«Šogad aprit desmit gadi, kopš «Fortum» uzsāka strādāt Jelgavā. Ar lepnumu varam teikt, ka tie ir bijuši ļoti produktīvi gadi – esam sakārtojuši siltumapgādes sistēmu, uzbūvējuši modernu biomasas koģenerācijas staciju un saviem klientiem un sadarbības partneriem radījuši pārliecību, ka mums var uzticēties,» saka Jūlija Sundberga, «Fortum» biznesa vadītāja Latvijā, kura aktīvi iesaistījusies arī Latvijas Ārvalstu investoru padomes darbā un šovasar ievēlēta par šīs organizācijas priekšsēdētāju.
Sarunā ar J.Sundbergu – par to, kāda šobrīd ir situācija ar enerģijas ražošanu saistītajās nozarēs, un to, cik droši jūtas ārvalstu investori Latvijā.
Jūsu līdzšinējā profesionālā pieredze saistīta ar darbu ne tikai dzimtajā Zviedrijā, bet arī Baltijas valstīs un Krievijā. Kā jūs raksturotu tieši Latvijas biznesa vidi?
Latvijā ir maza un dinamiska biznesa vide, katrs notikums var daudz ko mainīt, piemēram, skandāli finanšu sektorā varēja atstāt paliekošas sekas. Pagaidām gan mēs to neizjūtam, bet tas var atstāt iespaidu ilgtermiņā, jo mazām valstīm par savu reputāciju ir jāuztraucas daudz lielākā mērā nekā lielām valstīm ar stabilu ekonomiku vai lielu patērētāju skaitu. Tomēr kopumā Latvijas biznesa vidē saskatu pietiekami daudz līdzību ar Skandināvijas valstīm – mums ir daudz kopīga. Es Latvijā jūtos ļoti labi, ar cilvēkiem Latvijas biznesa vidē ir viegli saprasties, mums ir līdzīgs skatījums un vēlme sasniegt maksimāli labāko rezultātu. Protams, ir jūtama arī Krievijas biznesa kultūras ietekme, kas nav tik izteikti citās Baltijas valstīs, bet tas noteikti nav mīnuss, jo kultūras daudzveidība ir katras valsts bagātība.
Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijā kā pamata kurināmais tiek izmantota šķelda – vai tiek domāts, kā mazināt atkarību no šī resursa, ņemot vērā, ka šķeldas cena pēdējā gada laikā būtiski pieaugusi?
Šķeldas cena patiešām pēdējā gada laikā ir palielinājusies par 40 procentiem. Izklausās dramatiski, taču mums jāņem vērā īpašie apstākļi, proti, pirms cena sāka kāpt, tā bija vienā no vēsturiski zemākajiem līmeņiem, kopš mēs iepērkam šo resursu. Rēķinājāmies, ka šāda cena ilgstoši nebūs, jo meža industrija nevar strādāt zem pašizmaksas. Turklāt gan aizvadītais rudens, gan ziema bija ļoti slapja, bija apgrūtināta šī resursa ieguve, tādēļ veidojās deficīts, un cena auga. Šobrīd nekas neliecina, ka tā varētu turpināt augt, visdrīzāk cena stabilizēsies vai pat, pieaugot izstrādes apjomiem, kritīsies. Arī pārējiem energoresursiem cena pēdējā gada laikā ir palielinājusies. Jāņem vērā arī tas, ka tehnoloģiski mēs varam izmantot zemas kvalitātes šķeldu, kura nav tik pieprasīta eksporta tirgos, tādēļ esam droši, ka pārskatāmā nākotnē šis resurss būs pieejams par konkurētspējīgu cenu. Lai samazinātu savas izmaksas un kļūtu efektīvāki, paralēli strādājam arī pie jaunu bioloģiskas izcelsmes kurināmā veidu apzināšanas. Tā ir kūdra un atlikumi no meža un lauksaimniecības nozarēm, piemēram, pelavas.
ES noteikusi, ka dalībvalstīm līdz 2025. gadam jāpārstrādā vismaz 55 procenti no mājsaimniecību radītajiem atkritumiem, tādēļ arvien aktuālāks kļūst jautājums par atkritumu dedzināšanu. Vai apsverat iespēju izmantot arī šo resursu?
