Latvijā

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad īpaši aktīvi turpināja uzraudzīt transportlīdzekļu tirdzniecības jomu un tas ļāvis būtiski ierobežot nelegālo tirgu šajā nozarē. Salīdzinājumā ar 2017. gada pirmo pusgadu, šajā pašā laika periodā 2018. gadā budžeta ieņēmumi palielinājušies par 7,4 miljoniem eiro, norāda VID pārstāve Aļona Zandere.

VID norāda, ka lielā mērā tas saistīts ar Valsts ieņēmuma
dienesta organizētajiem kontroles pasākumiem, kā arī dažādām
kampaņām, sadarbojoties ar Ceļu satiksmes drošības direkciju
(CSDD), Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Latvijas
Auto asociāciju.

Transportlīdzekļu tirgus uzraudzības jomā VID aktīvi ir
strādājis trīs virzienos. Pirmajā pusgadā veiktas 100 tematiskās
pārbaudes lietoto automobiļu tirgotājiem. Šajās pārbaudēs tikai
divos gadījumos netika konstatēti pārkāpumi. Izplatītākie pārkāpumi
bijuši saistīti ar nepilnībām grāmatvedības reģistros, piemēram,
nepareizi aprēķināti nodokļi no darba algām, kā arī ar iespēju
izsekot tirdzniecības darījumus. Lielākajā daļā gadījumu VID
ievēroja «konsultē vispirms» principu un komersanti nepilnības
novērsa, bet pārējos gadījumos tika piemērots naudas sods. Sešiem
komersantiem saimnieciskā darbība tika apturēta.

Virziens, pie kā VID intensīvi strādāja pirmajā pusgadā, bija
arī auto reģistrācijai iesniegto dokumentu pārbaudes. VID
darbinieki CSDD transportlīdzekļu reģistrācijas vietās veica
klātienes dokumentu pārbaudes. To nolūks bija saprast, vai tiešām
fiziska persona automašīnu ārvalstīs ir iegādājusies un ievedusi
pati. Daudzos gadījumos tirgotājs, kas veica nelegālu
komercdarbību, pārdodot no ārvalstīm ievestus auto, piespieda
pircēju reģistrācijā CSDD norādīt, ka auto ir ievedis pats klients.
VID pārbaudīja 127 personu iesniegtos dokumentus – 24 gadījumos
auto reģistrācija tika atteikta.

Jāpiebilst, ka kopš pērnā gada valstī stājies spēkā auto
atsavināšanas lieguma likums. Tas nozīmē, ka juridiskai personai
reģistrējot auto, Valsts ieņēmumu dienestam ir dotas 15 dienas
laika, lai veiktu risku analīzi un pārliecinātos, vai nav saskatāmi
PVN izkrāpšanas riski. Šogad pirmajos sešos mēnešos VID veica 1086
padziļinātās riska analīzes un 96 gadījumos tika lemts par lieguma
pagarināšanu, jo tika konstatēti pārkāpumi.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva