Jelgavā un vēl vairākās Latvijas pilsētās mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, liecina jaunākie «Swedbank» Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati. Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, mājokļu pieejamību veicinājusi gan straujā algu izaugsme, gan kredītu procentu likmju samazināšanās.
Pētījumā iekļautas sešas Latvijas pilsētas. Starp tām dzīvesvietu pieejamības jomā Latvijā pērn līdere bijusi Daugavpils, tai sekoja Liepāja, Cēsis, Jelgava, Valmiera un Rīga.
Faktori, kas ietekmē mājokļa pieejamību, ir dažādi. «Swedbank» jaunākā ekonomiste Linda Vildava skaidro: «Mājokļu pieejamības indekss rāda, cik pieejama ir dzīvokļa iegāde ar hipotekārā kredīta palīdzību vidējai mājsaimniecībai konkrētā pilsētā. Pērn Jelgava mājokļu pieejamības topā ierindojās 4. vietā, apsteidzot Valmieru un Rīgu. Taču jāsaka, ka mājokļu pieejamība Jelgavā, Valmierā un Rīgā būtiski neatšķiras. Ja salīdzinām pērno gadu ar 2016. gadu, tad Jelgavā mājokļu pieejamība vidējai mājsaimniecībai ir nedaudz uzlabojusies. Lai gan bezdarba līmenis Jelgavā ir diezgan zems un vidējās neto mēnešalgas pērn auga ļoti strauji (+13 procenti gada laikā, kas ir arī straujākais pieaugums starp apskatītajām pilsētām), sērijveida dzīvokļu cenu kāpums bija vēl nedaudz straujāks (+15 procenti gada laikā, straujāks pieaugums bija vien Cēsīs). Cenu kāpums atspoguļo pieprasījumu pēc mājokļiem, ko pastiprina arī Jelgavas tuvums Rīgai. Par algām straujāku dzīvokļu cenu kāpumu atsvēra zemākas hipotekāro kredītu procentu likmes, kā rezultātā pieejamība nedaudz uzlabojās. Runājot par mājokļu tirgus aktivitāti, ko atspoguļo darījumu skaits mēnesī, pērn aktivitāte nedaudz samazinājās – par 6 procentiem – un bija 44 darījumi mēnesī. Tas varētu liecināt par to, ar ko saskaras arī citas Latvijas pilsētas un par ko arvien biežāk runā publiskajā telpā – dzīvojamā fonda trūkumu. Vēl viens indikators, ko mērām mājokļa pieejamības indeksa ietvaros, ir pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks, kas pērn Jelgavā bijis gads un četri mēneši. Ja mājsaimniecība iegādājas dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību un atbilst kritērijiem, lai iegūtu valsts atbalstu mājokļu iegādes programmā ģimenēm ar bērniem, tad krāšanai nepieciešamais laiks ir īsāks.»
Cēsis ir vienīgā no apskatītajām pilsētām, kurā mājokļu pieejamība pērn samazinājās. «Diemžēl Cēsīs straujo dzīvokļu cenu kāpumu nespēja atsvērt nedz zemākas likmes, nedz pieaugošās algas. Šāda tendence Cēsīs novērojama, jo iedzīvotāju rocība strauji aug un pieprasījums pēc mājokļiem pilsētā ir krietni lielāks nekā piedāvājums. Tāpat pieprasījums aug, pateicoties nelielajam attālumam līdz Rīgai, – Cēsis ir viena no populārākajām izvēlēm, iedzīvotājiem plānojot pārcelšanos no Rīgas uz reģioniem un vienlaikus vēloties saglabāt darbavietu Rīgā,» stāsta mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska, piebilstot, ka arī Jelgava bieži tiek izvēlēta kā vieta, uz kuru pārcelties no galvaspilsētas, saglabājot tajā darbu.
Saskaņā ar Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa datiem, lai gan Rīgā pērn bijuši pieejamākie mājokļi starp visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām, Latvijā tā ierindojusies vien 6. vietā. Neskatoties uz algu pieaugumu, Rīgā dzīvokļu cenas kāpušas roku rokā ar atalgojumu, atspoguļojot kā augošo pieprasījumu atsevišķos mājokļu tirgus segmentos, tā būvniecības izmaksu kāpumu. Zīmīgi, ka līdz ar dzīvokļu cenu pieaugumu un pietuvošanos privātmāju cenu robežai, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju dzīvokļa vietā izvēlas iegādāties māju vai apbūves gabalu.
«Swedbank» Baltijas Mājokļu pieejamības indekss tiek publicēts ik ceturksni un atspoguļo mājsaimniecību spēju iegādāties dzīvokli trīs Baltijas valstu galvaspilsētās. Papildu galvaspilsētu apskatam šogad indekss papildināts ar citām valsts nozīmes reģionālām pilsētām Latvijā.
Infogramma: «Swedbank»
4.6 °C,
2.6 m/s,
95.7 % 
4.6 °C,
2.6 m/s,
95.7 %