Ekonomika

«Šogad aprit desmit gadi, kopš «Fortum» uzsāka strādāt Jelgavā. Ar lepnumu varam teikt, ka tie ir bijuši ļoti produktīvi gadi – esam sakārtojuši siltumapgādes sistēmu, uzbūvējuši modernu biomasas koģenerācijas staciju un saviem klientiem un sadarbības partneriem radījuši pārliecību, ka mums var uzticēties,» saka Jūlija Sundberga, «Fortum» biznesa vadītāja Latvijā, kura aktīvi iesaistījusies arī Latvijas Ārvalstu investoru padomes darbā un šovasar ievēlēta par šīs organizācijas priekšsēdētāju.

Sarunā ar J.Sundbergu – par to, kāda šobrīd ir situācija ar
enerģijas ražošanu saistītajās nozarēs, un to, cik droši jūtas
ārvalstu investori Latvijā.

Jūsu līdzšinējā profesionālā pieredze saistīta ar darbu
ne tikai dzimtajā Zviedrijā, bet arī Baltijas valstīs un Krievijā.
Kā jūs raksturotu tieši Latvijas biznesa vidi?

Latvijā ir maza un dinamiska biznesa vide, katrs notikums var
daudz ko mainīt, piemēram, skandāli finanšu sektorā varēja atstāt
paliekošas sekas. Pagaidām gan mēs to neizjūtam, bet tas var atstāt
iespaidu ilgtermiņā, jo mazām valstīm par savu reputāciju ir
jāuztraucas daudz lielākā mērā nekā lielām valstīm ar stabilu
ekonomiku vai lielu patērētāju skaitu. Tomēr kopumā Latvijas
biznesa vidē saskatu pietiekami daudz līdzību ar Skandināvijas
valstīm – mums ir daudz kopīga. Es Latvijā jūtos ļoti labi, ar
cilvēkiem Latvijas biznesa vidē ir viegli saprasties, mums ir
līdzīgs skatījums un vēlme sasniegt maksimāli labāko rezultātu.
Protams, ir jūtama arī Krievijas biznesa kultūras ietekme, kas nav
tik izteikti citās Baltijas valstīs, bet tas noteikti nav mīnuss,
jo kultūras daudzveidība ir katras valsts bagātība.

Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijā kā pamata
kurināmais tiek izmantota šķelda – vai tiek domāts, kā mazināt
atkarību no šī resursa, ņemot vērā, ka šķeldas cena pēdējā gada
laikā būtiski pieaugusi?

Šķeldas cena patiešām pēdējā gada laikā ir palielinājusies par
40 procentiem. Izklausās dramatiski, taču mums jāņem vērā īpašie
apstākļi, proti, pirms cena sāka kāpt, tā bija vienā no vēsturiski
zemākajiem līmeņiem, kopš mēs iepērkam šo resursu. Rēķinājāmies, ka
šāda cena ilgstoši nebūs, jo meža industrija nevar strādāt zem
pašizmaksas. Turklāt gan aizvadītais rudens, gan ziema bija ļoti
slapja, bija apgrūtināta šī resursa ieguve, tādēļ veidojās
deficīts, un cena auga. Šobrīd nekas neliecina, ka tā varētu
turpināt augt, visdrīzāk cena stabilizēsies vai pat, pieaugot
izstrādes apjomiem, kritīsies. Arī pārējiem energoresursiem cena
pēdējā gada laikā ir palielinājusies. Jāņem vērā arī tas, ka
tehnoloģiski mēs varam izmantot zemas kvalitātes šķeldu, kura nav
tik pieprasīta eksporta tirgos, tādēļ esam droši, ka pārskatāmā
nākotnē šis resurss būs pieejams par konkurētspējīgu cenu. Lai
samazinātu savas izmaksas un kļūtu efektīvāki, paralēli strādājam
arī pie jaunu bioloģiskas izcelsmes kurināmā veidu apzināšanas. Tā
ir kūdra un atlikumi no meža un lauksaimniecības nozarēm, piemēram,
pelavas.

ES noteikusi, ka dalībvalstīm līdz 2025. gadam
jāpārstrādā vismaz 55 procenti no mājsaimniecību radītajiem
atkritumiem, tādēļ arvien aktuālāks kļūst jautājums par atkritumu
dedzināšanu. Vai apsverat iespēju izmantot arī šo
resursu?

Mūsu šobrīd izmantotās tehnoloģijas pieļauj veikt līdz pat 10
procentu noteikta sastāva atkritumu piemaisījumu bioloģiskas
izcelsmes kurināmajam, taču jau pašlaik, piemēram, uzņēmums «Cemex»
Brocēnos ražošanas procesā kā kurināmo izmanto tā saukto RDF jeb no
atkritumiem iegūto kurināmo. Arī mēs apsveram šo iespēju un esam
uzsākuši sagatavošanās darbus – strādājam pie ietekmes uz vidi
novērtējuma, lai saprastu, kāda sastāva atkritumus varam izmantot
savā stacijā, un lai jelgavnieki varētu būt pārliecināti, ka tiks
ievērotas visas ar vides jautājumiem saistītās prasības. Mēs esam
par aprites ekonomiku un resursu atkārtotu izmantošanu.

Kādas ir jūsu prognozes par enerģijas cenu tuvākajā
nākotnē no Jelgavas patērētāju skatpunkta?

Kā jau minēju, cenas ir augušas visiem energoresursiem, arī
ražošanas izmaksas nekļūst lētākas. Vienīgais veids, kā saglabāt
līdzšinējo cenu, ir kļūt efektīvākiem. Laika gaitā cenas enerģijas
tirgū, cerams, stabilizēsies, tomēr šobrīd nevaram pilnībā izslēgt
siltumenerģijas cenas izmaiņas, lai gan būtisku pieaugumu arī
neprognozējam. Apzināmies, ka konkurējam ar individuālajiem apkures
risinājumiem. Domājam par to, kā piesaistīt jaunus klientus, un
tarifa pieaugums noteikti nav tas, kas stimulēs jaunu patērētāju
pieplūdumu. Centrālās apkures risinājumi tiek pozicionēti kā
drošākie un videi draudzīgākie, tomēr cenas ziņā ir pieejamas
lētākas alternatīvas, kuras izmanto arī vairāki pilsētas lielie
patērētāji. Summējot visus aspektus, kā, piemēram, sākotnējo
ieguldījumu sistēmas uzstādīšanā, drošību un komfortu, ilgtermiņā
vairāk priekšrocību ir centralizētajai apkurei. Jo blīvāks būs
patērētāju tīkls, jo zemāku tarifu varēsim piedāvāt visiem.

«Fortum» ir viena no tām energokompānijām, kura, ražojot
elektrību, saņem maksājumus no obligātā iepirkuma komponentes
(OIK). Šis valsts atbalsts zaļās enerģijas risinājumiem bija viens
no priekšnosacījumiem aptuveni 60 miljonu eiro investīcijām
Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijas izbūves projektā.
Ekonomikas ministrija ir apņēmusies atteikties no OIK – vai tas
varētu apdraudēt uzņēmuma darbību?

Esam pārliecināti, ka Latvijas valsts ir uzticams sadarbības
partneris, kas pildīs savas saistības un investoriem sniegtos
solījumus. Diskusijas par OIK šobrīd ir pārlieku politizētas, tādēļ
izskan dažādi piedāvājumi. Būtiski uzsvērt, ka runa nav par OIK
likvidēšanu, bet gan par reformu, lai šo atbalstu saņemtu patiešām
zaļās enerģijas ražotāji, nevis gāzes koģenerācijas stacijas.
Latvijas valstij, tāpat kā pārējām ES dalībvalstīm, ir saistības,
ka atjaunojamās enerģijas īpatsvaram līdz 2020. gadam jāsasniedz 40
procentus no kopējā apjoma, tādēļ vienā vai otrā veidā atbalsts
zaļās enerģijas ražotājiem tiks saglabāts.

Daļu no sava laika veltāt arī darbam Latvijas Ārvalstu
investoru padomē – kādas ir šīs organizācijas prioritātes, par ko
iestājaties?

