Kādai jābūt Jelgavai nākotnē? Digitālā metropole, ģimenei draudzīga pilsēta, zaļā oāze vai ražošanas, zinātnes un attīstības pilsēta – šādi attīstības scenāriji tika apspriesti Jelgavā aizvadītā jauniešu foruma «Brīvība – izpratne, piederība, attīstība» sadaļā «Ideju bokss», kas veltīts Jelgavas nākotnes attīstības scenārijiem. Tajā jaunieši, sadarbojoties ar pilsētas uzņēmējiem, piedāvāja savu redzējumu katram no attīstības scenārijiem.
Katru scenāriju aizstāvēja komanda, kurā darbojās viens uzņēmējs un divi Jelgavas skolu debašu klubu dalībnieki. Pasākuma organizators – Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs – jau iepriekš komandas dalībniekiem bija ieskicējis pieturpunktus, taču pašu dalībnieku ziņā bija tas, kā viņi šo ideju aizstāvēs.
Pēc ideju prezentācijas dalībnieki atzina, ka veiksmīgākais risinājums pilsētas attīstībai nākotnē būtu sabalansēt visus piedāvātos risinājumus, jo Jelgavā jābūt gan attīstītai ražošanai, gan zaļai domāšanai, gan ģimenei draudzīgai videi.
Digitālā metropole
Komandā darbojās SIA «Animus Project» vadītājs Artūrs Savickis, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolnieces Gunda Oja un Kristīne Krastiņa.
Par to, ka modernās tehnoloģijas mūsu dzīvē ieņem arvien lielāku lomu, šaubu nav, un svarīgs ir gudro tehnoloģiju pielietojums visās jomās. «Man bija patīkami dzirdēt, ka arī Jelgavas jaunieši fokusējas uz digitālo sfēru, viņiem interesē šī vide. Jaunieši saskata tālruņu, mobilo lietotņu, elektronisko sistēmu priekšrocības, tikai ir viens «bet» – viņiem bieži vien trūkst zināšanu, kā to visu jēgpilni izmantot. Un tieši uz to jāliek akcents izglītības procesā – lai ar šīm modernajām tehnoloģijām mēs mācētu praktiski rīkoties,» pārliecināts uzņēmējs.
Viņš kopā ar jaunietēm prezentēja divas idejas, lai mūsu pilsēta kļūtu vēl modernāka. Viena no tām – digitalizēt tūrisma objektus, informāciju par tiem tūristiem pasniedzot ar mobilās lietotnes starpniecību. Viņuprāt, pilsētas apskati var izveidot par interaktīvu spēli, proti, izstrādāt lietotni, kurā iekļauti pilsētas objekti un dažādi uzdevumi, kas tūristam ļautu doties tādā kā piedzīvojumā. Svarīgākais – šīs interaktīvās tūres izveidošanā var iesaistīt arī Jelgavas jauniešus. Otrs ierosinājums, kas arī varētu noderēt tūrisma stimulēšanai pilsētā, ir elektrisko skrejriteņu noma. «Tas ir vēl viens veids, kā tūrismā ienest 21. gadsimtu,» saka A.Savickis.
Gunda un Kristīne atzīst, ka Jelgava jau šobrīd ir gudra pilsēta. «Mums ir videonovērošanas sistēma, skolēnu e-kartes,» saka Gunda, spriežot, ka moderno tehnoloģiju pielietošana nepieciešama arī izklaidē. Viņa rosina Jelgavā izveidot e-sporta arēnu – vietu, kurā kopā spēlēt datorspēles un sacensties. «Sabiedrībā pastāv uzskats, ka datorspēles cilvēku degradē, taču pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Plos One», secināts, ka tās attīsta stratēģisko domāšanu un sadarbības prasmes,» stāsta Gunda, piebilstot, ka Baltijā šobrīd ir izveidota viena e-sporta līga un šo sporta veidu plānots iekļaut arī olimpiskajās spēlēs. Viņasprāt, šādu e-sporta arēnu varētu izveidot, piemēram, kādā skolā, jo datorspēļu spēlētāju mūsu pilsētā netrūkst. Savukārt Kristīne pārliecināta, ka Latvijā šobrīd ir daudz labu IT speciālistu, taču nereti viss apstājas pie naudas trūkuma, tāpēc ne tikai Jelgavas, bet visas valsts līmenī jādomā par to, kā piesaistīt investorus, lai radītu jaunus produktus un pakalpojumus, kuru izveidošanā iesaistītos mūsu valsts gudrie prāti.
A.Savickis norāda, ka viņam pēc foruma radušies divi secinājumi: «Jauniešiem idejas ir, bet viņi tās nemāk pietiekami argumentēti aizstāvēt, kas ir ļoti svarīgi. Tāpat viņiem ir bail riskēt, bet, lai augtu, attīstītos un ietu uz priekšu, tas ir ļoti vajadzīgs.»
Ģimenei draudzīga pilsēta
Komandā darbojās SIA «Karameļu darbnīca» valdes locekle Ilze Priževoite, Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēni Anastasija Šlapina un Rihards Seržāns.
«Ģimene ir pamatvērtība, uz kuras var veidot pārējo pasauli. Ģimenei draudzīga ir vieta, kurā mēs visi – gan bērni, gan pieaugušie – jūtamies labi. Es kā uzņēmēja esmu novērojusi: ja maniem darbiniekiem ģimenē viss ir kārtībā, viņi var produktīvi strādāt, dot pienesumu uzņēmumam un pilsētai kopumā,» pārliecināta I.Priževoite, atzīstot, ka jau šobrīd Jelgavā tiek daudz darīts, lai tā būtu ģimenēm saistoša un tās atbalstoša, taču vēl ir kur tiekties. «Domājot par nākotni, pilsētai ir jāatrisina bērnudārzu rindu jautājums, jo šobrīd uzņēmējdarbības vidē jūtams, ka nereti ģimenēm nav kur atstāt bērnu, lai vecāki varētu strādāt,» saka uzņēmēja. Viņu forumā pozitīvi pārsteidzis tas, ka daudzi jaunieši jau skaidri zina, ko vēlas nākotnē, un uzsvēruši, ka grib to saistīt ar mūsu pilsētu.
Arī Anastasija un Rihards atzīst, ka, viņuprāt, Jelgava jau ir ģimenei draudzīga pilsēta – ar piemērotām vietām, kur ģimenes var atpūsties, apmeklēt pasākumus. «Taču es piedāvāju pilsētā izveidot jaunus rotaļlaukumus Jelgavas mikrorajonos. Piemēram, Dobeles šosejas apkaimē pie Mīlestības alejas vieta pietiktu arī rotaļu laukumam,» uzskata Rihards, spriežot, ka tajā varētu būt izzinošas spēles, caur kurām bērni tuvāk iepazītu dabu, sajūtu taka. Anastasija piebilst, ka, iespējams, tur varētu izvietot arī āra trenažierus, kas pēdējā laikā pilsētā kļuvuši ļoti populāri. Tiesa, ja tur tiks izveidots rotaļu laukums, nāksies pastiprināti domāt par satiksmes drošību, jo Dobeles šosejā satiksmes intensitāte ir liela. «Pieaugošā tehnoloģiju popularitāte bērnu un nereti arī pieaugušo dzīvesveidu padara mazkustīgāku. Lielākā daļa dienas tiek pavadīta nekustīgās pozās, un to vajadzētu mainīt. Tieši bērnu rotaļu laukumi ir vieta, kur iespējams veicināt fizisko attīstību jau agrīnā vecumā,» tā Rihards, atsaucoties uz pasaulē veiktu pētījumu, kurā secināts, ka indivīda fiziskā aktivitāte pieaug par 25,6 procentiem, ja tuvumā ir viegli pieejams laukums fiziskām aktivitātēm.
Zaļā oāze
Komandā darbojās SIA «Zaļā zeme» vadītāja Inga Gūtmane, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni Roberts Fadejevs un Elīza Anna Vilava.
«Zaļā dzīvošana ir mana pārliecība. Uzskatu, ka cilvēkiem ir jāēd, jādzīvo veselīgi, un šajā ziņā lielas cerības gribētu likt uz jauniešiem – ka tieši viņi būs tie, kas vairāk pievērsīsies zaļam un veselīgam dzīvesveidam –, taču nākas secināt, ka viss nav tik vienkārši. To apliecināja jauniešu jautājums, kāpēc jāēd veselīgi, ja tas maksā dārgi,» saka I.Gūtmane, pieļaujot, ka bērniem nav izpratnes par to, ko varētu iegūt, skolu programmās iekļaujot padziļinātu uztura mācību. Viņa spriež, ka šobrīd skolēni zaļo dzīvesveidu izprot kā bio produktus un atkritumu šķirošanu, un arī tas, protams, ir labi. To apstiprina komandas jaunieši Roberts un Elīza Anna, sakot, ka tie ir arī divi pamatnosacījumi, kas tiek ievēroti viņu ģimenē, cenšoties dzīvot zaļāk, jo arī viņi šķiro atkritumus un daudzus produktus iegādājas pie mājražotājiem, ekoveikalos. «Manuprāt, pozitīvi, ka cilvēki sāk saprast to, ka rada par daudz atkritumu, un pievērš lielāku uzmanību šķirošanai, lai no tiem taptu jauni produkti,» saka Elīza Anna, piebilstot, ka Jelgavā ir radīti visi apstākļi, lai to darītu, un šobrīd galvenais ir attieksme un vēlēšanās rīkoties. Savukārt, runājot par veselīgu pārtiku, Elīza Anna norāda, ka viņai joprojām nav skaidrs, kāpēc no Polijas atvestais gurķis maksā lētāk, nekā pie mums audzētais, un spriež, ka tieši šis apstāklis cilvēkiem traucē pievērsties veselīgai ēšanai, jo mūsu ienākumu līmenis nav tik liels, lai varētu visu atļauties.
