«Ar šo izstādi vēlamies parādīt pasaulei, kas ir latvieši, un kāda ir mūsu pasaules uztvere. Ekspozīciju ir veidojusi neliela, bet spēcīga komanda, un izstādei ir vairāki līmeņi,» šodien, atklājot izstādi «Latviskās dvēseles raksti» Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, sacīja Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte un izstādes kuratore Linda Rubena.
Izstāde, ko veido tērpi no tautas tērpu centra «Senā klēts», priekšmeti no Latvijas muzeju krājumiem, piemēram, fotogrāfijas, etnogrāfiskie un arheoloģiskie priekšmeti un attēli, latviešu rakstu zīmes un informatīvie teksti, stāsta par tautastērpu kā vienu no tautas pašapziņas izteiksmes formām. Savukārt audiovizuālais noformējums atspoguļo dziesmas un dejas nozīmi latviešu dzīves uztverē. «Izstāde ir ārkārtīgi dinamiska – ikviens tajā var atrast saikni ar sevi. Nevaru iedomāties šai ekspozīcijai labāku nosaukumu par «Latviskās dvēseles raksti»,» sacīja Latvijas Nacionālā kultūras centra nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītājs Aivars Gailis. Savukārt tautas tērpu centra «Senā klēts» pārstāve Ziedīte Muze papildināja, ka latviešu tautastērps nav vien apģērbs, un izšuvumi nav tikai dekors – katram no tiem ir sava nozīme.
Izstādes apmeklētājiem ir iespēja izdzīvot Dziesmu un deju svētku kopdziedāšanu dažādos laikos, dejas soļa raitumu, kā arī izpētīt latviešu raksta un ornamenta nozīmi un kopsakarības laikā un telpā. «Lai šī izstāde mūsu – skatītāju – dvēselēs rada vēlmi ielūkoties savas dzimtas mantojumā, novērtēt to, kas nāk mums līdzi no paaudzes paaudzē. Domāju, ka katram no mums mājās ir lietas, kurām mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, bet tās, iespējams, ir vērtības, kas jāceļ godā,» aicināja Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
Jāpiebilst, ka šī ceļošā izstāde eksponēta arī citviet Latvijā, un katru reizi tā tiek nedaudz papildināta – īpaši šai izstādei jelgavniece Ausma Spalviņa veidojusi puzuri.
Izstāde «Latviskās dvēseles raksti» ir iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā, un to sadarbībā ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Projekta vadītāja – Linda Rubena, mākslinieks – Jurģis Krāsons, satura koncepta autori – Valdis Celms un Toms Skābardis.
Ekspozīcija Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā būs apskatāma līdz 22. aprīlim.
Foto: Ivars Veiliņš