Mūsu šobrīd izmantotās tehnoloģijas pieļauj veikt līdz pat 10 procentu noteikta sastāva atkritumu piemaisījumu bioloģiskas izcelsmes kurināmajam, taču jau pašlaik, piemēram, uzņēmums «Cemex» Brocēnos ražošanas procesā kā kurināmo izmanto tā saukto RDF jeb no atkritumiem iegūto kurināmo. Arī mēs apsveram šo iespēju un esam uzsākuši sagatavošanās darbus – strādājam pie ietekmes uz vidi novērtējuma, lai saprastu, kāda sastāva atkritumus varam izmantot savā stacijā, un lai jelgavnieki varētu būt pārliecināti, ka tiks ievērotas visas ar vides jautājumiem saistītās prasības. Mēs esam par aprites ekonomiku un resursu atkārtotu izmantošanu.
Kādas ir jūsu prognozes par enerģijas cenu tuvākajā nākotnē no Jelgavas patērētāju skatpunkta?
Kā jau minēju, cenas ir augušas visiem energoresursiem, arī ražošanas izmaksas nekļūst lētākas. Vienīgais veids, kā saglabāt līdzšinējo cenu, ir kļūt efektīvākiem. Laika gaitā cenas enerģijas tirgū, cerams, stabilizēsies, tomēr šobrīd nevaram pilnībā izslēgt siltumenerģijas cenas izmaiņas, lai gan būtisku pieaugumu arī neprognozējam. Apzināmies, ka konkurējam ar individuālajiem apkures risinājumiem. Domājam par to, kā piesaistīt jaunus klientus, un tarifa pieaugums noteikti nav tas, kas stimulēs jaunu patērētāju pieplūdumu. Centrālās apkures risinājumi tiek pozicionēti kā drošākie un videi draudzīgākie, tomēr cenas ziņā ir pieejamas lētākas alternatīvas, kuras izmanto arī vairāki pilsētas lielie patērētāji. Summējot visus aspektus, kā, piemēram, sākotnējo ieguldījumu sistēmas uzstādīšanā, drošību un komfortu, ilgtermiņā vairāk priekšrocību ir centralizētajai apkurei. Jo blīvāks būs patērētāju tīkls, jo zemāku tarifu varēsim piedāvāt visiem.
«Fortum» ir viena no tām energokompānijām, kura, ražojot elektrību, saņem maksājumus no obligātā iepirkuma komponentes (OIK). Šis valsts atbalsts zaļās enerģijas risinājumiem bija viens no priekšnosacījumiem aptuveni 60 miljonu eiro investīcijām Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijas izbūves projektā. Ekonomikas ministrija ir apņēmusies atteikties no OIK – vai tas varētu apdraudēt uzņēmuma darbību?
Esam pārliecināti, ka Latvijas valsts ir uzticams sadarbības partneris, kas pildīs savas saistības un investoriem sniegtos solījumus. Diskusijas par OIK šobrīd ir pārlieku politizētas, tādēļ izskan dažādi piedāvājumi. Būtiski uzsvērt, ka runa nav par OIK likvidēšanu, bet gan par reformu, lai šo atbalstu saņemtu patiešām zaļās enerģijas ražotāji, nevis gāzes koģenerācijas stacijas. Latvijas valstij, tāpat kā pārējām ES dalībvalstīm, ir saistības, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvaram līdz 2020. gadam jāsasniedz 40 procentus no kopējā apjoma, tādēļ vienā vai otrā veidā atbalsts zaļās enerģijas ražotājiem tiks saglabāts.
Daļu no sava laika veltāt arī darbam Latvijas Ārvalstu investoru padomē – kādas ir šīs organizācijas prioritātes, par ko iestājaties?
