Pilsētā

14. jūnijā apritēja 280 gadu kopš Jelgavas pils pamatakmens ielikšanas. Atzīmējot šo notikumu, 20. jūnijā pilī norisinājās konference «Jelgavas pils – laikmeta spogulis», kurā eksperti stāstīja par pils nozīmi Jelgavas un Latvijas vēsturē. Savukārt konferences noslēgumā izskanēja Kurzemes hercogistes galma komponistu mūzika baroka orķestra «Collegium Musicum Riga» un soprāna Ilzes Grēveles izpildījumā.

Konferenci ievadīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra
Spārīša stāstījums. Viņš uzsvēra, ka kādreizējā Kurzemes un
Zemgales hercoga rezidence, vēlāk guberņas administratīvais centrs,
Viestura piemiņas pils un šodien – Latvijas Lauksaimniecības
universitāte (LLU) – tika vairākkārt postīta, tomēr atkal un atkal
atdzima jaunā vēsturiskā veidolā. Lielāko postu nodarījuši
ugunsgrēki – 1788. gadā, Kurzemes gubernatora rezidences laikā
1795. gadā, kā arī Bermonta–Avalova karaspēka izraisītajā
ugunsgrēkā 1919. gadā. Tāpat vēsturiskas izmaiņas notikušas arī
atjaunošanas laikā – 1927. gadā un vēlāk arī pēckara periodā.
«Katram objektam, celtnei ir savs magnificence, kas apzīmē
lieliskumu, vērienīgumu, un tas vienmēr tiek mērīts attiecībā pret
blakus esošas apbūves mērogu. Jelgavas pils ir īpaša ar to, ka visā
pastāvēšanas laikā bijusi grandioza,» tā O.Spārītis. Tāpat
vēsturnieks uzsvēra, ka pilij bijusi vāciska pagātne, hercoga laikā
nāca zemgaļu varonība un politisks pārākums, savukārt šobrīd pils
ieguvusi jaunu semiotisko kontekstu, jo tai piešķirts cildens
saturs – tā kļuvusi par vietu, kur tiek skoloti «gara
aristokrāti».

Savukārt Rundāles pils direktors Imants Lancmanis plašāk
pastāstīja par pils interjeru līdz 1919. gadam. Stāstījuma ieskaņā
viņš uzsvēra, ka pils projektam bijusi augsta uzdrīkstēšanās
pakāpe. 1968. gadā no Rundāles Jelgavā ieradās Johana Mihaela Grafa
brigāde, un līdz gada beigām tika pabeigti darbi sešās parādes
istabās. Vēlāk pabeigta arī kāpņu izbūve un izveidota svētku zāle,
savukārt 1771. gadā izbūvēta pils kapela no mākslīgā marmora, kā
arī pabeigta apdare Zelta un Sudraba zālēs. I.Lancmanis norādīja,
ka ēkas interjers bija ļoti bagātīgs, piemēram, hercogienes
guļamistabā tika uzstādīti 15 starplogu spoguļi, griestus rotāja
plafoni un supraportu gleznojumi, durvis un sienas – kokgriezumi.
Pils interjeru papildināja arī retas tapetes un sudrabots
rakstāmgalds, kas šobrīd atrodas baronu Rotšildu kolekcijā Preņi
pilī Šveicē.

Jāpiebilst, ka Jelgavas pils dienvidu vārtos atklāta piemiņas
plāksne «Latvijas Republikas Pieminekļu valde 1926. gadā iekļauj
Jelgavas pili aizsargājamo pieminekļu sarakstā». Jaunatklātā
plāksne ir piektais piemiņas simbols, kas atspoguļo būtiskākos
notikumus Jelgavas pils vēsturē – pils pamatakmens ielikšanu,
augstākās izglītības aizsākšanu Jelgavā, Kurzemes zemnieku
brīvlaišanu, ko pasludināja pils pagalmā, Francijas karaļa Luija
XVIII uzturēšanos Jelgavas pilī, kā arī gadu, kad pils iekļauta
valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.

Foto: LLU

Video: Māris Martinsons