Izglītība

Sākoties vasaras brīvlaikam, ar mērķi iegūt pirmo darba pieredzi, kļūt patstāvīgākiem un nopelnīt, skolēni uzsāka darbu Jelgavas pašvaldības iestādēs un uzņēmumos. Iespēju iegūt pirmo vai kārtējo darba pieredzi pusaudžiem pilsētā tradicionāli nodrošina gan pašvaldība, kas jau astoto gadu vairāk nekā 400 izglītojamajiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem piedāvā iesaistīties vasaras nodarbinātības programmā un strādāt dažādās pašvaldības iestādēs, gan Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), kas sadarbojas un dotē darba vietas pilsētas uzņēmumos. Jau vairāku gadu garumā jauniešu pieprasījums pēc darba vasarā ir lielāks nekā NVA vasaras nodarbinātības programmas piedāvāto vakanču skaits, tādēļ valsts ir palielinājusi programmas finansējumu – šogad Jelgavas filiāle bērniem un jauniešiem vecumā no 15 līdz 20 gadiem nodrošina par septiņām darba vietām vairāk, kopumā piedāvājot 257 vakances. «Jelgavas Vēstnesis» izzina, kā darba devēji vērtē iesaistīšanos programmā un kādas ir jauniešu atziņas pēc pirmajām nostrādātajām nedēļām.

Pilsētas uzņēmēji, kuri nodarbina skolēnus, norāda, ka dalība
NVA vasaras nodarbinātības programmā, kurā valsts dotē pusi no
skolēna mēneša darba algas un darba vadītāja atalgojumu, ir kā
abpusēji izdevīgs darījums. Proti, darba devēji iegūst papildu
darbiniekus, kas turklāt prasa ievērojami mazāk finansiālo
izdevumu, savukārt skolēni – pirmo darba pieredzi un iespēju
iepazīt profesiju. Bet pašvaldības iestādēs, kas tradicionāli
iesaistās pašvaldības nodarbinātības programmā, atzīst, ka jauniešu
integrēšana darba procesā drīzāk ir sociālā misija: strādājot
mazkvalificētus darbus, jaunieši sāk apzināties, cik grūti ir
pelnīt, kā arī mācās uzņemties atbildību. «Programmas mērķis ir
veicināt skolēnu karjeras vadības prasmes, dodot iespēju praktiskā
darba vidē apgūt un izmantot iegūtās zināšanas. Uzsākot
darbagaitas, viņi uzzina, kā strādā pilsētas iestādes, un saprot,
ka var augt un attīstīties dažādās jomās arī tepat Jelgavā,» vērtē
Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste izglītības
jautājumos Inita Mazūdre.

Uzņēmējam izdevīgs piedāvājums

«Sadarbojoties ar skolēniem, gan uzņēmums, gan jaunieši ir tikai
ieguvēji. Mums programma ir iespēja uz vasaras laiku piesaistīt
vairāk darbinieku – šogad tie ir 18 palīgi –, jo valsts finansē
pusi no skolēna algas. Savukārt jauniešiem tā ir pieredze, iespēja
iepazīt profesiju un dažkārt arī motivācija labi mācīties,» stāsta
ēdināšanas uzņēmuma «Silva» vadītāja Sandra Blūmane. Jauniešu darba
vadītāja Oļesja Graba papildina, ka dažkārt ieguldījums, apmācot
jauniešus, negaidīti atmaksājas. «Vienmēr ir skumji, ja cilvēks,
kuru apmācot esi ieguldījis savu laiku un spēku, aiziet, tikko
iestrādājies, bet ir arī veiksmes stāsti. Piemēram, pērn bija
patīkami redzēt, ka mūsu kādreizējā vasaras laika skolniece,
uzsākot studijas, ienāca mūsu kolektīvā uz pusslodzi jau kā
pilnvērtīgs darbinieks – savējais, kurš zina, kas un kā darāms,» tā
viņa, papildinot, ka prasmīgus darbiniekus apkalpošanas nozarē
nemaz tik viegli nevar atrast.

Kopumā 16 skolēnus šovasar nodarbinās arī SIA «Jelgavas
tipogrāfija». «Katru gadu no jūlija līdz decembrim mums ir karstā
sezona, kad nepieciešamas darbarokas mazajiem darbiņiem ražotnē –
uzlīmēt uzlīmes, uzlikt vākus grāmatām, pielīmēt diskus, salikt
kastēs grāmatas. Jau ne pirmo gadu izmantojam iespēju piesaistīt
skolēnus caur NVA programmu, jo mums papildspēki uz pāris mēnešiem
ir vajadzīgi jebkurā gadījumā, bet valsts līdzfinansējums skolēnu
darba algai ir patīkams bonusiņš, kas ļauj ietaupīt. Pret skolēniem
izturamies tāpat kā pret citiem ražotnes darbiniekiem. Sākam ar
vienošanos, ka visi esam pieauguši cilvēki, ka mums vajadzīgs
motivēts darbinieks, kurš grib strādāt, nevis čīkst, regulāri
aizguļas un tikai gaida algas dienu. Turpinām ar darba līguma
parakstīšanu un paskaidrojam, ka tā ir apzināta izvēle uzņemties
atbildību par savu darbu,» stāsta uzņēmuma Personāldaļas vadītāja
Ligita Makstniece. Viņa skaidro, ka darba devēja pienākums šajā
programmā ir jauniešos audzināt darba kultūru. «Pats galvenais ir
skolēnam paskaidrot, ka ražotnē katrs atbild par savu darbu. Ja tu
slikti ielīmē disku vai šķībi uzliec vāku, nākamajā posmā tas,
visticamāk, tiks pamanīts, bet, ja netiks, brāķis nonāks pie
klienta, un tas grauj uzņēmuma vārdu. Darba procesā dažkārt no
jauniešiem jūtama zināma augstprātība, bet ar to ātri vien tiekam
galā – vienmēr paskaidroju īsi un saprotami. Piemēram, vecīt, tev
ir ļoti stilīga frizūra, bet, kad nākam uz ražotni, mēs savācam
matus, jo to paredz iekšējās kārtības noteikumi. Tas pats par
telefonu: mēs neesam skolā – ražotnē aifonus nespaida,»
stāsta L.Makstniece. «Šķiet, ka esam uz pareizā ceļa, jo
skolēni, kas pie mums reiz strādājuši, atgriežas piestrādāt arī
trešo un ceturto gadu,» rezumē Personāldaļas vadītāja, papildinot,
ka ik gadu jaunieši kļūst arvien patstāvīgāki. Proti, ja agrāk
skolēnus darbam pieteica tikai mammas, tad šogad viņi jau paši
izrāda iniciatīvu.

«Tērēt māk visi – jāmāca pelnīt»

«Mēs katru gadu iesaistāmies pašvaldības nodarbinātības
programmā un nodrošinām darbu skolēniem – tā ir mūsu sava veida
sociālā misija, jo jaunam cilvēkam ir jāizjūt, ko nozīmē pelnīt.
Ikdienā neliekam darīt fiziski smagus darbus, bet arī darbs
grāmatvedībā vai arhīvā var būt gana nogurdinošs. Protams, tā ir
zināma slodze arī darba vadītājam, jo nereti skolēni nav gatavi
darba tirgum un ar viņiem ir jāstrādā – jāpamāca, jāpaskaidro,
jākontrolē un jāpārbauda padarītais –, taču citādi viņi to darba
garšu jau neuzzinās. Tērēt mūsdienās māk visi, bet pelnīt vēl
jāmāca,» spriež SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» valdes
loceklis Juris Vidžis. Savukārt pašvaldības iestādes
«Pilsētsaimniecība» vadītājs Māris Mielavs papildina, ka pirmā
darba pieredze skolēniem ir arī iespēja iepazīt pilsētas iestāžu
darbu un savu pilsētu: «Pie mums jaunieši dara nelielus, bet
noderīgus darbiņus – uzskaita infrastruktūru, ravē, apgriež koku
atvases. Nereti pēc nostrādātā mēneša skolēni atzīst, ka agrāk
nemaz nav zinājuši dažu ielu nosaukumus vai nav ievērojuši daudzus
infrastruktūras objektus.»

Glābiņš atvaļinājumu laikā

Pašvaldības iestāžu vadītāji, kas šovasar tradicionāli nodarbina
bērnus NVA un pašvaldības nodarbinātības programmas gaitā, atzīst,
ka jauniešu nodarbinātība vasarā ne tikai ļauj ietaupīt resursus,
bet arī ievērojami atslogo darba ikdienu atvaļinājumu laikā.
«Pirmkārt, tas mums ir finansiāli izdevīgi, otrkārt, nav nemaz tik
viegli atrast piemērotu kandidatūru darbam uz dažiem mēnešiem,»
atzīst Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore
Gita Grase. Viņa stāsta, ka šobrīd atvaļinājumā devies muzeja
uzraugs un darbinieka pienākumus pilda jaunieši. «Skolēniem
jāuzkopj telpas, jāuzrauga zāle un vismaz minimāli jāprot atbildēt
par zālē esošajiem eksponātiem. Iespējams, šis darbs nav ļoti
dinamisks, bet arī tas ir izaicinājums,» tā G.Grase. Pašvaldības
iestādes «Kultūra» vadītājs Mintauts Buškevics papildina, ka
dažkārt pat mazie darbiņi prasa nozīmīgu ieguldījumu un ir liels
ieguvums, ja tos var uzticēt skolēniem. «Mums bija saspringts darba
periods Smilšu skulptūru festivāla laikā, arī šobrīd smilšu
skulptūru parks ir jāuzrauga, jānodrošina biļešu pārdošana,
jāanketē apmeklētāji. Ja nebūtu skolēnu, mums nāktos šiem darbiem
izmantot ārpakalpojumu,» tā viņš. Arī bērnudārzā «Ķipari»,
tāpat kā citās pirmsskolas izglītības iestādēs, skolēni katru gadu
ir gaidīti. «Mums vasara, kā ierasts, ir atvaļinājumu laiks, kad
darbojas apvienotās grupas, un tajās ir vairāk bērnu, nekā ierasts.
Šī iemesla dēļ skolotājas jau maija izskaņā interesējas par
jaunajiem palīgiem,» atzīst «Ķiparu» vadītājas vietniece Jolanta
Tomasa.Rezumējot skolēnu darbagaitas, darba devēji uzsver: kopumā
jaunieši ir gana atbildīgi un motivēti, tieši tādēļ arī veidojas
sadarbība, ko var vērtēt kā abpusēji izdevīgu.

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»