Latvijā

No 25. maija Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, tiks piemērotas Vispārējā datu aizsardzības regulas prasības, par kurām šobrīd vēl ir daudz neskaidrību, tāpēc Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons ar vēstuli vērsies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska un valdības. Vēstulē tiesībsargs norādījis uz nepietiekamo sabiedrības informēšanu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktiskajiem aspektiem dažādās jomās, kā arī Datu valsts inspekcijas (DVI) neatkarības garantijām.

«Man šķiet absurdi, ka neilgi pirms regulas stāšanās spēkā uz
otro lasījumu Saeimā tiek izskatīts likumprojekts «Personas datu
apstrādes likums». Parlaments sasteigtā kārtībā diskutē par
konceptuāliem cilvēktiesību aspektiem, piemēram, DVI pilnvaru
apjomu un datu aizsardzības speciālista pienākumiem un tiesībām.
Ministru prezidents ir līdzatbildīgs par to, ka daudzu profesiju
pārstāvji nevar laikus sagatavoties kvalitatīvas personu datu
apstrādes nodrošināšanai, nezinot, kāds būs nacionālais datu
aizsardzības regulējums, jo valsts pozitīvais pienākums ir informēt
sabiedrību par regulas nosacījumiem un pielāgot nacionālo
regulējumu regulas prasībām,» norāda tiesībsargs.

Amatpersonas ir izteikušās, ka sodi par personas datu
aizsardzības pārkāpumiem kādu laiku netiks piemēroti. Tiesībsargs
atzīst, ka nav pieļaujams, ka valsts savas neizdarības dēļ akceptē
tiesību normu neievērošanu un savlaicīgi netiek nodrošināta
tiesiskā aizsardzība. Būtiski ir atzīmēt – kopš regulas pieņemšanas
ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, bija divu gadu termiņš, lai
pielāgotu nacionālo likumdošanu, kā arī iepazīstinātu sabiedrību ar
novitātēm, kas ir iekļautas regulā.

Tikai 2018. gada 6. martā, kad Ministru kabinets (MK) atbalstīja
iesniegto likumprojektu «Personas datu apstrādes likums», Ministru
prezidents uzdeva ministrijām līdz šī gada 1. decembrim izvērtēt,
vai attiecīgās nozares normatīvie akti, kas paredz fizisko personu
datu apstrādi, atbilst regulas prasībām, un, ja nepieciešams,
izstrādāt normatīvo aktu projektus un noteiktā kārtībā iesniegt tos
izskatīšanai MK, teikts Tiesībsarga biroja paziņojumā.

«Vairāk nekā pusgadu valstī pastāvēs haoss datu apstrādes jomā,
jo valdība nav izpildījusi mājasdarbu. Šāda tiesiskā nenoteiktība
rada dažādu nozaru pārstāvjos apjukumu, bažas un satraukumu,»
sašutis ir tiesībsargs. Tiesībsargs arī aptaujājis žurnālistus un
secinājis, ka viņiem ir daudz jautājumu saistībā ar regulas
piemērošanu, piemēram, nav skaidrības par cilvēka fotogrāfijas
pievienošanu publikācijai. «Kultūras ministrijai kā atbildīgajai
ministrijai par mediju politiku ir jāskaidro un jāizstrādā
materiāli par regulas ietekmi uz žurnālistu darbu, līdzsvarojot
tiesības uz datu aizsardzību ar tiesībām uz vārda un izteiksmes
brīvību. Jau laikus vēlos vērst uzmanību, ka, izstrādājot jaunu
mediju vides tiesisko regulējumu, kas ar laiku aizstātu likumu «Par
presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» un Elektronisko
plašsaziņas līdzekļu likumu, būtu nepieciešams iekļaut nosacījumus
par personas datu publiskošanu,» norāda tiesībsargs.

Jāpiebilst, ka portālā lvportals.lv sadaļā «Skaidrojumi» var
iepazīties ar rakstu sēriju, kurā tiek sniegti skaidrojumi par
personas datu aizsardzības jautājumiem un regulā noteikto.

Foto: lvportals.lv infografika