Ekonomika

«Kontaktiem ir liela nozīme, bet tikpat svarīgi ir uzdrošināties uzrunāt cilvēkus, rakstīt iespējamajiem sadarbības partneriem – kāds noteikti atbildēs. Uzņēmējam ir jābūt pārliecinātam un ekstravertam, jo ikdienā nākas saņemt daudzus «nē», bet ir jātic, ka būs kāds, kuru tava ideja uzrunās. Ja dara, viss sanāk – tāda attieksme veido uzņēmēju,» uzskata Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) «CozyWorn», kas ražo funkcionālus pledus, īpašniece Sintija Turkopole. Viņa un citi uzrunātie jaunieši, kas piedalās organizācijas «Junior Achievement Latvija» īstenotajā SMU programmā, atzīst, ka tā ir efektīva mācību metode, kas reālā darbībā palīdz iepazīt uzņēmēja ikdienu.

««Junior Achievement Latvija» piedāvātās SMU programmas mērķis
ir veicināt uzņēmējspējas, audzināt izglītotus patērētājus,
spējīgus nozaru līderus un veiksmīgus uzņēmējus. Viena mācību gada
gaitā SMU dibinātājiem ir jāiziet cauri visiem uzņēmuma darbības
posmiem – sākot no idejas radīšanas un komandas veidošanas un līdz
pat produkta ražošanai, realizēšanai, dokumentu pārvaldībai, mācību
gadu noslēdzot ar uzņēmuma likvidēšanu vai reorganizēšanu. Šajā
programmā var iesaistīties 4.–12. klašu skolēni. Pavisam šogad
valstī nodibināti 1200 SMU, tostarp Jelgavas skolās – 73,» stāsta
«Junior Achievement Latvija» programmu direktore Inga Bolmane.

Viņa skaidro, ka SMU koordinē skolotāji konsultanti un, ja
konsultants pats ir guvis pieredzi programmas kursos, izrādījis
iniciatīvu, tad viņu vadītajiem uzņēmumiem noteikti ir panākumi un
pastāv liela iespēja, ka tie pārtaps reālos uzņēmumos. «Katru gadu
reālos uzņēmumos pārtop 2–5 SMU – kāds turpina attīstīt to pašu
produktu, kāds – pavisam citu,» norāda I.Bolmane. Kā vienu no
piemēriem Jelgavā viņa min Spīdolas ģimnāzijas mācību uzņēmumu
«Garage Wooden Bow Ties», kas ražoja dizaina koka tauriņus, – nu
jau gandrīz divus gadus Jelgavā darbojas šī SMU izveidotāja Roberta
Kroģera atvērtā ēdināšanas iestāde «KRO kebabnīca».

Mācību uzņēmumi nav tikai zeķu adītāji

«Es sadarbojos ar dizainerēm, tādējādi popularizējot savas
dizaina lampas plašākā sabiedrībā. Galvenais ir ticēt saviem
spēkiem un strādāt kvalitatīvi. «Litvud» lampu cenu amplitūda ir no
50 līdz 500 eiro. Dažkārt cilvēki ir šokēti, sakot, ka cena ir par
augstu, citi turpretī zina teikt, ka līdzīgas lampas tiek pārdotas
aptuveni četras reizes dārgāk. Es saprotu, ka tas nav produkts, ko
var iegādāties garāmejot, bet cilvēki, kas spēj to novērtēt, ir
patīkami pārsteigti par salīdzinoši pieejamo cenu,» vērtē Jelgavas
Spīdolas ģimnāzijas 9. klases skolnieks Uģis Patriks Pumpurs, kurš
izveidojis mācību uzņēmumu «Litvud» – viņš pats no koka gatavo
dizaina lampas. Uģis Patriks atklāj – kaut arī agrāk apmeklējis
kokapstrādes pulciņu «Jundā», daudz ko iemācījies, skatoties video
«YouTube». Viņš izstrādājis arī aplikāciju, ar kuras palīdzību var
regulēt paša izveidoto lampu spilgtumu. «Daudzi paliek pie
stereotipa, ka mācību uzņēmumi tikai ada zeķes un taisa atslēgu
piekariņus. Jā, ir liela daļa tādu, taču ir arī mācību uzņēmumi,
kas attīsta inovatīvas idejas. Piemēram, mēs šobrīd attīstām jaunu
produktu – lampas, kādas, manuprāt, nav nekur Baltijā. Šo ideju
taupām SMU konkursa finālam,» stāsta koka lampu autors.

