Veselības nozares sakārtošana valstī noteikta par vienu no šā gada lielākajiem izaicinājumiem un prioritātēm, veselības aprūpei atvēlot vienu miljardu eiro. Pateicoties papildu līdzekļiem, plānots tikt galā ar gadiem samilzušām problēmām: paaugstināt ārstu algas, samazināt gaidīšanu rindā pie speciālistiem, kā arī būtiski paplašināt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv mūsu pilsētas ārstniecības iestāžu vadītājiem jautā, vai viņi savā iestādē jau izjūt veselības aprūpes reformas devumu.
Viena no aktuālākajām problēmām veselības aprūpes sistēmā, kas briedusi daudzu gadu garumā, ir ārstniecības personu trūkums. Veselības ministrijas konceptuālajā ziņojumā uzsvērts, ka Latvija kļuvusi par mediķu donoru, kur ik gadu sagatavo augsti kvalificētu darbaspēku, tomēr zemā atalgojuma dēļ nespēj to noturēt. Savukārt tie speciālisti, kuri paliek valstī, labprātāk strādā privātajā sektorā, tādējādi mediķu trūkums valstī tikai pieaug – esošie mediķi noveco, bet jaunā paaudze izvēlas strādāt galvaspilsētas privātpraksēs vai emigrē uz ārzemēm. Lai risinātu jautājumu, šogad palielināts mediķu atalgojums – šim mērķim atvēlēti 85 miljoni eiro.
Vēl viens problēmjautājums – veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un garās rindas pie speciālistiem. Kā norāda veselības ministre Anda Čakša, šis jautājums atrisināms, palielinot finansējumu un attiecīgi arī valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu. Proti, reformas gaitā veselības aprūpes pakalpojumi kļūtu pieejamāki lielākam skaitam pacientu – pēc aplēsēm, tie varētu būt par 380 tūkstošiem pacientu vairāk nekā pērn. Veselības ministre pauž cerību, ka plānotie pasākumi ļaus samazināt ambulatoro izmeklējumu un terapijas gaidīšanas rindu garumu par 40 procentiem, un atzīst, ka pozitīvas tendences esot jūtamas jau šobrīd – reformas gaitā pie dažāda profila speciālistiem gaidīšanas rindas esot sarukušas līdz pat 10 dienām.
Tāpat budžetā palielināts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāsts, ieviešot arī jaunus veselības aprūpes pakalpojumus. Līdztekus specifiskām transplantācijas un implantācijas operācijām šogad tiks atvērti 11 diabēta apmācību kabineti universitātes un reģionālajās slimnīcās. Viens no tiem – arī Jelgavas poliklīnikā. Tāpat ievērojami tiks papildināts kompensējamo zāļu saraksts.
Ingrīda Budrēvica, SIA «Medicīnas sabiedrība «Optima 1»» valdes locekle:
«Veselības aprūpes reforma ir nesusi pārmaiņas, bet ne tik krasas, kā tika solīts. Mūsu uzņēmumā jau līdz šim bija pieņemts maksāt tik, cik var, lai nebūtu parādos, – svarīgāk, lai ir cilvēks, kas ir savā vietā un dara savu darbu. Ārstiem gadu no gada ir labas algas, un tādi speciālisti kā okulists vai ķirurgs, kuri strādā pilnu slodzi, jau iepriekš pelnīja vairāk nekā vidēji valstī šajā specialitātē. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ mums ir visi speciālisti.
Šobrīd darba algu palielinājums medicīnas darbiniekiem ir ieslēpts manipulāciju cenā – katrai manipulācijai tas ir no 70 centiem līdz 1 eiro. Ņemot vērā, ka ārsti pelna par padarīto, darba samaksa ir augusi, tomēr minimāli. Un ir kāda nianse, kuru valsts nav ņēmusi vērā vai arī nav gribējusi uzsvērt. Proti, iepriekš – 2016. un 2017. gadā – mēs saņēmām finansējumu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka ārstiem algas ir labas, lēmām ar šo pielikumu atbalstīt tos darbiniekus, kam atalgojums ir mazāks, – vidējo personālu, kas ir māsas, laboratorijas darbinieki un citi. Gadu gaitā šie cilvēki pierada saņemt par vidēji 80–90 eiro vairāk, taču reformas gads likvidēja šo pielikumu, bet palielināja algas daļu. Rezultātā cilvēki gaidīja, ka alga tiks palielināta par 40 procentiem, bet realitātē saņem tikai 20 eiro vairāk.
