Dažādi

Šovakar uz Grieķiju dosies jelgavnieks Edgars Simanovičs, lai 28. septembra rītā izietu uz starta spartatlonam – 246 kilometrus garam skrējienam no Atēnām līdz Spartai. Šis Edgaram būs jau otrais spartatlons, un viņš ir tam gatavs gan fiziski, gan mentāli. «Mans mērķis ir iekļūt labāko trijniekā,» norāda sportists.

Pirmo spartatlonu Edgars noskrēja 2016. gadā 28 gadu vecumā.
Toreiz viņš 370 dalībnieku konkurencē finišēja 28. vietā, distanci
veicot 28 stundās 58 minūtēs un 16 sekundēs. «Šoreiz es esmu daudz
gatavāks nekā biju toreiz – gan fiziski, gan mentāli. Esmu divus
gadus gatavojies, kāpinājis savu ātrumizturību, un šogad mans
mērķis ir finišēt labāko trijniekā,» norāda Edgars, skaidrojot, ka
konkurentus nepēta un uz Grieķiju dosies noskriet savu skrējienu.
Šo mērķi viņš izvirzīja, izvērtējot savu formu un ņemot vērā, ka
temperatūra skrējiena laikā ar uzkāpt pat līdz plus 30 grādiem.
«Tiesa, laika prognozes mainās, un pēdējās ziņas bija, ka skrējiena
dienā būs plus 23, apmācies un iespējams pat lietus. Jāatzīst, ka
tas man patiktu krietni vairāk, un šādos laikapstākļos arī
rezultāts var būt labāks,» stāsta sportists.

Gatavoties savam otrajam spartatlonam Edgars sāka pēc mēģinājuma
pērnajā septembrī uzstādīt Ginesa rekordu 12 stundu skrējienā uz
skrejceliņa. Viņš stāsta, ka šoreiz gatavošanās procesā iekļāvis
arī specifiskākus treniņus, zinot, kas īsti spartatlonā gaidīs.
«Lielākā daļa trases būs pa asfaltētu ceļu, būs jāpārskrien pāri
arī 1200 metrus virs jūras līmeņa augstam zemes kalnam, jāveic
nelies grants seguma posms. Ja trase būs pa asfaltu, tad arī
jātrenējas ir uz asfalta, lai pieradinātu muskuļus un locītavas
paredzētajai slodzei. Ar kalniem, protams, mums Latvijā nav pārāk
spoži, bet ikdienā treniņiem izmantoju zemes uzkalnu Ozolniekos.
Dažas reizes esmu skrējis pa asfaltu pie Tērvetes, tomēr ikdienā
mērot ceļu uz turieni neatmaksājas,» atklāj skrējējs. Vēl viņš savā
gatavošanās ciklā iekļāva dalību ««Bigbank» skrien Latvija» posmos,
pārstāvot Jelgavas pilsētas komandu. Šovasar viņš noskrēja sešus
pusmaratonus un vienu maratonu. «Lai gan spartatlonā skriešu vairāk
nekā 200 kilometru, tas nenozīmē, ka gatavojoties arī jāskrien tik
gari gabali. Uzskatu, ka treniņā pietiek ar apmēram 30 kilometriem,
jo galvenais jau ir uzlabot ātruma īpašības. Un pluss ir arī tas,
ka skriešanas seriāla posmi notiek pilsētās, tātad pa asfaltu,» tā
E.Simanovičs, norādot: pēc pirmā spartatlona ir sapratis, ka ir
jāskrien arī ātri, lai uzvarētu – nepietiek tikai izturēt līdz
galam.

Starts Edgaram būs 28. septembrī pulksten 7 pēc vietējā laika.
Dalībnieku būs ap 400. Edgars plāno finišēt ātrāk par 24 stundām –
pie labvēlīgiem apstākļiem tas varētu dot arī vietu uz pjedestāla.
Ja neizdosies izcīnīt medaļu, plāns «B» Edgaram ir iekļūt top 10.
«Pagājušogad spartatlonā uzvarēja skrējējs no Lietuvas, finišējot
pēc 22 ar pusi stundām. Gaisa temperatūra bija plus 20 grādi,
saules nebija. Tas pierāda, ka arī mēs, no Baltijas valstīm, varam
skriet ātri garus gabalus.» Edgars prognozē, ka visgrūtākais posms
būs no 140. līdz 160. kilometram, kas vīsies pa asfalta serpentīnu
augšup un ko nāksies veikt jau tumsā. «20 minūtes skriet kalnā –
tas prasa spēku. Bet skriet lejā no kalna ir grūtāk, īpaši, ja tas
jādara ilgstoši un kājas jau ir nogurušas un nespēj bremzēt un
turēt ķermeni.» Šoreiz Edgars nolēmis arī trasē doties ar somu ar
dzeršanas sistēmu uz pleciem. Tās svars būs ap 2,5 kilogramiem, un
plānots dzeramo uzpildīt apmēram pēc katrām trim četrām stundām.
Pavisam trasē ir 75 kontrolpunkti, kuros skrējēji varēs uzņemt sev
nepieciešamās uzturvielas.

Dalības maksa spartatlonā ir 600 eiro, un cenā ir iekļauta arī
dzīvošana un ēšana viesnīcā piecas diennaktis, nokļūšana uz
sacensību vietu un atpakaļ. Sportistam pašam jāsedz ceļa izdevumi
uz Grieķiju un mājup. E.Simanovičs spartatlonā startēs ar Jelgavas
pašvaldības un «Astarte nafta» finansiālu atbalstu.

Jāpiebilst, ka spartatlonā šogad startēs divi Latvijas skrējēji.
Otram Latvijas pārstāvim Laimonim Skadiņam (dzimis 1968. gadā) šis
būs ceturtais spartatlons.

Foto: no E.Simanoviča arhīva