Savukārt pledu ražotāja Sintija, darbojoties SMU, jau
patentējusi pašas izstrādāto dizaina paraugu. «Kad citi vēlējās
piesavināties manu ideju, patiesi izjutu uzņēmējas garu – sapratu,
cik viss ir neparedzami. Tā bija nepatīkama, bet vajadzīga
pieredze, kas palīdzēja nonākt pie atziņas, ka ikvienam uzņēmējam
ir svarīga laba komanda, kas jāveido, nevis izvērtējot potenciālo
sadarbības partneri kā draugu, bet gan kā speciālistu kādā jomā,»
savā pieredzē dalās skolniece. Viņas izveidotais SMU, kurā tagad
darbojas piecas meitenes, ražo pledus, kas vienlaikus ir ūdens un
vēja necaurlaidīgi mēteļi ar kapuci, sildoši pledi un dizaina
produkts, ko var pielāgot individuālām vēlmēm. «Vairāki uzņēmēji
man ir teikuši, ka šie pledi varētu būt pieprasīti arī
starptautiskā tirgū, citi pat piedāvājuši iedot kontaktus,» tā
Sintija, papildinot, ka jau šobrīd Jelgavā ražotos pledus valkā
Portugālē un Zviedrijā.

Arī SMU «Aerial–Shelf» pārstāvji Jelgavas Tehnoloģiju
vidusskolas 9. klases skolnieki Kaspars Pabērzs un Ansis Vedļa
vērtē, ka šobrīd SMU ir jātiecas attīstīt augstvērtīgus produktus.
«Daudzi mācību uzņēmumi kā savu produktu piedāvā to, ko mēs
veidojam mājturības stundās, un tas nav nopietni. Bet mēs savu
produktu jau varam saukt par mēbeli. Mūsu skolā mācību uzņēmumi
tiek mudināti attīstīt tehnoloģisko pusi,» stāsta Kaspars un Ansis.
Viņi ar skolasbiedriem ražo plauktus ar paslēptiem nodalījumiem, ko
mēdz dēvēt par seifiem.

Nav jāmaksā nodokļi

«Nodokļu jautājumu SMU mēs uzskatām par risināmu, bet pagaidām
vēl neatrisinātu. SMU ir mācību metode ar projekta iezīmēm,
savukārt vairāki kritēriji šo metodi liek īstenot reālā vidē –
uzņēmumi tiek veidoti, reģistrēti, produkcija tiek ražota un
pārdota. Taču skolēnu mācību uzņēmumi darbojas aizsargātā vidē –
izglītības iestādē – pedagoga konsultanta uzraudzībā, tirgojas
praktiskā biznesa platformā – SMU gadatirgos – ar reāliem
noteikumiem. Tāpat katrs veic grāmatvedības uzskaiti, reģistrē
ienākumus un izdevumus. Ieņēmumi gadatirgos ir ļoti dažādi – sākot
no 1 līdz 300 eiro un vairāk,» skaidro I.Bolmane, piebilstot, ka
lēmums par nodokļiem SMU vēl ir atklāts un risināms.

Uzrunātie skolēni lielākoties atzīst, ka tieši nodokļu jautājums
ir tas, kas SMU visbūtiskāk atšķir no reāla uzņēmuma. «Ja mums būtu
jāmaksā nodokļi, biznesa ideja noteikti atmaksātos vēl ilgākā laika
periodā. Tāpat gadatirgos savu produkciju varam pārdot, nemaksājot
par tirdzniecības vietu. Domājam, ka reālā biznesa vidē lielākais
izaicinājums būtu iekļūt tirgū un sasniegt vēlamo mērķauditoriju,»
vērtē SMU «The Belly Bag» izveidotājas Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas
11. klases skolnieces Zane Maksīne Cunska un Eva Briģe. Jaunietes
pašas šuj vēdera somas un atklāj, ka izvēlējušās attīstīt produktu,
kas pašām ļoti patīk. «Sākumā uzšuvām divas trīs somas un domājām –
ja nekas nesanāks, varēsim valkāt pašas. Galvenais ir saprast, ko
vēlies darīt, kādas ir tavas stiprās puses. Somas sākām šūt gada
beigās, un ideja sākusi atmaksāties salīdzinoši nesen. Tuvojoties
vasarai, pieprasījums aug,» tā Zane Maksīne un Eva. Viņas atklāj,
ka pirmās somas uzšūšana prasījusi apmēram astoņas stundas, bet
šobrīd jau to var uzšūt divu stundu laikā.

«Varējām atļauties pat darba auto»

«Mūsu starta kapitāls bija 500 eiro, kas bija nepieciešami
audumu iegādei, šuvējām, stendiem. Bet šobrīd esam pārdevušas ap
100 pledu un visu savu peļņu ieguldām produkta attīstībā,» stāsta
Sintija. Viņa atklāj, ka lielu atbalstu saņēmusi no ģimenes. «Tētis
palīdzēja ar stendiem tirdziņam, savukārt mammas draudzenes – ar
šūšanu. Bet skola mūs atbalsta, nodrošinot transportu uz
tirdziņiem.» Sintija papildina, ka šābrīža peļņa nav ļoti liela, jo
pledu pašizmaksa ir gana augsta, un SMU meklē veidus, kā samazināt
ražošanas izmaksas, nepazeminot produkta kvalitāti, – šobrīd pledu
cena svārstās no 25 līdz 35 eiro, jo piedāvājumā ir gan pieaugušo,
gan bērnu pledi.

