«Jaunais izglītības saturs ir iespēja izkāpt no siltajām mājas čībām, atteikties no ierastās pieejas un sākt strādāt tā, kā to pieprasa mūsdienu pasaule un darba tirgus. Šodienas skolēnam sava darba mūža laikā, ļoti iespējams, profesija būs jāmaina vairākas reizes, tādēļ svarīgākā prasme, ko var dot skola, ir iemācīt mācīties un apgūt arvien jaunas prasmes visa mūža garumā,» pārmaiņu nepieciešamību izglītības sistēmā raksturo Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, uzsverot, ka būtiskākā loma jaunā izglītības satura ieviešanā būs pedagogiem, un viņiem pašvaldība ir gatava sniegt nepieciešamo atbalstu.
Sarunā ar domes priekšsēdētāja vietnieci plašāk – par izaicinājumiem, kuri tuvāko gadu laikā sagaida izglītības sistēmu.
Valsts līmenī turpinās diskusijas par izglītības reformu. Cik gatava iecerētajām pārmaiņām ir Jelgava?
Visgrūtāk ir strādāt neziņā, tādēļ līdz šā gada beigām jāizdiskutē un jāpieņem būtiskākie lēmumi, kas attiecas uz skolu tīklu, lai pēc iespējas ātrāk saprastu, kā plānotās reformas ietekmēs izglītības sistēmā strādājošos. Pārmaiņu nepieciešamību diktē gan sarūkošais skolēnu skaits, gan darba tirgus pieprasījums. Jāapzinās, ka mūsu skolēniem būs jākonkurē ne tikai savas pilsētas vai valsts līmenī, bet arī starptautiski.
Pilotprojektā par kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanu piedalījās Jelgavas Valsts ģimnāzija un pirmsskolas izglītības iestāde «Kamolītis». Apgūstot jauno pieredzi, tika secināts, ka turpmāk būs jāsamazina pedagogu kontaktstundu skaits, lai vairāk laika varētu veltīt savstarpējai sadarbībai, integrējot vairākus mācību priekšmetus. Šajā ziņā liela atbildība būs katras izglītības iestādes vadības komandai, kam būs jāpanāk, lai šī mijiedarbība starp dažādu priekšmetu pedagogiem ir ikdienas darba sastāvdaļa. Turklāt šai mijiedarbībai jānotiek ne tikai vienas skolas ietvaros, bet izglītības sistēmā kopumā.
Viena no iecerēm ir organizēt iespēju visiem pilsētas skolēniem, kuri to vēlas, apmeklēt papildu nodarbības atsevišķos priekšmetos. Piemēram, Valsts ģimnāzija organizēs nodarbības ķīmijā, bet Tehnoloģiju vidusskola – robotikā. Šādai pieejai jābūt arī interešu izglītības jomā, jo, ja kāda skola piedāvā tikai kori vai tautas dejas, bet bērnam tas nav saistoši, viņam jābūt iespējai apmeklēt interešu izglītības nodarbības citā skolā.
Kāds būtu optimālais izglītības tīkls mūsu pilsētā?
Skolēnu skaits pilsētā pietiek četrām vidusskolām, bet mums, ieskaitot Vakara (maiņu) vidusskolu, ir septiņas. Tas varētu būt atskaites punkts, uz kuru pamatojoties tiks vērtēts skolu tīkls. Spīdolas ģimnāzija šobrīd kārto nepieciešamās formalitātes, lai iegūtu valsts ģimnāzijas statusu, un tas nozīmē, ka šajā skolā būs ievērojami jāpastiprina dabaszinātņu novirziens. Uz valsts ģimnāzijām dosies mācīties skolēni ar augstākajiem mācību sasniegumiem, savukārt pārējām skolām būs jāmeklē sava joma jeb unikālais piedāvājums. Labs piemērs šajā ziņā ir Tehnoloģiju vidusskola, kas izstrādājusi attīstības stratēģiju, balstoties uz skolēnu inženiertehnisko prasmju attīstību. Perspektīva noteikti būtu arī skolai, kura specializētos svešvalodu apguvē. Jaunā izglītības satura ieviešanā lielas pilnvaras tiks sniegtas skolu vadības komandai, tādēļ šovasar tiksimies ar visiem izglītības iestāžu vadītājiem, uzklausīsim viņu redzējumu par skolu turpmāko attīstību, nepieciešamo programmu piedāvājumu, pedagogu noslodzi. Būtiskākie kritēriji, pēc kā vērtēsim skolas, būs mācību sasniegumi un piepildījums, jo kvalitatīvi strādāt un piedāvāt programmu novirzienus vidusskolā šodienas apstākļos varēsim tikai tad, ja skolā tiks nodrošinātas vismaz divas paralēlklases. Tas nepieciešams, lai tādos priekšmetos kā matemātika, fizika un ķīmija skolēnus varētu sadalīt pa līmeņiem. Tas atvieglo darbu gan pedagogiem, gan skolēniem, jo katrs var strādāt savā tempā. Šāda prakse jau šobrīd tiek pielietota vairākās pilsētas skolās un ir attaisnojusies.
Ko vēl plānots darīt, lai atvieglotu jaunā mācību satura ieviešanu?
