Izgudrojot sistēmas, kas var noteikt gaisa kvalitāti telpā, prototipu, LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes studente Amanda Kļaviņa guvusi starptautisku atzinību – viņa prezentēja pētījumu starptautiskā konferencē, kā arī saņēma pasaulē pirmās programmētājas lēdijas Adas Lavleisas balvu.
A.Kļaviņa sadarbībā ar pedagogiem izstrādāja mikroklimata mērīšanas sistēmas prototipu – ierīci, kas aprīkota ar oglekļa dioksīda, mitruma un temperatūras sensoriem un spēj noteikt, kāds mikroklimats ir konkrētā telpā. «Ir normas, kādam mikroklimatam jābūt telpā. Ja tas neatbilst normai, cilvēku var piemeklēt galvassāpes, nogurums un slikta pašsajūta,» skaidro studente. A.Kļaviņa stāsta, ka viņas izstrādātā ierīce spēj ne tikai noteikt, vai mikroklimats atbilst normai, bet, pateicoties īpašai programmatūrai, uzraudzīt un reģistrēt, un analizēt rezultātus ilgākā laika posmā. «Veicām pētījumu, vairāku mēnešu laikā uzraugot vienu no noslogotākajām LLU auditorijām, un pārbaudījām, vai gaiss auditorijā visas dienas gaitā atbilst normai,» teic A.Kļaviņa, atzīstot: pētījuma rezultāti liecināja, ka auditorijā ir nepietiekama ventilācija un tur viennozīmīgi ir nepieciešama biežāka vēdināšana vai rekuperācijas sistēmas izveide. «Šādas mikroklimata mērīšanas sistēmas tirgū nav jaunums – tās jau eksistē. Mans pienesums bija parādīt, ka tās var izstrādāt teju mājas apstākļos un uzraudzīt konkrēto telpu, netērējot tam lielus līdzekļus,» skaidro studente, salīdzinot gudru mērīšanas sistēmu, kas maksā pārsimts eiro, un paštaisīto, kas ir uz pusi lētāka. Studente uzsver, ka šobrīd energoefektivitātes jautājums ir īpaši aktuāls – šādi mērījumi regulāri tiek veikti dažādās sabiedriskās ēkās.
Par jaunietes zinātnisko iniciatīvu, kas īstenota sadarbībā ar mācībspēkiem – Armandu Kviesi un Gati Vītolu – viņa godināta ar pasaulē pirmās programmētājas lēdijas Adas Lavleisas balvu. Tā tiek pasniegta jau no 1986. gada, katru gadu izceļot sievieti, kura veiksmīgi paveikusi zinātnisku vai praktisku darbu datorikā, matemātikā vai to popularizēšanā sabiedrībā. Tāpat, uzstājoties starptautiskā konferencē un piedaloties semināros, A.Kļaviņa saņēmusi arī sadarbības piedāvājumu no kāda vietējā uzņēmēja. «Domāju, ka nākotnē šo sistēmu var pilnveidot, aprīkojot ar papildu sensoriem,» spriež jauniete. Viņa papildina, ka jau šobrīd sadarbībā ar LLU Meža fakultātes profesoriem ir padomā radniecīgs projekts, kura gaitā paredzēts radīt ierīci, kas varētu palīdzēt kontrolēt, vai meža tehnikas, piemēram, traktoru, radītās vibrācijas nepārsniedz pieļaujamās normas, nelabvēlīgi ietekmējot blakus esošos meža darbiniekus.
Foto: publicitātes un no A.Kļaviņas arhīva
0.4 °C,
3.1 m/s,
94.2 % 
0.4 °C,
3.1 m/s,
94.2 %