Runājot pa rindām – nauda šo jautājumu neatrisinās, jo iestādes kapacitāte ir tāda, kāda ir. Arī tad, ja mums iedotu vairāk naudas, mēs esam tik, cik esam. Lielā mērā rindas ir arī ārstu attieksmes un darba organizācijas jautājums: cik laicīgi es noreaģēju un cik esmu gatavs darīt papildus. Iespējams, dažreiz pārstrādājamies, bet vienmēr pieņemam akūtos pacientus – šī iemesla dēļ garu rindu pie mums nav. Lielākās, kas ir ap 30 dienu, ir pie acu ārsta un fizioterapeita. Šobrīd par aptuveni vienu diviem eiro augusi arī valsts apmaksāto aprūpes pakalpojumu cena, tomēr šāds neliels pieaugums noteikti neveicinās ārstu ienākšanu valsts sektorā. Meklējot bērnu zobārstu, par to pārliecinājāmies. Braucot uz zobārstu konferenci, kur bija sastopami arī jaunie speciālisti, varējām iepazīties ar viņu vēlmēm un iecerēm. Secinājums: jaunie ārsti nevēlas strādāt reģionā pat tad, ja papildus tiek piedāvāts dzīvoklis un stipendija. Galvaspilsētas privātpraksē viņi par tādu pašu darbu saņem divtik. Jāsaprot, ka valsts apmaksāto aprūpes pakalpojumu tarifs, kas audzis par vienu diviem eiro, nevar būt salīdzināms ar uzskrūvētajiem izcenojumiem privātajā sektorā. Arī tie jaunie bērnu zobārsti, kuri tomēr piekrituši strādāt valsts sektorā, nav noturējušies ilgāk par trim gadiem – iegūstot nepieciešamo praksi, ārsti aiziet, izveidojot savas privātprakses. Manuprāt, ir nopietni jāpārdomā valsts politika, ņemot vērā, ka daudzi jaunie speciālisti mācās par valsts naudu.
Jāpiebilst, ka viens no reformas ieguvumiem, kas šobrīd beidzot jūtami sācis strādāt, ir e-veselības sistēma. Lai gan sākotnēji tehnisku iemeslu dēļ tā kavēja ārstu darbu, šobrīd brīžos, kad tehniskā puse darbojas, strādāt ar to sanāk ļoti raiti. Gaidām nākamo reformas soli, kad sistēmā varēsim noformēt arī e-nosūtījumus.»
Andris Ķipurs, SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» valdes loceklis:
«Ledus beidzot ir izkustējies, un tas ir pozitīvi, jo līdz šim veselības aprūpe bija atstāta otrajā plānā. Neskatoties uz to, ka šobrīd finansējums ir sasniedzis miljardu eiro, jāsaprot, ka veselības aprūpe ir ļoti dārga. Gadiem investējot par maz, problēmas nevar atrisināt īsā termiņā.
