«Es domāju, tā ir diezgan liela muļķība, ka cilvēks bieži vien apzināti laikus nesamaksā pārdesmit eiro lielu administratīvo sodu un pieļauj, ka tas tiek nodots tiesu izpildītājam. Iespējams, savu dara arī nezināšana, jo tikai retais apzinās sekas, kas iestājas brīdī, kad darbu pie soda piedziņas sāk tiesu izpildītājs. Vienkāršs piemērs – ja administratīvā soda apmērs ir 10 eiro, tad brīdī, kad tas nonāk pie tiesu izpildītāja un sākas piedziņas darbs, kopējā parāda summa uzreiz izaug pieckārt,» uzsver zvērināta tiesu izpildītāja Jelgavā Agnese Celherte-Ozola.
Marta beigās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome rīkoja Tiesu izpildītāju dienas, kad konsultācijas klātienē varēja saņemt visos tiesu izpildītāju birojos Latvijā – kopumā 101 birojā, tostarp četros Jelgavā. Šoreiz ikviens bija aicināts saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas par administratīvo naudas sodu piedziņas jautājumiem. Kā uzsver Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, ik gadu ceturtā daļa jeb 50 000 administratīvo pārkāpumu lietās piemēroto naudas sodu noteiktajā termiņā labprātīgi netiek samaksāti un to piedziņa tiek nodota tiesu izpildītājiem. 2017. gadā piedziņas procesā valsts budžetā no personām, kurām piemērota administratīvā atbildība, atgūti 26,44 miljoni eiro, 2016. gadā – 24,74 miljoni eiro. Visbiežāk tās ir lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Tāpat bieži ir lietas par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskā vietā un atrašanos sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī.
Kaut arī šādas konsultāciju dienas Latvijā tiek rīkotas jau otro gadu, vismaz Jelgavā atsaucība tām nav liela – visbiežāk neatnāk neviens, labākajā gadījumā kāds konsultāciju vēlas saņemt pa tālruni. Taču cilvēku, kuriem tas būtu aktuāli, ir ārkārtīgi daudz – tikai A.Celhertes-Ozolas birojā vien šobrīd ir aktīvas apmēram 3800 administratīvo sodu piedziņas lietas ar kopējo piedziņas summu 1,7 miljoni eiro. Šogad viņas birojā piedziņas darbs pabeigts 100 lietām, piedzenot 17 000 eiro, bet pērn piedzīti 41 565 eiro par 362 lietām.
Visbiežāk laikus nesamaksā par pārkāpumiem ceļu satiksmē
Tiesu izpildītāji Jelgavā atzīst, ka līdz ar fotoradaru parādīšanos uz Latvijas ceļiem arvien vairāk kļūst to autovadītāju, kuri laikus nenomaksā sodu par ātruma pārsniegšanu un citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, jo proporcionāli liela daļa administratīvo sodu piedziņas lietu tiesu izpildītāju birojos nonāk no Valsts policijas. Dažos birojos tie veido pat 70 procentus no visām lietām.
Otra sadaļa Jelgavā ir alkohola lietošana un atrašanās reibumā sabiedriskā vietā, tikai pēc tam – dažādi administratīvie pārkāpumi kā, piemēram, zāles nenopļaušana, sniega nenotīrīšana, īpašuma nesakopšana, bērna uzraudzības pārkāpumi. Zvērināta tiesu izpildītāja Jelgavā Indra Andrejeva atzīst, ka viņas birojā ik gadu ir vismaz 1000 administratīvo lietu, kas nodotas parāda piedziņai: «Mēs jau zinām – nāk vasara, un vairāk būs lietu par alkohola lietošanu, zāles nenopļaušanu, savukārt ziemā aktuālāka ir sniega nenotīrīšana. Tomēr ik pa laikam līdztekus Valsts policijas un pašvaldības uzliktajiem administratīvajiem sodiem pie mums nonāk arī piedziņas lietas no citām valsts iestādēm.» Piemēram, no Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes, kas uzliek administratīvo sodu par laikus neatjaunotu pasi, no Valsts ieņēmumu dienesta – par laikus neiesniegtiem dokumentiem.
Vidējais soda apmērs – no 30 līdz 70 eiro
Visbiežāk administratīvā soda apmērs, kas jāpiedzen tiesu izpildītājam, nav ārkārtīgi liels – tas svārstās no 10 līdz 100 eiro. Tieši tāpēc tiesu izpildītāji lēš, ka salīdzinoši nelielā summa nemaksātājam var radīt maldinošu priekšstatu, sak’, kurš tad valstī ķēpāsies ar tik mazu sodu?! Tomēr likums nosaka: administratīvā soda nesamaksātājs pēc 30 dienu termiņa saņem paziņojumu, ka viņa lieta tiek nodota piedziņai tiesu izpildītājam. Un tajā brīdī, kad tiesu izpildītājs uzsāk parāda piedziņu, summa palielinās par aptuveni 40 eiro, kas ir valsts noteiktā takse tiesu izpildītāja darba samaksai un dažādu ar piedziņu saistītu izdevumu segšanai, visbiežāk – ierakstītu vēstuļu sūtīšanai. Līdz ar to, ja cilvēks nav samaksājis sodu 10 eiro, viņam jārēķinās, ka tiesu izpildītājs no viņa piedzīs jau vismaz 50 eiro.
