Šodien Jelgavas pils Kurzemes hercogu kapenēs iesvētīti Kurzemes prinču Vladislava Ludviga Frīdriha un Leopolda Kārļa restaurētie sarkofāgi – šie ir pirmie restaurētie bērnu sarkofāgi no kapenēs esošajiem, bet kopumā ar Kurzemes bruņniecības Apvienoto Kurzemes fondu un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu restaurēti jau 12 sarkofāgi.
«Kopš 2005. gada mums ir ļauts līdzdarboties Jelgavas pilī ierīkoto Kurzemes hercogu kapeņu sarkofāgu restaurācijā – paveroties apkārt šajā telpā, mēs redzam, kādu izcilu darbu aizvadītajos gados ir paveikuši Rundāles pils muzeja restauratori. Vēlos izteikt īpašu pateicību Rundāles pils muzeja direktoram Imantam Lancmanim un viņa restauratoru komandai, kas atjaunoja un papildināja ievērojami bojātos sarkofāgus, parādot, ka ir izcili sava amata meistari. Tāpat pateicos Latvijas Lauksaimniecības universitātei, kuras telpās atrodas Kurzemes hercogu kapenes,» sacīja Kurzemes bruņniecības priekšsēdētājs barons Nikolass fon Bērs. Sarkofāgus iesvētīja Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons.
Rundāles pils muzeja pārstāve Ilze Kusiņa norāda, ka abi prinči gājuši bojā agrā bērnībā – hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes pirmais dēls V.L.Frīdrihs (1647–1648) mira nepilnu četru mēnešu vecumā, bet Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira un hercogienes Elīzabetes Sofijas otrais dēls L.Kārlis (1693–1697) – trīs gadu vecumā. Šā iemesla dēļ sarkofāgi ir izmēros nelieli un, salīdzinot ar lielajiem sarkofāgiem, ne tik krāšņi un sarežģīti. V.L.Frīdriha sarkofāgu grezno reljefs Kurzemes ģerbonis un eņģeļu galviņas, bet tā kājas veidotas kā lauvu figūras. Savukārt L.Kārļa sarkofāga vāku rotā vara spilvens – uz tā kādreiz atradies hercoga kronis, kas zudis 1919. gadā.
Abu sarkofāgu restaurācijas un konservācijas darbi aizsākti aizvadītā gada nogalē. Sarkofāgu stāvokli bija ietekmējuši gan dabiskie metāla novecošanās procesi, gan arī cilvēku ļaundarība – sarkofāgiem bija dažādas deformācijas, plīsumi un lūzumi, kā arī daudzas detaļas ir atlūzušas un zudušas, un par to izskatu un izvietojumu liecina vien seni fotoattēli. Vispirms tika veikta sarkofāgu tehniskā restaurācija – tostarp rāmju labošana un balsta funkciju nostiprināšana, plaisu un caurumu aizlodēšana, slīpēšana, oriģinālās balsta sistēmas un dekoru atjaunošana, oriģinālo dekoratīvo elementu restaurācija un jaunu alvas atlējumu izgatavošana zudušo vietā. Tāpat abiem sarkofāgiem bija nepieciešams atliet jaunas kājas, vadoties pēc vēsturiskajām fotogrāfijām, jo oriģinālās detaļas bija zudušas. Pēc tehniskās restaurācijas notika virsmu konservācija, atlikušā zeltījuma nostiprināšana, alvas attīrīšana no netīrumiem un oksidācijas produktu slāņa. Noslēgumā veikta sarkofāgu tonēšana, lai atjaunotās daļas neatšķirtos no oriģinālajām, un aizsargvaska uzklāšana.
Sarkofāgu restaurācijas darbus Rundāles pils muzeja Zinātniskās restaurācijas nodaļas vadītājas Ainas Balodes pārraudzībā veica muzeja speciālisti: Daira Līdaka, Arvis Druviņš, Gunārs Grīnfelds, Jānis Līdaka un Vilnis Līdaka.
Jāpiebilst, ka Kurzemes hercogu kapenēs atrodas 21 metāla sarkofāgs un 9 koka zārki, kuros no 1569. līdz 1791. gadam apglabāti 24 Ketleru dinastijas un seši Bīronu dinastijas pārstāvji. Vasaras sezonā – līdz 31. oktobrim – Rundāles pils muzeja ekspozīcija «Kurzemes hercogu kapenes» Jelgavas pilī apmeklētājiem pieejama katru darba dienu no pulksten 9 līdz 17. Ieejas maksa kapenēs pieaugušajiem ir 3 eiro, studentiem – 2 eiro, bet skolēniem – 1,50 eiro.
Fotto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
2.2 °C,
3.4 m/s,
87.2 % 
2.2 °C,
3.4 m/s,
87.2 %