«Kad mācījos 3. kursā, mūsu audzinātāja teātra zinātniece Lilija Dzene pastāstīja, ka Jelgavā ir teātris, bet nav profesionāla cilvēka, kas to vadītu. Tā esot tik smalka pilsēta, tik smalki cilvēki… Un es nolēmu pieņemt šo izaicinājumu,» par to, kā nokļuvusi Jelgavā, stāsta Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra režisore Lūcija Ņefedova. Viņas 85. jubilejas gadā Teātra dienu laikā Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā tika rīkota tikšanās ar spilgto personību.
L.Ņefedova uz Jelgavu pārcēlās 1964. gadā. Viņa atzīst, ka Jelgava nebija pārāk skaista pilsēta, tomēr palēnām viņa to iemīlējusi. To jau spilgti apjaust palīdzējis kāds atgadījums. «Pie manis bieži brauca ciemos draugi no Cēsīm. Kādu reizi draugi sprieda, ka Jelgava nav tā pati skaistākā pilsēta, bet mans aptuveni četrus gadus vecais dēls teica: «Nerunājiet slikti par manu pilsētu.» Tas man lika uz Jelgavu paskatīties citām acīm – tā ir mana dēla pilsēta, tā ir mana pilsēta,» stāsta režisore, piebilstot, ka ir ļoti iemīlējusi Jelgavu – pilsētu, kurā gaisā vēdī Zemgales gars.
Viņa neslēpj, ka, sākot strādāt Jelgavā par režisori, nācies lauzt savu raksturu. «Man no dabas dots tāds mīlīgs raksturs, bet mana pasniedzēja Vera Baļuna teica – ja es nemainīšu raksturu, par režisori strādāt nevarēšu. Lai gan man to dzirdēt bija sāpīgi, es lauzu savu raksturu. Es sapratu, ka man no aktieriem jāpieprasa un no savām prasībām atkāpties nevar. Tā mēs solīdi, vairākumā gadījumu uz «jūs» strādājām. Man tas bija atturīgs un vientuļš laiks, bet mani valdzināja tas, ka Jelgavas teātra aktieri gribēja strādāt un no visas sirds. Un, ja ko apsolīja, tad arī izpildīja,» pirmos darba gadus atceras L.Ņefedova.
Ar Jelgavas teātri savulaik daudz kas sasniegts – tas bijis novērtēts visā Latvijā, ar viesizrādēm uzstājies gan Rīgā, gan Valmierā, gan Liepājā, uz izrādēm Jelgavā brauca skatītāji no daudzām Latvijas pilsētām. Viesizrādes spēlētas arī, piemēram, Maskavā un Gruzijā. Lai gan sasniegumu daudz, režisorei palikušas mieles – par to, ka Jelgavā šobrīd nav profesionālā teātra. «Arī man sāp tas, ka Jelgavā nav teātra mājas, jo tā ļoti Jelgavai piestāvētu – teātris caurstrāvo mūsu pilsētu,» atzīst pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītājs Mintauts Buškevics.
Sveikt režisori bija ieradies arī teātra zinātnieks Viktors Hausmanis. «Man ir ļoti liels prieks, ka mana bijusī audzēkne izveidojusies par tik spēcīgu režisori. Manuprāt, no pasniedzējas Veras Baļunas tu iemācījies prasmi no vienkārša cilvēka izveidot aktieri – tu esi izaudzinājusi arī daudzus profesionālus aktierus. Tomēr pats galvenais, ko tu esi devusi Jelgavai, – tu esi jelgavniekiem iemācījusi mīlēt un saprast teātri,» uzsvēra V.Hausmanis. Režisori sveica arī akadēmiķe un LLU profesore Baiba Rivža, kura atzina: «Manā studiju laikā ar kursa biedrenēm vienmēr pārrunājām, kā jūs bijāt ģērbusies, saposusies. Kāda bija redzējusi pilsētā tādā apmetnī, citā reizē – citā tērpā. Jūs bijāt mans etalons, uz ko tiekties sievišķībā.»
«Visam cauri vijas mīlestība. Savā sirsniņā veidojiet mīlestību pret pasauli un saviem tuviniekiem – tas mūs visus padarīs dzīvus,» rezumē L.Ņefedova.
Jāpiebilst, ka šis gads Jelgavas teātra dzīvē ir nozīmīgs, jo teātra tēvam Ā.Alunānam apritētu 170 gadi, savukārt Ā.Alunāna Jelgavas teātra režisore L.Ņefedova jau nosvinējusi 85 gadu jubileju. Par godu šiem notikumiem ar pašvaldības atbalstu top grāmata par teātri Jelgavā, ko plānots izdot līdz Ā.Alunāna dzimšanas dienai – 11. oktobrim.
Foto: Ivars Veiliņš
Video: Māris Martinsons
-1.8 °C,
5.4 m/s,
88.3 % 
-1.8 °C,
5.4 m/s,
88.3 %