Šodien Ministru kabineta komitejas sēdē tika skatīti Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumi, kas paredz uzsākt samērīgu un līdzsvarotu pāreju uz pamatizglītības satura apguvi no sešu gadu vecuma, tādējādi 1. klasi integrējot bērnudārzā. Arī turpmāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu pirmsskolas izglītības programmas apguvi varēs pagarināt par vienu gadu, taču likumprojektu grozījumi paredz, ka pamatizglītības apguvi turpmāk nevarēs uzsākt no astoņu gadu vecuma, informē Izglītības un zinātnes ministrijā.
«Skolas gaitu uzsākšana sešu vai septiņu gadu vecumā vienmēr būs vecāku izvēle. Taču tas ir mūsu sabiedrības kopējs pienākums – rūpēties par to, lai šodienas bērni saņemtu labāko, kas vajadzīgs jaunās paaudzes veiksmīgai patstāvīgai dzīvei. Šodienas bērniem ir jābūt gudrākiem un prasmīgākiem par mūsu paaudzi,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Plānots, ka jaunais regulējums par pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī, un pamatizglītības apguve no sešu gadu vecuma tiks uzsākta 2019./2020. mācību gadā. Izglītības un zinātnes ministrijā norāda, ka pārmaiņu mērķis ir sekmēt bērnu garīgo, intelektuālo un fizisko attīstību, nodrošinot atbilstošu mācību vidi, kas ir jēgpilna, mainīga, izzinoša, kā arī pētīt, mācīties un radīt rosinoša. Pirmajā klasē plānotais apgūstamais mācību saturs un metodika ir atbilstoša sešu gadu vecumā apgūstamajam obligātās pirmsskolas izglītības saturam, akcentējot kompetenču pieeju.
Pamatizglītības apguvi bērns sešu gadu vecumā var uzsākt tajā izglītības iestādē, kur apgūta pirmsskolas obligātā izglītība, lai varētu mācīties jau pazīstamā vidē, ierastajā dienas ritmā, nodrošinot izglītības procesa nepārtrauktību. 1. klases skolēniem tiks nodrošināta iespēja atpūsties gan mācību procesa laikā, gan diendusas laikā, kā arī izglītības iestādē atrasties līdz vakaram. Mācību telpa būs daudzfunkcionāla, paredzot fizisko aktivitāšu zonu, kur bērni var aktīvi kustēties, kā arī atpūtas zonu.
Šobrīd 92 procenti sešgadnieku divus gadus pēc kārtas apgūst līdzīgu saturu bērnudārza pēdējā gadā un sākumskolas pirmajā klasē, tādējādi tērējot pašu laika resursus periodā, kad bērna motivācija un zinātkāre ir augstākajā attīstības punktā. Savukārt 19 un 20 gadus veciem jauniešiem samazinās motivācija mācīties skolā, jo vispārizglītojošās skolās organizētais mācību process nenodrošina šāda vecuma jauniešu vajadzības.
Foto: no JV arhīva
5.1 °C,
2.7 m/s,
95.2 % 
5.1 °C,
2.7 m/s,
95.2 %