Padomes galvenais uzdevums ir sekmēt un atbalstīt pozitīvu
uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā un reaģēt uz aktuālajām
problēmām. Mums ir tiešs dialogs ar premjeru un ministriem, un
šobrīd strādājam pie tādiem jautājumiem kā darbaspēka pieejamība,
izglītības, īpaši augstākās izglītības, reforma un ēnu ekonomikas
mazināšana. Šie jautājumi ir arī valdības dienaskārtībā, tomēr mēs
vēlētos straujāku progresu. Latvijas augstskolas savas ierobežotās
kapacitātes dēļ šobrīd nevar piedāvāt pasaules līmenī
konkurētspējīgu izglītību, perspektīvākie jaunieši aizbrauc
mācīties ārpus valsts, un tikai daļa atgriezīsies atpakaļ, bet mums
viņus vajag šeit un tagad! Tā Latvija zaudē savus labākos prātus.
Augstskolām būtu jāapvieno resursi un būtiski jāuzlabo piedāvāto
programmu kvalitāte.

Arī ēnu ekonomikas apkarošanā mēs vairs neredzam to progresu,
kāds bija pēdējos gados, – tā pieaug proporcionāli kopējai
ekonomikas izaugsmei, galvenokārt uz būvniecības sektora rēķina.
Mēs kā ārvalstu investori vēlamies vienādus spēles noteikumus
visiem uzņēmumiem. Nav pieņemama situācija, ka konkurences
priekšrocības kāds sev rada, izvairoties no nodokļu nomaksas.

Zviedrija, no kurienes nākat, ir valsts ar izteikti
atbildīgu attieksmi pret nodokļu nomaksu. Ar ko Latvija šajā ziņā
atšķiras?

Zviedrija vēsturiski veidojusies kā sociāli orientēta valsts,
kurā ir augsti nodokļi, bet tajā pašā laikā arī daudzveidīgi valsts
apmaksāti sociālie pakalpojumi. Arī zviedri pauž neapmierinātību
par nodokļu nastu, tomēr apzinīgi tos maksā, turpretim Latvijā
atsevišķi indivīdi iegūst, izvairoties no nodokļu nomaksas. Latvijā
cilvēkiem trūkst pārliecības, ka nodokļos samaksātā nauda tiek
izlietota pareizi un efektīvi, un tas individuālā līmenī rada
iecietību pret nodokļu nemaksāšanu. Īstermiņā Latvijas gadījumā
labākais risinājums ir radīt apstākļus, kuros nevar izvairīties no
nodokļu nomaksas, jo pagaidām sabiedrībā pret izvairīšanos no
nodokļu nomaksas ir pārāk liela tolerance, lai tas atrisinātos pats
no sevis.

Varbūt problēma ir nodokļu likmēs?

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, nodokļu likmes Latvijā ir
samērīgas.

Šogad uzņēmums «Fortum» ir iegādājies trīs
energokompānijas Daugavpilī – kādi ir jūsu biznesa mērķi šajā
Latvijas pilsētā?

Uzskatām, ka ar Jelgavas piemēru Latvijā sevi esam labi
pieteikuši, tādēļ meklējam iespējas, kā savus pakalpojumus piedāvāt
arī citās Latvijas pilsētās. Šobrīd ir noslēdzies darījums, kurā
pārņemsim trīs Daugavpils uzņēmumus – SIA «BK Enerģija», SIA
«Energy&Communication» un SIA «Sprino» –, kuri nodrošina 40
procentus no kopējā pilsētas centralizēto tīklu siltumenerģijas
apjoma. Lēmumi par konkrētiem investīciju projektiem Daugavpilī vēl
nav pieņemti, bet pie tā strādājam.

Teju visās valstīs, kurās strādājat, tostarp Indijā,
esat attīstījuši elektroautomašīnu uzlādes tīklu. Vai arī Jelgavā
plānojat atvērt kādu elektrouzlādes staciju? 

No biznesa viedokļa tas, protams, šobrīd nav aktuālākais
jautājums, bet mēs par to domājam. Tas no mūsu puses noteikti būtu
sociāli atbildīgs solis, jo šobrīd Latvijā ir izveidojies tāds kā
apburtais loks: cilvēki elektroauto neizvēlas tādēļ, ka nav
staciju, kur tās uzlādēt, bet uzlādes punkti netiek veidoti tādēļ,
ka nav pietiekams potenciālo klientu skaits.  Piemērota vieta
šādai stacijai noteikti būtu topošais satiksmes terminālis pie
dzelzceļa stacijas.

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»