19 °C, 3.5 m/s, 72.6 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaJelgavā skolēnu šobrīd pietiek četrām vidusskolām
Jelgavā skolēnu šobrīd pietiek četrām vidusskolām
22/06/2018

«Jaunais izglītības saturs ir iespēja izkāpt no siltajām mājas čībām, atteikties no ierastās pieejas un sākt strādāt tā, kā to pieprasa mūsdienu pasaule un darba tirgus. Šodienas skolēnam sava darba mūža laikā, ļoti iespējams, profesija būs jāmaina vairākas reizes, tādēļ svarīgākā prasme, ko var dot skola, ir iemācīt mācīties un apgūt arvien jaunas prasmes visa mūža garumā,» pārmaiņu nepieciešamību izglītības sistēmā raksturo Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, uzsverot, ka būtiskākā loma jaunā izglītības satura ieviešanā būs pedagogiem, un viņiem pašvaldība ir gatava sniegt nepieciešamo atbalstu.

Sarunā ar domes priekšsēdētāja vietnieci plašāk – par
izaicinājumiem, kuri tuvāko gadu laikā sagaida izglītības
sistēmu.

Valsts līmenī turpinās diskusijas par izglītības
reformu. Cik gatava iecerētajām pārmaiņām ir Jelgava?

Visgrūtāk ir strādāt neziņā, tādēļ līdz šā gada beigām
jāizdiskutē un jāpieņem būtiskākie lēmumi, kas attiecas uz skolu
tīklu, lai pēc iespējas ātrāk saprastu, kā plānotās reformas
ietekmēs izglītības sistēmā strādājošos. Pārmaiņu nepieciešamību
diktē gan sarūkošais skolēnu skaits, gan darba tirgus pieprasījums.
Jāapzinās, ka mūsu skolēniem būs jākonkurē ne tikai savas pilsētas
vai valsts līmenī, bet arī starptautiski.

Pilotprojektā par kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanu
piedalījās Jelgavas Valsts ģimnāzija un pirmsskolas izglītības
iestāde «Kamolītis». Apgūstot jauno pieredzi, tika secināts, ka
turpmāk būs jāsamazina pedagogu kontaktstundu skaits, lai vairāk
laika varētu veltīt savstarpējai sadarbībai, integrējot vairākus
mācību priekšmetus. Šajā ziņā liela atbildība būs katras izglītības
iestādes vadības komandai, kam būs jāpanāk, lai šī mijiedarbība
starp dažādu priekšmetu pedagogiem ir ikdienas darba sastāvdaļa.
Turklāt šai mijiedarbībai jānotiek ne tikai vienas skolas ietvaros,
bet izglītības sistēmā kopumā.

Viena no iecerēm ir organizēt iespēju visiem pilsētas skolēniem,
kuri to vēlas, apmeklēt papildu nodarbības atsevišķos priekšmetos.
Piemēram, Valsts ģimnāzija organizēs nodarbības ķīmijā, bet
Tehnoloģiju vidusskola – robotikā. Šādai pieejai jābūt arī interešu
izglītības jomā, jo, ja kāda skola piedāvā tikai kori vai tautas
dejas, bet bērnam tas nav saistoši, viņam jābūt iespējai apmeklēt
interešu izglītības nodarbības citā skolā.

Kāds būtu optimālais izglītības tīkls mūsu
pilsētā?

Skolēnu skaits pilsētā pietiek četrām vidusskolām, bet mums,
ieskaitot Vakara (maiņu) vidusskolu, ir septiņas. Tas varētu būt
atskaites punkts, uz kuru pamatojoties tiks vērtēts skolu tīkls.
Spīdolas ģimnāzija šobrīd kārto nepieciešamās formalitātes, lai
iegūtu valsts ģimnāzijas statusu, un tas nozīmē, ka šajā skolā būs
ievērojami jāpastiprina dabaszinātņu novirziens. Uz valsts
ģimnāzijām dosies mācīties skolēni ar augstākajiem mācību
sasniegumiem, savukārt pārējām skolām būs jāmeklē sava joma jeb
unikālais piedāvājums. Labs piemērs šajā ziņā ir Tehnoloģiju
vidusskola, kas izstrādājusi attīstības stratēģiju, balstoties uz
skolēnu inženiertehnisko prasmju attīstību. Perspektīva noteikti
būtu arī skolai, kura specializētos svešvalodu apguvē. Jaunā
izglītības satura ieviešanā lielas pilnvaras tiks sniegtas skolu
vadības komandai, tādēļ šovasar tiksimies ar visiem izglītības
iestāžu vadītājiem, uzklausīsim viņu redzējumu par skolu turpmāko
attīstību, nepieciešamo programmu piedāvājumu, pedagogu noslodzi.
Būtiskākie kritēriji, pēc kā vērtēsim skolas, būs mācību sasniegumi
un piepildījums, jo kvalitatīvi strādāt un piedāvāt programmu
novirzienus vidusskolā šodienas apstākļos varēsim tikai tad, ja
skolā tiks nodrošinātas vismaz divas paralēlklases. Tas
nepieciešams, lai tādos priekšmetos kā matemātika, fizika un ķīmija
skolēnus varētu sadalīt pa līmeņiem. Tas atvieglo darbu gan
pedagogiem, gan skolēniem, jo katrs var strādāt savā tempā. Šāda
prakse jau šobrīd tiek pielietota vairākās pilsētas skolās un ir
attaisnojusies.

Ko vēl plānots darīt, lai atvieglotu jaunā mācību satura
ieviešanu?

Jāuzlabo metodiskā atbalsta sistēma, lai skolotājam ir pie kā
vērsties pēc padoma un atbalsta. Skolām būs daudz mērķtiecīgāk
jāstrādā ar katru skolēnu, objektīvi novērtējot viņa potenciālu.
Noteikti palielināsies karjeras izglītības pasākumu loma, tāpat
mainīsim pieeju interešu izglītībai – tai jābūt kā papildinājumam
formālajai izglītībai, panākot līdzsvaru starp kultūrizglītību,
sporta nodarbībām un tehnisko jaunradi. Diemžēl šobrīd interešu
izglītības piedāvājums bieži vien atkarīgs no tā, ko kāds no
esošajiem skolas pedagogiem ir gatavs piedāvāt, taču darbam šajā
ziņā jābūt tālredzīgam, domājot par to, kā papildināt mācību
saturu.

Labs piemērs tam, kā dažādot interešu izglītības piedāvājumu, ir
Jelgavas Biznesa inkubatora vadītāja Ņikitas Kazakeviča iniciatīva
veidot skolēnu komandas no dažādām izglītības iestādēm, lai tās
kopīgi strādā pie jaunām biznesa idejām. Šāda pieeja attīsta
prasmes sadarboties ārpus skolas vides. Skolēni mācās strādāt
komandā – šobrīd daudziem, īpaši talantīgākajiem bērniem, tā ir
problēma, jo viņi pieraduši paļauties tikai uz sevi, savukārt
pārējie komandas dalībnieki gaida rezultātu no līdera. Tās ir
situācijas, ar kurām bieži sastopamies dzīvē, jo lielā mērā
rezultāts ir atkarīgs ne tikai no paša iespētā, bet no visas
komandas darba.  

Pēc kādiem kritērijiem mēs varam novērtēt izglītības
kvalitāti pilsētā?

Būtiskākie kritēriji ir centralizēto eksāmenu, mācību priekšmetu
olimpiāžu un zinātniski pētniecisko darbu konferenču rezultāti. Tas
sniedz iespēju novērtēt mūsu skolēnu prasmes vismaz valsts mērogā.
Ne mazāk svarīgi ir tas, cik skolēniem ir nepietiekams vērtējums,
jo bieži vien pedagogam vairāk darba jāiegulda, lai bērns ar mācību
grūtībām iegūtu sekmīgu vērtējumu, nekā strādājot ar motivētiem
skolēniem. Mācību kvalitāti ietekmē arī stundu apmeklējums – dati
uzrāda, ka šobrīd reti kurš skolēns ir bijis visās stundās. Nav
runas, protams, par to, ka skolu neapmeklē slimības dēļ vai tāpēc,
ka piedalās mācību olimpiādē.

Tradīcija par izglītības kvalitātes balvas pasniegšanu
7.–12. klašu skolēniem, kuru vidējā atzīme ir 8,5 balles un
augstāka, tika aizsākta 2012. gadā, kad pašvaldības naudas balvu
saņēma 134 skolēni. Šogad šādu atzinību un naudas balvu 75 eiro
ieguva jau 377 skolēni. Par ko tas liecina?

Tas liecina, ka šāda pašvaldības iniciatīva motivē skolēnus
sasniegt augstākus mācību rezultātus. Tomēr, lai izdarītu
secinājumus, būtu jāvērtē, kā tiek sasniegti šie rezultāti. Daudz
ko var panākt ar sistemātisku darbu, pārrakstot kontroldarbus – arī
tas ir pozitīvi. Tomēr jārēķinās, ka šīs atzīmes objektīvi ir
salīdzināmas tikai skolas un, iespējams, pilsētas mērogā. Arī par
centralizētajiem eksāmeniem atbildīgā Valsts izglītības satura
centra matemātikas eksperts Jānis Vilciņš norāda, ka neatbilstošs
vērtējums noved pie tā, ka skolēns ar gada vērtējumu 10 balles
konkrētajā priekšmetā centralizētajā eksāmenā uzrāda tikai 60
procentu izpildi. Šā gada 12. klases matemātikas centralizētā
eksāmena uzdevumi pat labākajiem audzēkņiem bija liels
izaicinājums. Mūsu skolēni lieliski spēj atkārtot redzēto un
dzirdēto, bet ar to mūsdienās vairs nepietiek. Ir jāspēj pārredzēt
laukumu un izmantot iegūtās zināšanas arī nestandarta situācijās.
Skolai jāiemāca cilvēkam domāt un rīkoties atbilstoši
situācijai.

Kā pilsētu skars pāreja uz mācībām valsts valodā
mazākumtautību skolās?

Pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019. gada 1. septembrī
un noslēgsies 2021. gada 1. septembrī. Mazākumtautību skolām
pamatizglītības posmā – līdz 6. klasei – būs iespēja izvēlēties
kādu no trīs apmācību modeļiem, saglabājot iespēju līdz pat 50
procentiem mācību satura apgūt mazākumtautību valodā vai
bilingvāli. Posmā no 7. līdz 9. klasei 80 procentiem mācību satura
būs jābūt valsts valodā, bet vidusskolas posmā mācības notiks tikai
valsts valodā. Lai sagatavotos šai pārejai, esam uzsākuši
mazākumtautību skolu pedagogu apmācību. Aptuveni 60 procenti
pedagogu atzina, ka viņu latviešu valodas zināšanas nav
pietiekamas, lai pilnvērtīgi pasniegtu savu mācību priekšmetu tikai
valsts valodā. Te gan jāņem vērā, ka daļa pedagogu ir pārāk
paškritiski, jo viņu valodas zināšanas ir pietiekami labas, bet
pietrūkst prakses valodas lietojuma ziņā.   

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»