Jauniešiem

«Visi iebraucēji nav bandīti un visi latvieši, kas dzīvo ārpus dzimtenes, nav nodevēji. Ir simtiem vietu, kur mēs varam būt, darot sirdslietu. Vajag vien uzticēties sev un sākt piepildīt savu mērķi,» nebaidīties uzdrīkstēties un domāt plašāk aizvadītajā nedēļā sarunu cikla «Cepums ar slavenību» tikšanās laikā jelgavniekus rosināja mūziķis, komponists un TV projektu vadītājs Jānis Strapcāns.

Uz tikšanos ar jelgavniekiem J.Stapcāns ieradās uzreiz no
lidostas – viņš mēroja ceļu no Ņujorkas caur Meksiku. Šobrīd viņš
aktīvi strādā pie LTV raidījuma «Latvieši. Paralēlās pasaules» un
kā idejas autors un vadītājs nemitīgi ceļo pa pasauli jaunu stāstu
meklējumos. Vai tas būtu latvietis, kurš aiz polārā loka drosmīgi
paveicis to, ko neviens soms līdz šim nav spējis, proti, atjaunojis
alus darīšanas tradīciju Lapzemē, vai fermeris, kurš Latvijā
uzcēlis koncertzāli un atvēris restorānu, J.Strapcāns iemūžina
stāstus, lai iedvesmotu un kliedētu stereotipus. «Tā pamata ideja
ir likt aizdomāties par migrāciju un globālo situāciju. Tie, kas
atbrauc, nav bandīti un kas izceļo – nav nodevēji. Šķiet, ka citur
ir cita pasaule, bet tā nebūt nav – šīs paralēlās pasaules ir ļoti
līdzīgas,» uzsver J.Strapcāns, papildinot: vienas un tās pašas
lietas tiek uztvertas atšķirīgi, balstoties uz cilvēka attieksmi.
Viņš atminas, kad teju gadu dzīvoja Indonēzijā, kur strādāja kā
brīvprātīgais. «Piedalījos filmas tapšanā, iepazinu kultūru,
komunicēju ar vietējiem, bija dienas, kad nakšņoju zem tilta,»
viscaur pozitīvos iespaidos dalās ceļotājs. «Bet tad atbrauc mans
draugs, latvietis, un saka – vecīt, te labāk ārā vispār neiet, te
nav droši!» atminas J.Strapcāns, skaidrojot: krasi atšķirīga
pieredze vienā laikā, vienā vietā.

Savukārt, aizskarot raidījuma tapšanas un ceļošanas aizkulišu
tēmu, J.Strapcāns atzīst, ka tā nebūt nav tāda romantika, kā varētu
šķist televīzijas skatītājam. «Realitātē tu guli četras piecas
stundas, visu laiku strādā bez brīvdienām vidēji četru nedēļu
garumā un paralēli tam saspringtos apstākļos centies sadzīvot ar
savu komandu. Tas ir liels darbs pašam ar sevi,» uzsver
J.Strapcāns. Viņš gan papildina, ka, neskatoties uz grūtībām,
raidījuma veidošana ir tas, kas viņu piepilda. «Katrā dzīves posmā
man bija kāds mērķis. Piemēram, bērnības gados dzīvojot Tērvetē,
gribēju pa mūzikas līniju mācīties Rīgā – izdevās. Tad izdomāju, ka
mācīties diriģēšanu bija vērtīgi, bet labāk būtu pievērsties arī
vokālam – darīts. Kā operdziedātājs sevi neredzēju, un radās
nākamais mērķis,» tā J.Strapcāns, uzsverot, ka ļoti būtiski zināt
savu mērķi. «Lietas nevajag sarežģīt, bet ir jāzina, uz ko tu ej.
Citādi var visu dzīvi nodzīvot kā robots. Vienkārši peldot pa
straumi un gaidot, ka tūliņ kāds atnāks un kaut ko izmanīs, nekas
nenotiks,» viņš uzver.

«Es dzīvē esmu darījis tiešām daudz ko – no trauku mazgāšanas
līdz mūzikas komponēšanai un projektu vadīšanai,» tā J.Strapcāns,
skaidrojot, ka vienmēr izmantoja iespējas. Piemēram, gribot
padzīvot Goa, ceļotājs sākumā atrada darbu kādā mākslas galerijā.
Bet izlemjot palikt ilgāk, viņš apvienojās ar deju, mākslas un
citiem pedogogiem un izveidoja privāto mākslas skolu, kur pasniedza
mūzikas nodarbības. «Nav naudas ceļošanai – lūdzu, ir desmitiem
iespēju. Jā, pats arī esmu izmantojis. Dziedi korī un brauc uz
skatēm ārzemēs, mācies augstskolā un brauc apmaiņas programmās,
piesakies kā brīvprātīgais kādā pārrobežu projektā,» piemērus min
J.Strapcāns.

«Vēlu jums iemācīties ieklausīties sevī un nesarežģīt lietas,»
pasākuma izskaņā teic ceļotājs.

Sarunu ciklu «Cepums ar slavenību» organizēja biedrība «Kultūras
un mākslas centrs «Nātre»» sadarbībā ar kafejnīcu «Silva».

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»