Kā skaidro I.Andrejevas birojā, mēdz būt arī gadījumi, ka cilvēks ir parādā pat ne 10, bet, piemēram, tikai 1 eiro – uzlikto sodu pārskaitījis kļūdaini, pats to nav pamanījis, un process nonācis līdz tiesu izpildītājam. «Jā, arī tā var būt, tāpēc pret soda nomaksu jāattiecas ļoti nopietni un uz izsūtītajiem paziņojumiem jāreaģē nekavējoties, jo arī 1 eiro, nonākot pie tiesu izpildītāja, pārvēršas par vismaz 40 eiro lielu parādu,» uzsver birojā.
Bloķē bankas kontus, uzliek apgrūtinājumu īpašumam, auto
Kādas neērtības laikus nenomaksāts pārdesmit eiro sods var radīt parādniekam? Tiesu izpildītāji skaidro, ka pirmais, pret ko vērš parāda piedziņu, ir ieturējums no parādnieka algas atbilstoši tam, kā to nosaka likums. Taču, ja cilvēks nestrādā, oficiālu ienākumu nav, tad var skatīties, kas notiek viņa bankas kontā. «Tie, kuriem ir alga, bieži vien pat nereaģē uz mūsu aicinājumiem – darba devējs atbilstoši likumam un mūsu pieprasījumam veic ieturējumu no algas, un parāds tiek nomaksāts. Tiem, kuriem oficiālas algas nav, bet ir konts, tas tiek bloķēts. Kad tas notiek, daļa parādnieku nekavējoties reaģē un saistības nokārto. Bet, ja nav ne algas, ne konta, tad nākamais solis ir īpašums – iespējams uzlikt apgrūtinājumu īpašumam, kas vairs neļauj ar to brīvi rīkoties, tāpat liegumu var uzlikt īpašumā esošam auto. Protams, pārdesmit eiro parāda dēļ mēs nevērsīsim piedziņu, pārdodot īpašumu izsolē, bet arī šādi apgrūtinājumi rada būtiskas problēmas, un, ja nonāk tik tālu, tad bieži vien parādnieks nekavējoties ir gatavs sadarboties. Taču no šīm neērtībām varētu izvairīties, ja cilvēks laikus nokārtotu, viņaprāt, pat niecīgu parādu. Protams, praktiski neiespējami ir veikt piedziņu no cilvēka, kuram nav ne algas, ne kontu bankā, ne īpašuma,» tā A.Celherte-Ozola, skaidrojot to, kāpēc tik lielas summas piedzīt tā arī neizdodas. Visbiežāk tie ir bezpajumtnieki, kuri regulāri saņem administratīvo sodu par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā. A.Celhertes-Ozolas birojā esot 25 lietas vienai šādai personai, un piedziņa ir bezcerīga. Savukārt I.Andrejevas birojā rekordists ir cilvēks, kuram aktuālas un nepiedzītas ir 60 administratīvās naudas soda lietas.
Cer uz noilgumu
Tiesu izpildītāji nenoliedz, ka labi spēj atpazīt negodprātīgos nemaksātājus. Daļa no viņiem cer uz noilgumu, jo likums paredz: ja uzlikto administratīvo soda naudu neizdodas piedzīt piecu gadu laikā, tas tiek dzēsts. «Daudzi šo likuma normu labi pārzina un cer uz to. Taču jāuzsver kāda būtiska nianse, ko bieži vien parādnieki neņem vērā, proti, soda naudai ir noilgums, bet tāda nav tiesu izpildītāja izdevumiem. Tātad jau minētajā piemērā par 10 un 50 eiro dzēsts tiek tikai 10 eiro sods, bet ne 40 eiro, ko veido tiesu izpildītāja izdevumi. Šai sadaļai noilguma nav, un tie no personas var tikt piedzīti līdz pat mūža galam,» skaidro A.Celherte-Ozola.
Galvenais ir nebaidīties nākt un runāt
«Tas tiesa, ka cilvēki pie mums nāk reti, jo baidās, neuzticas, bet es mudinu ikvienu, kuram kādu iemeslu dēļ parāds ir uzkrājies, sods nav samaksāts un jau nonācis pie mums: nāciet pie tiesu izpildītāja un runājiet! Arī mēs esam cilvēcīgi, un sarunā daudzus jautājumus ir iespējams atrisināt. Taču, ja komunikācijas nav, mēs varam tikai skrupulozi sekot likumam,» uzsver A.Celherte-Ozola.
Tiesu izpildītāji atzīst, ka situācijas mēdz būt dažādas – par uzlikto sodu vienkārši aizmirsts, esot pat gadījumi, ka vīrs sievai naudu iedevis, bet viņa to iztērējusi nevis soda nomaksai, bet citām vajadzībām, gadās arī, ka ģimenē tiešām ir noticis kas nopietns un sodu laikā nav iespējams samaksāt. «Mēs praktizējam arī labprātīgu soda nomaksu pa daļām. Iespējas ir, taču tās var atrast tikai savstarpējā komunikācijā,» tā A.Celherte-Ozola.
Foto: lvportals.lv