Latvijā

Nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20 procentu apmērā no saņemtā ienākuma. Tādēļ, pirms jebkādiem darījumiem ar nekustamo īpašumu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iedzīvotājus konsultēties un noskaidrot, vai konkrētajā situācijā nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

VID pārstāve Evita Teice-Mamaja norāda – lai noteiktu summu, no
kuras maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no nekustamā īpašuma
pārdošanas cenas jāatņem tā iegādes vērtība un tajā veikto
ieguldījumu vērtība, ja šādi ieguldījumi ir bijuši.

Piemēram, fiziskā persona 2018. gadā par 75 000 eiro
pārdod nekustamo īpašumu – māju ar zemi–, kas nopirkts 2014. gadā
par 45 000 eiro. Mājai par 10 000 eiro tika nomainīti
logi un durvis (ir samaksu apliecinoši dokumenti). Aprēķinātais
ienākums no šī darījuma ir 20 000 eiro (75 000 eiro –
45 000 eiro – 10 000 eiro). Savukārt maksājamais nodoklis
budžetā 4000 eiro (20 000 eiro X 20 procenti).

Ir arī vairāki gadījumi, kad iedzīvotāju ienākuma nodoklis,
pārdodot nekustamo īpašumu, nav jāmaksā. Proti, tas nav jāmaksā, ja
ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas –
tostarp pārdošanas –, kas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais
nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60
mēnešus un vismaz 12 mēnešus šajā periodā ir deklarētā dzīvesvieta;
īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts
zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz
nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir vienīgais īpašums; ir
vienīgais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna
tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu
laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.

E.Teice-Mamaja uzsver, ka ir ļoti svarīgi nekustamo īpašumu
savlaicīgi ierakstīt zemesgrāmatā, lai izpildītos minētais
nosacījums par 60 mēnešu periodu un no ienākuma par nekustamā
īpašuma pārdošanu nebūtu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Piemēram, ja fiziskā persona vienīgo nekustamo īpašumu, kas nav
bijis tās īpašumā vairāk nekā 60 mēnešus, pārdod 2018. gada 15.
maijā un 12 mēnešu laikā no nekustamā īpašuma pārdošanas dienas
ienākums no jauna netiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā
īpašumā, tiek uzskatīts, ka 2019. gada 15. maijā fiziskā persona ir
guvusi ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas, un tai ir
jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma un
jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Tāpat VID atgādina, ka līdz ar nodokļu reformu ir mainījusies
nodokļa nomaksas kārtība no kapitāla pieauguma, proti, ir
mainījusies nodokļa likme un deklarācijas iesniegšanas termiņš.
2018. gadā ienākumiem no kapitāla, tai skaitā no kapitāla
pieauguma, tiek piemērota nodokļu likme 20 procentu apmērā. Turpmāk
deklarācijas iesniegšanas termiņš būs atkarīgs no ceturksnī (nevis
mēnesī, kā tas tika vērtēts līdz 2017. gada 31. decembrim) gūtā
ienākuma apmēra. Gadījumos, ja personas kopējie ienākumi no
darījumiem ar kapitāla aktīviem kādā no 2018. gada ceturkšņiem
pārsniegs 1000 eiro, deklarācija būs jāiesniedz reizi ceturksnī
līdz konkrētā mēneša 15. datumam, kas seko pēc ceturkšņa, kad gūti
ienākumi no kapitāla pieauguma, kā arī, ja personas kopējie
ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2018. gada
ceturkšņiem nepārsniegs 1000 eiro, tad deklarācija būs jāiesniedz
līdz 2019. gada 15. janvārim.

Aprēķinātā nodokļa summa arī turpmāk būs jāiemaksā budžetā ne
vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par
ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā VID aicina zvanīt pa
Konsultatīvo tālruni 67120000, konsultēties klātienē ikvienā VID
klientu apkalpošanas centrā vai arī uzdot savu jautājumu VID
mājaslapas sadaļā «Kontakti».

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva