Latvijā

Lieldienu brīvdienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus neaizmirst par savu un apkārtējo cilvēku drošību gan pavadot laiku iekštelpās, gan atpūšoties brīvā dabā.

VUGD vērš uzmanību, ka svētku brīvdienās būtiski rūpēt par bērnu
drošību – tos ne mirkli nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Ugunskuri
vai piemājas ūdenskrātuves var radīt bērnam īpašu vilinājumu, kas
var beigties ar traģiskām sekām. Tāpat VUGD atgādina, ka, pavadot
svētkus iekštelpās, īpaša uzmanība jāpievērš ugunsdrošībai – bez
pieskatīšanas atstāts olu krāsošanas katliņš vai ēdiens uz plīts,
tāpat arī bez uzraudzības atstāta svece telpās, var izraisīt
ugunsnelaimi. VUGD iesaka laicīgi uzstādīt dūmu detektorus
dzīvojamās telpās, jo tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā
laicīgi pamanīt iespējamo ugunsnelaimi un no briesmām pasargāt sevi
un līdzcilvēkus.

Iedzīvotāji, kuri, neskatoties uz neplabvēlīgiem laikapstākļiem,
brīvdienās plāno kurināt grilus, tiek aicināti būt uzmanīgiem un
neaizmirst, ka dārzu un privātmāju pagalmos grils ir jānovieto uz
stabilas virsmas un drošā attālumā no ēkām, tā, lai, uzpūšot
stiprākam vējam, dzirksteles nevarētu izraisīt ugunsgrēku.
Iekurinot grilu, jāizmanto tikai tie degšķidrumi, kuri ir paredzēti
šim mērķim, izvairoties no viegli uzliesmojošām vielām kā acetons
vai benzīns. Pirms grila aizdedzināšanas, kurināmais jāaplej ar
degšķidrumu, jāpagaida, kamēr tas sasūksies un tikai tad uzmanīgi
jāaizdedzina. Līdztekus VUGD aicina grila iededzināšanu neuzticēt
bērniem – arī pieaugušo klātbūtnē tas ir bīstami.

Savukārt tiem, kuri plāno kurināt ugunskuru brīvā dabā, VUGD
atgādina, ka vispirms ir jāizvēlas tāda vieta, kurai tuvumā nav
sausā zāle vai koki, kas var aizdegties. Ugunskura vietu jāsagatavo
un jāierobežo aprokot tam apkārt zemi vai apliekot akmeņus. Pirms
došanās prom jāatceras, ka ugunskurs ir jānodzēš, piemēram, ar
līdzpaņemtu ūdens pudeli, lai, uzpūšot stiprākam vējam, tas
neuzliesmotu no jauna. Būtiski nededzināt plastmasas izstrādājumus
un riepas, jo sadegot tie rada indīgus dūmus un apkārtējie var
saindēties ar degšanas produktiem.

Tāpat VUGD īpaši uzsver, ka pērnās zāles dedzināšana nav veids
kā sakopt savus īpašumus – kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to
var tikt piemērots administratīvais sods. Dedzinot pērno zāli, zeme
nepaliek auglīgāka un kūlas dedzināšana nav senlatviešu tradīcija,
kā arī tas nav veids kā cīnīties ar ērcēm.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva