370 grami pilngraudu makaronu, piecas tūbiņas epoksīdu līmes, trīs tūbiņas superlīmes – tik daudz materiālu jelgavniekiem Kārlim, Kristapam un Paulai Blūmaņiem bija nepieciešami, lai uzbūvētu makaronu tiltu, kas slodzes testā spēja izturēt 114,63 kilogramus.
Jelgavnieki brālis un māsa Kārlis (7. klase) un Paula (4. klase) Blūmaņi un viņu brālēns Kristaps Blūmanis (8. klase) otro gadu kā komanda piedalījās Rīgas Tehniskās universitātes rīkotajās Baltijas spageti tiltu konstruēšanas sacensībās «STiKS 9». Apliecinot savas inženieru prasmes, precizitāti un radošumu, jelgavnieki uzbūvēja izturīgāko tiltu skolēnu konkurencē – viņu tilts spēja noturēt 114,63 kilogramus. Konkurenti no jelgavniekiem «atpalika» par vairāk nekā 50 kilogramiem. Jāuzsver, ka šajā grupā sacentās skolēni bez vecuma ierobežojuma, un aiz jelgavniekiem palika pat vairākas vidusskolēnu komandas.
Kristaps un Kārlis spageti tiltu būvēšanas konkursā piedalījās jau trešo reizi, bet šādā sastāvā komanda startēja otro gadu. Jaunieši stāsta, ka šogad konkursam gatavojušies pusotru mēnesi, mājās rēķinot, plānojot, konstruējot un praktiski būvējot tiltus, lai atrastu labākos risinājumus. Treniņiem iztērēti aptuveni trīs kilogrami makaronu, kādas desmit tūbiņas epoksīdu līmes un piecas tūbiņas superlīmes. «Pērn mūsu konkursā uzbūvētais tilts spēja noturēt vien 1400 gramus, bet šogad rezultāts ir desmit reizes labāks,» saka Kristaps.
Puiši stāsta, ka sacensībās katrai komandai piešķirti 500 grami makaronu, koka klucītis, ko piestiprina slodzes iekārtai, līme, un no tā visa jāizgatavo pēc iespējas stiprāks tilts, kura kopējais svars nedrīkst pārsniegt 600 gramus. Darbam atvēlētas sešas stundas. Jelgavnieki šogad uzbūvēja 445 gramus smagu tiltu, kura būvēšanā izmantoti aptuveni 370 grami makaronu, bet pārējo svaru veidoja līme un koka klucītis.
«Piņķerīgākā un laikietilpīgākā ir materiālu sagatavošana. Kamēr sašķiro makaronus, sagarini tos pa pareizajiem izmēriem, salīmē pa buntītēm. Tam pagāja divas stundas,» stāsta Kristaps, piebilstot, ka komandā darbus sadalījuši. Paula bijusi galvenā arku detaļu līmētāja (meitenēm tas sanākot daudz smukāk, jo viņas pieejot akurātāk), Kārlis – galvenais makaronu griezējs, bet Kristaps – makaronu šķirotājs. Pašā būvniecības procesā iesaistījās visi. Puiši uzsver, ka būvēšana, protams, ir pati interesantākā, jo parādās stress un rodas arī lielāks azarts. Jelgavnieki atzīst, ka šogad konkursā viņus mazliet pievīluši makaroni, taču iepriekš uzkrātā pieredze, fizikā gūtās zināšanas un loģiskā domāšana ļāvusi ātri iziet no situācijas. «Mājās trenējāmies ar kviešu spageti makaroniem, taču konkursā iedeva paku pilngraudu makaronu. Tie bija divus milimetrus īsāki, kas visu izmainīja, turklāt pilngraudu makaroni ir trauslāki, kas sarežģīja darba procesu,» stāsta Kārlis.
«Iespējams, kādam šķiet: kas tad tur ir, uzlej līmi makaroniem un gatavs. Nē – salīmēt var tikai konstrukcijas savienojuma vietās, turklāt salīmētās vietas diametrs nedrīkst pārsniegt centimetru,» stāsta jaunieši, atklājot, ka praksē pārliecinājušies – labākā makaronu tilta būvēšanai ir epoksīdu līme, kas ir izturīgāka un atšķirībā no floristikas karstās līmes nedeformē tiltu. «Superlīmei, lai ātrāk sacietē, bērām klāt dzeramo sodu,» knifu atklāj Kārlis.
Kristaps un Kārlis atzīst, ka galvenais ieguvums no šī konkursa ir iespēja praksē pārbaudīt fizikā gūtās zināšanas, kā arī lietderīgi un radoši pavadīt laiku. Komandai nākamgad ir iecere startēt konkursa lielo tiltu kategorijā, kur jāuzbūvē tilts viena metra platumā, izmantojot kilogramu makaronu. «Tāpat mums ir iecere izmēģināt savus spēkus vafeļu torņu būvniecībā, kur no vafeļu plāksnēm, tās salīmējot ar šokolādi, jāuzbūvē pēc iespējas augstāks tornis,» piebilst Kristaps.
Foto: no komandas personīgā arhīva
17.2 °C,
3.8 m/s,
79.3 % 
17.2 °C,
3.8 m/s,
79.3 %