Izglītība

«Jaunais mācību gads nesīs pārmaiņas, un galvenie atslēgas vārdi būs sadarbība un atvērtība, kurus vienos skolotājs. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem būs spēt atvērt savas klases durvis un uzaicināt kolēģus, lai mācītu kopā. Sasniegt augstus rezultātus mēs varam tikai sadarbojoties. Vēlu saglabāt uzkrātās pozitīvās emocijas un iegūto pieredzi nebaidīties izmantot savā darbā,» tā šodien pilsētas pedagogus augusta konferencē, «Atvērtība. Sadarbība. Pieredze», kurā piedalījās arī Ministru prezidents Māris Kučinskis, uzrunāja Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.

Uzrunājot klātesošos, premjers M.Kučinskis uzsvēra, ka Latvijas
priekšrocība ir tā, ka esam mazāki nekā daudzas citas valstis, ar
kurām mums nākas konkurēt, tas dod iespēju daudz straujāk pieņemt
lēmumus un virzīties uz priekšu. «Mēs nekad nebūsim Šveice, šis
stāsts ir izsapņots, tādēļ mums atliek mācīties, jo nekas nevar būt
svarīgāks par labu izglītību. Jelgava šai ziņā ir labs paraugs
daudzām citām Latvijas pašvaldībām, ne velti, lai detalizētāk
iepazītos, ar kādu izglītības nozares jautājumu, ne vienreiz vien,
esmu zvanījis tieši Jelgavas izglītības pārvaldes vadītājai Guntai
Auzai, nevis kādam Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdnim,» tā
premjerministrs M.Kučinskis, uzsverot, ka bieži vien lokālā līmenī
ir iespējams pieņemt daudz izsvērtākus lēmumus.

Kā uzsver G.Auza, Jelgava jaunajam mācību gadam izvirzījusi sev
virkni uzdevumu – ir jāpievērš lielāka uzmanība individuālajam
darbam ar bērnu un viņa atbalstam, vidusskolām jāveido katrai savs
spēcīgs attīstības virziens, jāturpina strādāt pie izglītības
kvalitātes paaugstināšanas, jārisina skolotāju pārslodzes jautājums
un kvalificētu speciālistu trūkums, skolās jāveic skolēnu
individuālās izaugsmes mērījums atsevišķos priekšmetos, lielāka
loma jāpievērš latviešu valodai un tās lietojumam mazākumtautību
skolās un citi.

G.Auza uzsvēra, ka Jelgavas pilsētas kopējais uzstādījums ir
izglītība mūža garumā un konkurētspēja darba tirgū, uz ko arī
jātiecas, mainot mācīšanas metodes un veidojot atbalstošu
izglītības vidi. Viņa norāda, ka nākamajā mācību gadā ir jāturpina
uzsāktā diskusija par vidusskolu piedāvājumu, katrai skolai
meklējot savu novirzienu. «Mums ir plašs piedāvāto programmu klāts
pamatskolas izglītības pakāpē, taču arī vidusskolām ir jāpiedāvā
savi atšķirīgi virzieni,» sacīja G.Auza, kā veiksmīgu piemēru minot
Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolu, kura pirms vairākiem gadiem ar 350
skolēniem bija izvēles priekšā par savu pastāvēšanu, taču tā atrada
savu inženierzinātņu novirzienu un šobrīd skolā mācās jau 768
skolēni.

Izglītības pārvaldes vadītāja norādīja, ka jaunajā mācību gadā
tiks pievērsta pastiprināta uzmanība valsts valodas mācīšanai un
latviešu valodas lietojumam mazākumtautību skolās. «Skolotājiem ir
jābūt gudriem un atbildīgiem, lai nerodas situācijas, kad kāds
skolēns nevar pāriet uz citu pilsētas skolu, jo viņam nav
pietiekamas valsts valodas zināšanas,» uzsver G.Auza.

Pedagogus pirms jaunā mācību gada sveica arī Jelgavas domes
priekšsēdētājs Andris Rāviņš, novēlot skolotājiem saglabāt degsmi
visa mācību gada garumā. «Novēlu, lai jaunajā mācību gadā jūs vēl
labāk izprastu, ko bērni un jaunieši vēlas, un kopā izdotos
izaudzināt konkurētspējīgas personības. Mums jāvirzās uz tādu
izglītības modeli, kas spētu dot rezultātu arī mainīgos apstākļos.
Labs piemērs šai ziņā ir 4. vidusskolas koris «Spīgo», kur
nomainoties vairākām dalībnieku paaudzēm, ir saglabājusies
nemainīgi augsta darba kvalitāte. Diemžēl visās jomās tas tā nav.
Piemēram, matemātikā visaugstākie rezultāti tiek sasniegti 3.
klasē, bet pēc tam tie pakāpeniski krīt un viszemāko līmeni
sasniedz 12. klases noslēguma pārbaudījumu darbos. Katrā izglītības
iestādē ir savi veicamie uzdevumi pie kā strādāt. Novēlu visiem
pilsētas izglītības darbiniekiem veiksmi un izdošanos to izpildē,»
tā A.Rāviņš.

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»