Jāuzlabo metodiskā atbalsta sistēma, lai skolotājam ir pie kā vērsties pēc padoma un atbalsta. Skolām būs daudz mērķtiecīgāk jāstrādā ar katru skolēnu, objektīvi novērtējot viņa potenciālu. Noteikti palielināsies karjeras izglītības pasākumu loma, tāpat mainīsim pieeju interešu izglītībai – tai jābūt kā papildinājumam formālajai izglītībai, panākot līdzsvaru starp kultūrizglītību, sporta nodarbībām un tehnisko jaunradi. Diemžēl šobrīd interešu izglītības piedāvājums bieži vien atkarīgs no tā, ko kāds no esošajiem skolas pedagogiem ir gatavs piedāvāt, taču darbam šajā ziņā jābūt tālredzīgam, domājot par to, kā papildināt mācību saturu.
Labs piemērs tam, kā dažādot interešu izglītības piedāvājumu, ir Jelgavas Biznesa inkubatora vadītāja Ņikitas Kazakeviča iniciatīva veidot skolēnu komandas no dažādām izglītības iestādēm, lai tās kopīgi strādā pie jaunām biznesa idejām. Šāda pieeja attīsta prasmes sadarboties ārpus skolas vides. Skolēni mācās strādāt komandā – šobrīd daudziem, īpaši talantīgākajiem bērniem, tā ir problēma, jo viņi pieraduši paļauties tikai uz sevi, savukārt pārējie komandas dalībnieki gaida rezultātu no līdera. Tās ir situācijas, ar kurām bieži sastopamies dzīvē, jo lielā mērā rezultāts ir atkarīgs ne tikai no paša iespētā, bet no visas komandas darba.
Pēc kādiem kritērijiem mēs varam novērtēt izglītības kvalitāti pilsētā?
Būtiskākie kritēriji ir centralizēto eksāmenu, mācību priekšmetu olimpiāžu un zinātniski pētniecisko darbu konferenču rezultāti. Tas sniedz iespēju novērtēt mūsu skolēnu prasmes vismaz valsts mērogā. Ne mazāk svarīgi ir tas, cik skolēniem ir nepietiekams vērtējums, jo bieži vien pedagogam vairāk darba jāiegulda, lai bērns ar mācību grūtībām iegūtu sekmīgu vērtējumu, nekā strādājot ar motivētiem skolēniem. Mācību kvalitāti ietekmē arī stundu apmeklējums – dati uzrāda, ka šobrīd reti kurš skolēns ir bijis visās stundās. Nav runas, protams, par to, ka skolu neapmeklē slimības dēļ vai tāpēc, ka piedalās mācību olimpiādē.
Tradīcija par izglītības kvalitātes balvas pasniegšanu 7.–12. klašu skolēniem, kuru vidējā atzīme ir 8,5 balles un augstāka, tika aizsākta 2012. gadā, kad pašvaldības naudas balvu saņēma 134 skolēni. Šogad šādu atzinību un naudas balvu 75 eiro ieguva jau 377 skolēni. Par ko tas liecina?
Tas liecina, ka šāda pašvaldības iniciatīva motivē skolēnus sasniegt augstākus mācību rezultātus. Tomēr, lai izdarītu secinājumus, būtu jāvērtē, kā tiek sasniegti šie rezultāti. Daudz ko var panākt ar sistemātisku darbu, pārrakstot kontroldarbus – arī tas ir pozitīvi. Tomēr jārēķinās, ka šīs atzīmes objektīvi ir salīdzināmas tikai skolas un, iespējams, pilsētas mērogā. Arī par centralizētajiem eksāmeniem atbildīgā Valsts izglītības satura centra matemātikas eksperts Jānis Vilciņš norāda, ka neatbilstošs vērtējums noved pie tā, ka skolēns ar gada vērtējumu 10 balles konkrētajā priekšmetā centralizētajā eksāmenā uzrāda tikai 60 procentu izpildi. Šā gada 12. klases matemātikas centralizētā eksāmena uzdevumi pat labākajiem audzēkņiem bija liels izaicinājums. Mūsu skolēni lieliski spēj atkārtot redzēto un dzirdēto, bet ar to mūsdienās vairs nepietiek. Ir jāspēj pārredzēt laukumu un izmantot iegūtās zināšanas arī nestandarta situācijās. Skolai jāiemāca cilvēkam domāt un rīkoties atbilstoši situācijai.
Kā pilsētu skars pāreja uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās?
Pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019. gada 1. septembrī un noslēgsies 2021. gada 1. septembrī. Mazākumtautību skolām pamatizglītības posmā – līdz 6. klasei – būs iespēja izvēlēties kādu no trīs apmācību modeļiem, saglabājot iespēju līdz pat 50 procentiem mācību satura apgūt mazākumtautību valodā vai bilingvāli. Posmā no 7. līdz 9. klasei 80 procentiem mācību satura būs jābūt valsts valodā, bet vidusskolas posmā mācības notiks tikai valsts valodā. Lai sagatavotos šai pārejai, esam uzsākuši mazākumtautību skolu pedagogu apmācību. Aptuveni 60 procenti pedagogu atzina, ka viņu latviešu valodas zināšanas nav pietiekamas, lai pilnvērtīgi pasniegtu savu mācību priekšmetu tikai valsts valodā. Te gan jāņem vērā, ka daļa pedagogu ir pārāk paškritiski, jo viņu valodas zināšanas ir pietiekami labas, bet pietrūkst prakses valodas lietojuma ziņā.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
19 °C,
3.5 m/s,
72.6 % 
19 °C,
3.5 m/s,
72.6 %