Zaļās oāzes idejas atbalstītāji atzīst, ka kopumā Jelgava ir zaļa pilsēta – te ir daudz parku, ūdenskrātuves, palienes pļavas, pēdējos gados pilsētā izveidoti arī vairāki eko un mājražotāju veikaliņi –, taču Roberts ir pārliecināts, ka varam to padarīt vēl zaļāku un veselīgāku, iestādot kokus un izveidojot parkus vietās, kuras šobrīd pilsētā ir pamestas un aizaugušas, tāpat esot jārosina daudzdzīvokļu māju pagalmus padarīt zaļākus, nevis būvēt tajos auto stāvlaukumus. Viņš spriež, ka vairākos pilsētas parkos, piemēram, Alunāna parkā, varētu ierīkot gaisa trasi ar šķēršļiem, kas mudinātu pievērsties aktīvam dzīvesveidam. «Man ļoti patīk ideja aiz kultūras nama ierīkot dizaina dārzus, kuros var mazliet atpūsties no ikdienas steigas. Manuprāt, tas ir labs sākums, lai kas līdzīgs taptu arī citviet Jelgavā. Taču te ir svarīgs kāds priekšnoteikums, proti, jau maziem bērniem ir jāmāca atbildīgi izturēties pret infrastruktūru,» pārliecināts Roberts.
Forumā arī izskanēja ideja izveidot veselības takas pilsētas mikrorajonos. «20 minūšu pastaiga pa šādu taku uzlabo cilvēka imūnsistēmu, fizisko sagatavotību, mentālo veselību, un cilvēks kļūst pozitīvāks,» tā Anna Elīza. Taču, kaut arī jauniešiem teorētisko zināšanu netrūkst, praktiski viņi tās savā ikdienā nepielieto. Paši jaunieši neslēpj, ka tā īsti nav izmantojuši jau esošo pilsētas infrastruktūru, piemēram, izveidoto veselības taku Pils salā vai labiekārtoto Langervaldes mežu.
Ražošanas, zinātnes un attīstības pilsēta
Komandā darbojās SIA «Jelgavas tipogrāfija» valdes loceklis Juris Sīlis, Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolnieces Amanda Zvaigzne un Anna Oseņņikova.
«Jebkurā jomā, lai turpinātu attīstīties, ir nepieciešamas zināšanas un laba izglītība – lai mēs ne tikai risinātu tehnoloģiski sarežģītus jautājumus, radītu pasaulē konkurētspējīgus uzņēmumus un produktus, bet arī prastu panākt, ka mūsu radītais produkts nekaitē videi un dod labumu sabiedrībai kopumā,» pārliecināts J.Sīlis. Gan viņš, gan jaunietes atzīst, ka Jelgavai ir lielas priekšrocības, tostarp mums ir sava universitāte, kurā var satikties zinātnieki un uzņēmēji, lai radītu fantastiskas lietas. Jelgava jau šobrīd tiek definēta kā rūpniecības centrs, taču daudz vairāk ir jāstrādā pie tā, lai šeit tiktu radītas preces un produkti ar augstu pievienoto vērtību. «Kas ir prece ar paaugstinātu vērību? Iedomājieties miskasti un mikroshēmu! Kas dārgāka? Ko ražojot patērē mazāk resursu? Un ko ir iespējams attīstīt? Protams, ka mikroshēma ir dārgāka, bet vai tāpēc, ka tās izejmateriāli ir dārgāki? Nē! Kur slēpjas tās vērtība? Zināšanās, kas ieguldītas, to radot,» uzsver Anna. Amanda piebilst, ka ieguldījums zinātnē un izgudrojumos ir ieguldījums nākotnē, jo tas veicinās ne tikai kapitāla ieplūšanu pilsētā, bet arī uzlabos dzīves kvalitāti. «Mans priekšlikums gan ir ražošanu nebalstīt uz Latvijas dabas resursu izmantošanu, bet gan likt lietā intelektu un prātu,» tā Anna.
J.Sīlis uzsver, ka svarīgi ir atbalstīt jauniešu izglītošanu un to var darīt arī uzņēmēji, daloties savā pieredzē, savās dzīves atziņās, kas, iespējams, jauniešiem noderēs un motivēs viņus pievērsties uzņēmējdarbībai, radīt, nevis kļūt tikai par patērētājiem. «Uzskatu, ka jaunieši mūsdienās domā citādāk nekā mēs, pieaugušie. Viņi spēj domāt kompleksi,» pēc foruma secina uzņēmējs, turpinot: «Ir jābūt gudriem. Galvenais virzītājspēks, kas var attīstīt un kaut ko mainīt, ir visaptverošas zināšanas, un uz to mūsu jauniešiem ir jātiecas.»
Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»