Viena no aktuālākajām problēmām, kur esam lielas bedres priekšā, ir kadru trūkums. Piemēram, šobrīd kopumā valstī, ieskaitot dažādu sociālo un izglītības struktūru darbiniekus, trūkst ap 10 000 medmāsu. Ja gadā tiek apmācītas apmēram 200 māsu – kā šo problēmu atrisināt?! Tāpat ir ar ārstiem. Šobrīd ne tikai mūsu iestādē, bet arī citviet varam redzēt, ka vidējais ārstu vecums ir pirmspensijas vai pensijas gadi. Ļoti daudz jauno ārstu brauc prom, un tas ir sāpīgi, jo mēs citiem atdodam jau gatavu produktu. Pavisam nesen no mums aizgāja kolēģe, kura pērn saņēma ārsta sertifikātu. Viņa aizbrauca uz Londonu, kur viņai nav tiesību strādāt, jo nav iekļauta ārstu reģistrā, tomēr tik un tā viņai piedāvā darbu ar atalgojumu, sākot no 4000 britu mārciņām mēnesī, kā arī apmaksātu dzīvokli, kas ir vēl vismaz pusotrs tūkstotis mārciņu. Ja viņa strādātu Jelgavā, saņemtu 1259 eiro mēnesī. Un tas ir pie nosacījuma, ka mēs saviem darbiniekiem maksājam vidēji par 10 procentiem vairāk nekā citviet.
Arī mums reformas gaitā ir procentuāls algu pieaugums. Ja skatāmies no Ministru kabineta noteikumos paredzētā, algas palielinājušās par 40 procentiem, tomēr, ja par atskaites punktu ņemam reālo atalgojumu, kas maksāts gadu gaitā, atšķirība būs krietni mazāka. Palielinājums ir, tomēr tas nav tiks liels, cik mediķi gaidīja. Mēs esam saimnieciskās darbības veicēji un jau gadiem algas maksājam no tā, ko paši nopelnām. Tas ir pamats tam, kādēļ kadru jautājums mums nav tik sāpīgs kā citās slimnīcās – mums šobrīd netrūkst vidējā personāla, piemēram, māsu. Grūtības ir tikai nodrošināt diennakts neatliekamo palīdzību, jo klientu plūsma ir liela, bet cilvēki nav ar mieru tik smagi strādāt.
Runājot par rindu jautājumu, arī ir virkne problēmu. Uzskatu, ka kļūda bija izveidot primārās aprūpes modeli ģimenes ārstu izpildījumā, jo šis princips neattaisno cerības. Proti, vajadzīgajā brīdī ģimenes ārsts nav pieejams, un cilvēki vēršas slimnīcā, radot rindas. Vainojams ir arī niecīgais finansējums pie valsts apmaksātiem speciālistiem, kuri līdz ar to nav ieinteresēti strādāt valsts sektorā. Piemēram, pieņemot par valsts naudu, ārsts saņem astoņus eiro, bet privātajā iestādē maksa var sasniegt 30–40 eiro. Manuprāt, jau sen bija jānodala valsts apmaksātie pakalpojumi, kurus sniedz valsts un pašvaldības iestādes, un maksas, kuri būtu privātu sabiedrību ziņā.
Jāatzīst, ka saistībā ar rindu jautājumu arī slimnīcu reforma nav tā veiksmīgākā. Visās bijušajās rajona slimnīcās bija jāsaglabā terapeitiskais un neiroloģiskais profils. Citādi šobrīd no 100–110 kilometru attāliem reģioniem mums ved pacientus, kuri tikpat veiksmīgi varētu ārstēties sev tuvumā esošajās slimnīcās. Mēs varam tikt galā ar ķirurģisko profilu, traumām, dzemdībām, bet Terapijas un Neiroloģijas nodaļā gultas dienu noslogojums pārsniedz 100 procentus.
Iespējams, reforma piebremzēs samilzušās problēmas, bet situācija nemainīsies šogad vai nākamgad – tas ir ilgtermiņa darbs, kas realizēsies, ja būs ilgtermiņa ieguldījumi.»
Gunta Arnīte, SIA «Jelgavas poliklīnika» valdes locekle:
«Līdz ar reformas ieviešanu Jelgavas poliklīnikā nodrošināts diabēta pacientu apmācību kabinets, kas mūsu iestādē kādreiz jau ir bijis. Par šādu pakalpojumu paši jau vairākkārt bijām domājuši – bieži vien cilvēks, kuram atklāj cukura diabētu, līdz galam nesaprot, kādas pārmaiņas tas ievieš viņa dzīvē. Kā ierasts, ārsts īsi paskaidro vadlīnijas un ierobežojumus, tomēr, kā rāda pieredze, bieži vien ārsta pieņemšanas laiks ierobežo iespēju izrunāt nianses. Turpretim diabēta kabinetā vienam pacientam mediķis velta 40–50 minūtes, gan praktiski palīdzot un mācot, kā jāmaina ēšanas paradumi, kā jāveic procedūras, kā rīkoties krīzes gadījumā un citas nianses, gan atbalsta morāli, runājot par jaunatklāto diagnozi. Šobrīd diabēta pacientu kabinets poliklīnikā, tāpat kā Zemgales Veselības centrā, strādā pusslodzi. Gadā valsts dotē 100 pacientu, kam atklāts cukura diabēts, pieņemšanu. Jau šobrīd redzam, ka pieprasījums pēc konsultācijām ir – februārī kabinetu apmeklēja 15 pacienti, martā – jau 19, bet aprīlī – 22. Būtiski, ka iespēju saņemt konsultāciju izmanto ne vien pilsētnieki, bet arī pacienti no reģioniem, kur šāds kabinets nav pieejams.
Jāsecina, ka līdz šim reforma kopumā mūsu iestādei nākusi grūti. Poliklīnikai šogad nav atsevišķa valsts finansējuma darbinieku darba samaksas nodrošināšanai – algu pieaugums noticis, pateicoties Ministru kabineta noteikumu grozījumiem par zemākās mēnešalgas paaugstināšanu, kā arī palielinātajiem tarifiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Proti, ārstiem darba samaksa pieauga, jo palielinājās tarifi, un viņi saņem procentus no padarītā. Bet māsas vairs nesaņem piemaksas – viņu alga pieaugusi vai sarukusi, balstoties uz dažādiem kritērijiem, piemēram, sertifikācija, darba stāžs, slodze. Pieaugums viennozīmīgi ir nepietiekams un nespēj konkurēt ar privāto sektoru. Ja par piemēru ņemam sertificētu ķirurģijas māsu, poliklīnikā viņa var nopelnīt no 650 līdz 700 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet privātajā sektorā alga būtu ap 1500 eiro uz papīra. Iespējams, slimnīcas māsām vēl ir iespēja nopelnīt vairāk, strādājot virsstundas vai nakts dežūras, bet mūsu iestādes darbiniekiem tādas iespējas nav, jo strādājam tikai noteiktu darba laiku. Domāju, ka šāda prakse veselības reformas kontekstā ir nepieņemama, jo, lai, piemēram, māsa nopelnītu normālu mēnešalgu, kas ir ap 1000 eiro, jāstrādā vismaz divās darbavietās. Rezultātā darbinieks izdeg, un tas nav risinājums.
Šis nepietiekamā atalgojuma jautājums tiešā veidā skar arī rindu jautājumu, jo nav jau speciālistu, kuri gribētu strādāt valsts sektorā. Runa pat nav par kvotām, jo tās ir pietiekami daudz un dažkārt pat netiek pārstrādātas, problēma ir speciālistu pieejamībā un darba laikā – cilvēki strādā tikai dažas reizes nedēļā vai retāk, pieņemot gan kā valsts apmaksāti, gan kā maksas speciālisti. Piemēram, endokrinologs Ingvars Rasa poliklīnikā pieņem divas reizes nedēļā – no pulksten 10 līdz 17 viņš strādā kā valsts apmaksāts speciālists, bet stundu dienā pieņem par maksu. Gaidīšanas laiks pie viņa ir ap 110 dienu. Mēs nevaram piespiest strādāt tikai valsts sektorā, jo jebkurā brīdī speciālists var atteikties strādāt vispār. Tāpat rindu jautājumā ļoti būtiska ir konkrētā ārstniecības persona, jo bieži vien pie viena un tā paša profila speciālistiem rindu ilgums var atšķirties par mēnesi. Iespējams, līdz ar jūtamām tarifa izmaiņām situācija varētu mainīties, tomēr šobrīd acīmredzama virzība nav notikusi.»
Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva
1.9 °C,
4 m/s,
88.9 % 
1.9 °C,
4 m/s,
88.9 %