Ar jaunu likumprojektu valstiskā līmenī atkārtoti aktualizēts jautājums par zemes gabaliem zem daudzdzīvokļu mājām un kārtību, kādā dzīvokļu īpašniekiem būtu iespējams tos izpirkt, vienlaikus ievērojot samērīgumu starp dzīvokļu un zemes īpašnieku interesēm. Tikmēr Jelgavas pilsētas pašvaldība pieņēmusi saistošos noteikumus «Par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu», kuros noteikta kārtība, kādā var tikt mainītas dzīvokļu mājām nepieciešamo funkcionālo zemes gabalu robežas.
Saistošo noteikumu izstrādi pašvaldībām nosaka likums «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju». Šis jautājums ir aktuāls tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru māja atrodas uz trešajai personai piederošas zemes, kas tiek nomāta mājas vajadzībām.
Robežu pārskatīšanu var ierosināt abas puses
Jelgavā jautājumus par māju funkcionālo zemes gabalu robežu pārskatīšanu izvērtēs Jelgavas domes Zemes lietu komisija. Ar lūgumu pārskatīt zemes gabala robežas komisijā var vērsties abas puses – gan dzīvokļu īpašnieku kopība, gan zemes īpašnieks. Jelgavas pilsētas Būvvaldes zemes ierīkotāja Līga Breiere skaidro, ka arī līdz šim ir saņemti lūgumi un biežāk dzīvokļu īpašnieki vēlas samazināt nomātā zemes gabala platību, lai būtu jāmaksā mazāka nomas maksa. «Ir bijuši arī lūgumi atstāt ap māju metru platu joslu, bet tas nav iespējams. To, cik lielam zemes gabalam ir jābūt ap daudzdzīvokļu māju tās funkcionalitātes nodrošināšanai, nosaka normatīvie akti – māja ir jāapsaimnieko, tai jānodrošina piekļuve, un tas viss tiek ņemts vērā. Tāpat normatīvajos aktos ir norādīts, kas nevar ietilpt mājas funkcionālajā zemē, piemēram, publiskā ārtelpa – ielas, parki, publiskie rotaļu laukumi,» stāsta Būvvaldes speciāliste. Līdz ar to katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, ņemot vērā reālo situāciju.
Ja iesniegumu par zemes gabala robežu pārskatīšanu Jelgavas domes Zemes lietu komisijā iesniedz dzīvokļu īpašnieki, jābūt pievienotam dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam, skicei un dokumentam, kas apliecina, ka par mājas lēmumu ir informēts zemes īpašnieks. Personai, kura rīkojas mājas vārdā, jābūt attiecīgai pilnvarai. Savukārt, ja komisijā vēršas zemes īpašnieks, viņam nepieciešama skice un apliecinājums, ka par ierosinājumu ir informēts mājas pārvaldnieks.
Izdevumi jāsedz iesniedzējam
Būtiski, ka visi ar dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu saistītie izdevumi, piemēram, par zemes gabala uzmērīšanu, topogrāfijas izstrādi, skices izveidi, pieteikuma iesniedzējam jāsedz pašam – vai nu zemes īpašniekam, vai dzīvokļu īpašnieku kopībai. Savukārt pašvaldība segs administratīvos izdevumus, kas saistīti ar iesnieguma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu, teiksim, nodrošinot obligātās publikācijas un informējot iesniedzēju.
Solis pretim zemes izpirkšanai
Lai sakārtotu sasāpējušo jautājumu par piespiedu zemes nomas attiecībām, kas ir starp dzīvokļu īpašniekiem un trešajām personām, kam pieder funkcionālā zeme zem daudzdzīvokļu mājām, ir izstrādāts jauns Privatizēto daudzdzīvokļu māju piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likums. Likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs Saeimas deputāts Viktors Valainis uzsver, ka šādas piespiedu nomas attiecības ir neērtas abām pusēm. «No vienas puses, ir problēma ar augstu nomas maksu un nesamērīgi lieliem piesaistītajiem zemes gabaliem, kas jāapsaimnieko un par kuriem dzīvokļu īpašniekiem jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Vienlaikus problēmas ir arī zemes īpašniekiem – svešas būves uz viņiem piederošas zemes ir apgrūtinājums un zemes vērtību pazeminošs faktors, kā arī zemes īpašniekam ir liegts saņemt atbilstošu labumu no zemes, kas ir viņa īpašumā, izmantojot to labākā veidā,» viņš skaidro, piebilstot, ka nereti puses nespēj rast kompromisu, tāpēc ir svarīgi jautājumu sakārtot likumiskā ceļā.
Jābūt tiesībām izpirkt zemi
Likumprojekts par dalītā īpašuma izbeigšanu paredz dzīvokļu īpašniekiem tiesības izpirkt mājas funkcionālo zemi par kadastrālās vērtības cenu. Šobrīd likumā noteikts, ka maksimālā nomas maksa, ko zemes īpašnieks var pieprasīt no daudzdzīvokļu mājas, ir seši procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības, un likumprojekta darba grupas aprēķini liecina: maksājot ik gadu sešus procentus no zemes kadastrālās vērtības, māja jau apmēram 17 gadu laikā būtu samaksājusi pilnu zemes gabala kadastrālo vērtību, kas saskaņā ar jauno likumprojektu ir arī zemes gabala izpirkšanas cena.
Lai izpirktu zemi, mājai no pašvaldības jāpieprasa informācija par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala lielumu un jāvēršas Valsts zemes dienestā, lai tiktu noteikta izpērkamās zemes vērtība – tai jāatbilst attiecīgā zemes gabala kadastrālajai vērtībai. Lēmums par zemes izpirkšanu jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem, piedaloties zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš pārskaitīs naudu zemes īpašniekam un nostiprinās īpašumtiesības zemesgrāmatā.
Paredz valsts atbalstu
Izstrādātais likumprojekts paredz arī iespēju valstij piedalīties ar atbalsta mehānismiem, sniedzot garantijas dzīvokļu īpašniekiem, lai nodrošinātu darījumu, stāsta V.Valainis. Tāpat arī administratīvās izmaksas, ko veidos cenas noteikšana, tiesu izpildītāja pakalpojumi, ieraksts zemesgrāmatā, paredzēts segt no valsts budžeta.
Likumprojekts jau atbalstīts Saeimā 1. lasījumā, un šobrīd Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskata deputātu un ministriju sniegtos priekšlikumus, lai sagatavotu likumprojektu 2. lasījumam. Plānots, ka tas varētu stāties spēkā 2021. gadā.
Pēc darba grupas rīcībā esošajiem datiem, Latvijā piespiedu nomas attiecības šobrīd ir 3677 daudzdzīvokļu mājām. Jelgavā tādas ir apmēram 120 mājas.
Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi «Par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu»
Foto: Zemgales Plānošanas reģions