Ne katrs SMU var lepoties ar būtisku peļņu – kādam knapi izdodas
atgūt izdevumus, taču citiem – pat labi nopelnīt. «Godīgi sakot,
reālie ienākumi ir daudz lielāki par plānotajiem. Pērn mācību gadā
nopelnījām tik daudz, ka varējām atļauties iegādāties, piemēram,
darba auto,» ienākumu apmēru raksturo koka lampu ražotājs Uģis
Patriks. Arī viņš sākotnēji guvis lielu atbalstu no ģimenes.

Pieredze vairāku mācību gadu garumā

«Ja mācību uzņēmumu nolemj reorganizēt, pastāv iespēja, ka
nākamajā mācību gadā tas tiks reģistrēts atkārtoti, bet, protams,
mēs gaidām produkta attīstību, inovācijas,» skaidro I.Bolmane.
Piemēram, «The Belly Bag» ir šajā mācību gadā dibināts SMU, taču
gan Zanei Maksīnei, gan Evai jau iepriekš bija pieredze – abas
meitenes SMU darbojās arī pamatskolā. Eva kopā ar klasesbiedreni
veidoja lavandas lina maisiņus un lellītes, bet Zane Maksīne lasīja
tējas un pārdeva tās maisiņos. Meitenes gan atzīst, ka toreiz tas
nebija tik nopietni, taču gūtā pieredze, protams, noder. «Toreiz
mēs komandu veidojām, sapulcējoties draudzenēm, bet tagad vairāk
izvērtējām kompetences. Eva lielākoties ir darītāja, es – vadītāja.
Sapratām, ka varēsim labi sadarboties,» atklāj Zane Maksīne.

Sintija savu ideju sākusi attīstīt 2016. gadā, mācoties Spīdolas
ģimnāzijā, un pāriešana uz citu skolu viņai nav traucējusi turpināt
attīstīt biznesa ideju un sapulcēt jaunu komandu. «Sapratu, ka pati
vēlos vadīt, nevis būt kāda pakļautībā. Šobrīd mācos 12. klasē un
domāju, ka turpināšu attīstīt savu produktu arī pēc skolas
absolvēšanas. Esmu jau sarunājusi tikšanos ar Jelgavas Biznesa
inkubatora pārstāvjiem. Protams, es saprotu, ka reālā biznesā ir
jābūt profesionālai komandai,» vērtē pledu ražotāja.

Arī «Litvud» ar izmaiņām komandā darbojas jau otro gadu, bet
«Aerial–Shelf» – pirmo. «Jau šobrīd esam ieguvuši daudz vērtīgu
zināšanu – par kokapstrādi, par mārketingu, par to, kā attīstīt
produktu. Daļa no tām noteikti noderēs arī citās dzīves jomās.
Tāpat darbošanās SMU palīdz pārvarēt komunikācijas barjeru, jo
tirdziņos ir jāspēj parādīt sevi un prezentēt savu produkciju,» tā
Kaspars.

Maina izpratni par tēriņiem

Skolēni apliecina, ka iegūtā pieredze ne vien veicina izpratni
par to, kā nopelnīt, bet arī māca efektīvi apieties ar naudu.
«Uzņēmuma veidošana dod iespēju pašām rīkoties ar naudu, veidot
atskaites, redzēt un izprast, kā nauda rodas un kur tā paliek. Uz
tēriņiem raugāmies pilnīgi citādāk, jo tagad, kad pašas pelnām,
varam saprast, cik grūti nauda nāk, un gribas to izmantot
lietderīgi,» atklāj vēdera somu ražotājas, papildinot, ka
darbošanās SMU ir veicinājusi patstāvību, bet ne finansiālo
neatkarību.

Arī Uģis Patriks stāsta, ka šobrīd ir daudz patstāvīgāks un
viņam nav nepieciešams tik bieži vecākiem lūgt naudu. «Protams,
tagad es veikalā vairāk izvērtēju, kas man ir nepieciešams, kas –
ne, tāpat labāk izprotu, kā veidojas produkta vērtība,» skaidro
koka lampu ražotājs.

Bet Sintija norāda, ka viņai ir svarīga produkta kvalitāte – ne
vienmēr lētākais ir izdevīgākais, viņa izvērtē produkta cenas un
kvantitātes attiecību. «Es cenšos sekot līdzi atlaidēm, jo
patiesībā tā var labi ietaupīt.»

Uzrunātie skolēni atklāj, ka darbošanās SMU prasa lielu
ieguldījumu un laiku – pārsvarā vakarus un brīvdienas, bet,
gatavojoties gadatirgiem, visu brīvo laiku. «Kaut arī šī ir mācību
metode, to var uzskatīt arī par pilnīgi atsevišķu projektu – mūsu
pašu iniciatīvu kaut ko darīt praksē. Ja ir savs uzņēmums, būtībā
tu strādā 24 stundas diennaktī,» saka jaunieši.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva, no SMU arhīviem