Padomes galvenais uzdevums ir sekmēt un atbalstīt pozitīvu uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā un reaģēt uz aktuālajām problēmām. Mums ir tiešs dialogs ar premjeru un ministriem, un šobrīd strādājam pie tādiem jautājumiem kā darbaspēka pieejamība, izglītības, īpaši augstākās izglītības, reforma un ēnu ekonomikas mazināšana. Šie jautājumi ir arī valdības dienaskārtībā, tomēr mēs vēlētos straujāku progresu. Latvijas augstskolas savas ierobežotās kapacitātes dēļ šobrīd nevar piedāvāt pasaules līmenī konkurētspējīgu izglītību, perspektīvākie jaunieši aizbrauc mācīties ārpus valsts, un tikai daļa atgriezīsies atpakaļ, bet mums viņus vajag šeit un tagad! Tā Latvija zaudē savus labākos prātus. Augstskolām būtu jāapvieno resursi un būtiski jāuzlabo piedāvāto programmu kvalitāte.
Arī ēnu ekonomikas apkarošanā mēs vairs neredzam to progresu, kāds bija pēdējos gados, – tā pieaug proporcionāli kopējai ekonomikas izaugsmei, galvenokārt uz būvniecības sektora rēķina. Mēs kā ārvalstu investori vēlamies vienādus spēles noteikumus visiem uzņēmumiem. Nav pieņemama situācija, ka konkurences priekšrocības kāds sev rada, izvairoties no nodokļu nomaksas.
Zviedrija, no kurienes nākat, ir valsts ar izteikti atbildīgu attieksmi pret nodokļu nomaksu. Ar ko Latvija šajā ziņā atšķiras?
Zviedrija vēsturiski veidojusies kā sociāli orientēta valsts, kurā ir augsti nodokļi, bet tajā pašā laikā arī daudzveidīgi valsts apmaksāti sociālie pakalpojumi. Arī zviedri pauž neapmierinātību par nodokļu nastu, tomēr apzinīgi tos maksā, turpretim Latvijā atsevišķi indivīdi iegūst, izvairoties no nodokļu nomaksas. Latvijā cilvēkiem trūkst pārliecības, ka nodokļos samaksātā nauda tiek izlietota pareizi un efektīvi, un tas individuālā līmenī rada iecietību pret nodokļu nemaksāšanu. Īstermiņā Latvijas gadījumā labākais risinājums ir radīt apstākļus, kuros nevar izvairīties no nodokļu nomaksas, jo pagaidām sabiedrībā pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir pārāk liela tolerance, lai tas atrisinātos pats no sevis.
Varbūt problēma ir nodokļu likmēs?
Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, nodokļu likmes Latvijā ir samērīgas.
Šogad uzņēmums «Fortum» ir iegādājies trīs energokompānijas Daugavpilī – kādi ir jūsu biznesa mērķi šajā Latvijas pilsētā?
Uzskatām, ka ar Jelgavas piemēru Latvijā sevi esam labi pieteikuši, tādēļ meklējam iespējas, kā savus pakalpojumus piedāvāt arī citās Latvijas pilsētās. Šobrīd ir noslēdzies darījums, kurā pārņemsim trīs Daugavpils uzņēmumus – SIA «BK Enerģija», SIA «Energy&Communication» un SIA «Sprino» –, kuri nodrošina 40 procentus no kopējā pilsētas centralizēto tīklu siltumenerģijas apjoma. Lēmumi par konkrētiem investīciju projektiem Daugavpilī vēl nav pieņemti, bet pie tā strādājam.
Teju visās valstīs, kurās strādājat, tostarp Indijā, esat attīstījuši elektroautomašīnu uzlādes tīklu. Vai arī Jelgavā plānojat atvērt kādu elektrouzlādes staciju?
No biznesa viedokļa tas, protams, šobrīd nav aktuālākais jautājums, bet mēs par to domājam. Tas no mūsu puses noteikti būtu sociāli atbildīgs solis, jo šobrīd Latvijā ir izveidojies tāds kā apburtais loks: cilvēki elektroauto neizvēlas tādēļ, ka nav staciju, kur tās uzlādēt, bet uzlādes punkti netiek veidoti tādēļ, ka nav pietiekams potenciālo klientu skaits. Piemērota vieta šādai stacijai noteikti būtu topošais satiksmes terminālis pie dzelzceļa stacijas.
Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»
23.2 °C,
3.2 m/s,
58.2 % 
23.2 °C,
3.2 m/s,
58.2 %