušas, ka noturēt
esošu klientu viņiem izmaksā līdz 500 eiro, bet piesaistīt jaunu –
četras reizes dārgāk,» tā P.Kleinmans, kurš sniedz konsultācijas
autobūves un mašīnbūves nozarē strādājošajiem uzņēmumiem.

Latvijas izmērs ir priekšrocība

Viena no foruma paneļdiskusijām tika veltīta uzņēmumiem ar
ārvalstu kapitālu, kuri turpina investēt ražošanas attīstībā,
veidojot jaunas darba vietas un kāpinot ražošanas apjomus. Ar savu
pieredzi dalījās arī Jelgavas uzņēmuma «AKG Thermotechnik Lettland»
valdes priekšsēdētājs Gerhards Ritcmans, apstiprinot, ka tuvākajos
gados ražošanas attīstībā plāno investēt 10 miljonus eiro un
palielināt strādājošo skaitu no 250 līdz 400. «Mūsu piemērs
apliecina, ka Latvijā ir prasmīgi cilvēki, jo tieši Jelgavas
rūpnīca pēc efektivitātes rādītājiem ir labākā no 12 «AKG» grupas
ražotnēm dažādās pasaules valstīs. Pieprasījums pēc mūsu ražotajām
dzesēšanas iekārtām šobrīd ir lielāks, nekā mēs varam saražot,
tādēļ meklējam iespējas, kā saīsināt ražošanas ciklu, saglabājot
mūsu kvalitātes prasības,» tā G.Ritcmans.

Kā vēl viena būtiska priekšrocība tika uzsvērts tas, ka esam
maza valsts, tāpēc šeit salīdzinoši ātri var atrisināt visus
jautājumus. «Dažu dienu laikā varam sarunāt tikšanos ar
universitātes rektoru, vēstnieku, ministru vai Ministru prezidentu
– Zviedrijā nekas tāds nebūtu iedomājams,» Latvijas biznesa vidi
raksturoja Kents Persons, Olaines Biznesa parkā strādājošā gaisa
filtru ražotāja «Dinair Latvia» valdes priekšsēdētājs. «Latvijā ir
daudz ambiciozu jaunu cilvēku, kuri ir gatavi pamatīgi strādāt un
veidot savu karjeru, tomēr arvien biežāk saskaramies ar situāciju,
kad mūsu darbiniekus pārpērk, lai gan esam ieinteresēti veidot
ilgtermiņa sadarbību. Līdzīga situācija ir ar piegādātājiem. Laba
biznesa prakse mūsu izpratnē ir veidot ilgtermiņa attiecības, tomēr
Latvijas piegādātāji pārsvarā grib nopelnīt uzreiz, bieži vien
viņus neinteresē stabila un prognozējama peļņa ilgākā laika posmā,»
tā K.Persons, raksturojot ikdienas izaicinājumus Latvijas biznesa
vidē.

Savukārt Liepājā strādājošās «Lesjofors» grupas uzņēmuma
«Lesjofors Gas Springs», kas nodarbojas ar atsperu un gāzes
amortizatoru ražošanu, valdes loceklis Ģirts Ančevskis uzsvēra, ka
lielākā Latvijas priekšrocība ir tā, ka mēs bieži vien nezinām, ko
un kā darīt, bet tas veicina radošumu. «Rietumos ir izveidojušās
stabilas ražošanas tradīcijas un piegāžu ķēdes, tur strādā pēc
noteikta modeļa. Mums šādas pieredzes nav, tādēļ meklējam savu ceļu
un bieži vien atrodam labākus risinājumus, jo procesam pieejam
radoši,» norādīja Ģ.Ančevskis.

Gudri, nevis lēti

Viena no Jelgavas priekšrocībām, uzrunājot potenciālos
investorus, ir iespēja piedāvāt plašas darbinieku izglītības un
pārkvalifikācijas iespējas – pilsētā ir divas profesionālās
izglītības iestādes, LLU un Zemgales reģiona Kompetenču attīstības
centrs. Lai stiprinātu starptautisko potenciālo, LLU ir nolēmusi
mainīt savu nosaukumu angļu valodā un no marta universitāti
starptautiski prezentēt kā Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju
universitāti (University of Life Sciences and Technologies). «Kā
Latvijas Lauksaimniecības universitāte starptautiski esam
saskārušies ar dažādiem pārpratumiem. Piedaloties starptautiskos
forumos un projektos, par mūsu universitāti veidojas nepareizs
priekšstats, tādēļ esam pieņēmuši lēmumu mainīt universitātes
nosaukumu angļu valodā. Latviešu valodā vēsturiskais nosaukums tiks
saglabāts. Mums ir 8 fakultātes, 4200 studentu, no kuriem 3000
apgūst mācību programmas, kas saistītas ar inženierzinātnēm un
tehnoloģijām. Šo programmu īstenošana nav lēta, tādēļ ar mūsu
rīcībā esošajiem resursiem cenšamies strādāt gudri, apzinot nozaru
vajadzības un mūsu iespējas,» tā LLU studiju prorektors Aigars
Laizāns.

Viedokli par tehniskās izglītības kvalitāti Latvijā pauda arī
SIA «Mechanika Engineering» vadītājs Artūrs Žipris, kurš ikdienā
strādā pie dažādiem automatizācijas risinājumiem ražošanas
kompānijām. «Bizness no izglītības jomas sagaida cilvēkus ar
speciālajām zināšanām, kuri ir sagatavoti darba tirgum un spēj būt
produktīvi. Kopš 2004. gada studentu skaits tehniskajās programmās
ir samazinājies par 30 procentiem, lai gan pieprasījums pēc šiem
speciālistiem pieaudzis. Turklāt kopējā sagatavoto speciālistu
kvalitāte ir zemāka, nekā mēs sagaidām, un galvenās problēmas
saistītas ar nepietiekamajām prasībām studentiem. Šajā ziņā
apsveicama ir Vācijas pieredze, kur potenciālais students pirms
studiju uzsākšanas inženiertehniskajās specialitātēs iziet 10
nedēļu praksi uzņēmumā, lai vispār saprastu, kam viņš tiks
gatavots,» uzsvēra A.Žipris.

Izglītības jomai veltītajā paneļdiskusijā tika secināts, ka
uzņēmējiem ir daudz ciešāk jāsadarbojas ar mācību iestādēm,
izmantojot to rīcībā esošo materiāltehnisko bāzi, laboratorijas, kā
arī jāsniedz savi priekšlikumi, kā mainīt izglītības programmas,
lai tās vairāk atbilstu mūsdienu darba tirgus prasībām.

Foto: Ivars Veiliņš