Krīzes vadības padome šodien, 26. jūnijā, nolēma, ka saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa, informē Zemkopības ministrijas pārstāve Rūta Rudzīte.
Ilgstošā sausuma dēļ Latvijā ir apgrūtināta un vietām pat neiespējama augu veģetācija – no sausuma cietušas lopkopības, graudkopības, augļkopības un dārzeņkopības saimniecības. Nedaudz labvēlīgāka situācija ir tajās graudkopības saimniecībās, kurās 2017. gada rudenī izdevās iesēt ziemājus, un tie neizslīka.
R.Rudzīte skaidro, ka ārkārtējo situāciju lūgušas izsludināt 33 pašvaldības: Ventspils novads, Kuldīgas novads, Madonas novads, Cesvaines novads, Aknīstes novads, Kandavas novads, Ērgļu novads, Talsu novads, Varakļānu novads, Gulbenes novads, Pāvilostas novads, Neretas novads, Tukuma novads, Nīcas novads, Rēzeknes novads, Aizputes novads, Viesītes novads, Alsungas novads, Rundāles novads, Tērvetes novads, Balvu novads, Salas novads, Baltinavas novads, Engures novads, Jaunjelgavas novads, Dobeles novads, Alojas novads, Sējas novads, Jelgavas novads, Rugāju novads, Jēkabpils novads, Skrundas novads un Durbes novads.
R.Rudzīte skaidro, ka Krīzes vadības padomes lēmums lauksaimniekiem, kuru sadarbības līgumos būs paredzētas atkāpes saistību izpildē nepārvaramas varas apstākļu dēļ, atvieglos šīs nepārvaramās varas jeb force majeure apstākļu iestāšanos pamatošanu. Tāpat arī iestādes, kuras administrē un kontrolē, kā lauksaimnieki ievieš valsts un Eiropas Savienības atbalsta pasākumus, ņems vērā situāciju un lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas.
Foto: shutterstock.com
5.9 °C,
2.2 m/s,
97.5 % 
5.9 °C,
2.2 m/s,
97.5 %